Būtu jāsāk diskusija par ilgtspējīgiem risinājumiem infekcijas izplatības ierobežošanai ieslodzījuma vietās
Pietiek lasītāja22.11.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ieslodzījuma vietu pārvalde ir norādījusi, ka arī Rīgas Centrālcietumā ir konstatēti vairāki Covid - 19 inficēšanās gadījumi (https://www.ievp.gov.lv/lv/jaunums/covid-19-izplatibas-ierobezosanai-ari-rigas-centralcietuma-izsludina-karantinu). Taču patiesībā šobrīd inficēto skaits ir krietni lielāks. Inficēto ieslodzīto un darbinieku skaits mērāms vairākos desmitos. Kontaktpersonu skaits ir vēl dramatiskāks vairāk par 100 personām.
Ieslodzījuma vietas ir atzītas par īpaši apdraudētām, jo, kā zināms, ieslodzīto pārapdzīvotība, pavājinātā imunitāte, nepilnvērtīgs uzturs, vāja medicīniskās aprūpes sistēma ir īpaši labvēlīga vide infekciju izplatībai.
Infekcijas izplatība cietumos ir visas sabiedrības problēma ne tikai cietuma administrācijas, Ieslodzījuma vietu pārvaldes un/vai Tieslietu ministrijas problēma. Infekcijas izplatība cietumos rada būtisku visas veselības aprūpes sistēmas noslogojumu, jo ir nepieciešama ātra masveida testēšana, papildu medicīniskā aprūpe, papildu personāls un papildu līdzekļi.
Ieslodzīto īpašās aizsardzības nepieciešamība izriet no šo personu īpašā tiesiskā stāvokļa t.i. ierobežoto tiesību, rīcības brīvības un iespēju dēļ. Līdz ar to ieslodzītie atrodas valsts aprūpē un arī aizsardzībā.
Ieslodzītie ikdienā ir pakļauti vairākiem ierobežojumiem, tostarp tādiem, kuri būtiski un ilgstoši skar šo personu tiesības un brīvības (https://www.satv.tiesa.gov.lv/cases/?page=6). Gan ārkārtas situācijas valstī, gan arī atsevišķi regulāri Ieslodzījuma vietu pārvaldes ieviesti ierobežojumi nolūkā mazināt infekcijas izplatību (https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rigas-centralcietuma-atklaj-saslimsanu-ar-covid-19-un-izsludina-karantinu.a381639/) būtībā samazina līdz nullei jau tā nelielo tiesību apjomu ieslodzītām personām. Šādā situācijā ieslodzītie atrodas jau ilgāku laiku un atradīsies nenoteiktu laiku.
Pasaules Veselības organizācija (WHO) par prioritāti Covid - 19 infekcijas izplatības cietumos minimizēšanai un problēmas risināšanai kopumā norāda ieslodzīto atbrīvošanu (primāri pēc noteiktiem kritērijiem). (https://www.euro.who.int/en/health-topics/health-determinants/prisons-and-health/focus-areas/prevention-and-control-of-covid-19-in-prisons-and-other-places-of-detention/faq-prevention-and-control-of-covid-19-in-prisons-and-other-places-of-detention).
Kā rāda citu valstu pieredze, šāds risinājums ir pietiekami efektīvs, un ieslodzīto atbrīvošana neizraisa masveida nekārtības un/vai jaunu noziegumu vilni. Saskaņā ar jaunākajiem Eiropas Padomes datiem laika posmā no šī gada marta līdz septembrim Covid - 19 izplatības ierobežošanai tikuši atbrīvoti vismaz 143 tūkstoši ieslodzīto 25 valstīs (https://www.coe.int/en/web/human-rights-rule-of-law/-/mid-term-impact-of-covid-19-on-european-prison-populations). Līdz ar ko arī Latvijā šāds risinājums vismaz būtu apspriešanas vērts.
Šāds risinājums daļēji atrisinātu arī citas ieslodzījuma vietās pastāvošās problēmas, piemēram, a) pārapdzīvotība (https://www.tvnet.lv/6752897/ievp-nobazijusies-ka-latvijai-varetu-likt-slegt-daugavgrivas-cietuma-grivas-nodalu-ar-700-ieslodzitajiem); un b) ilgstoši masveida cilvēktiesību pārkāpumi, kuri ir jānovērš (https://www.cilvektiesibas.info/raksti/satversmes-tiesa-atskirigai-attieksmei-starp-sievietem-un-viriesiem-kas-izdarijusi-vienada-smaguma-noziegumu-nav-pamata).
Ievērojot minēto, aicinu uzsākt diskusiju par ilgtspējīgiem un samērīgiem risinājumiem infekcijas izplatības ierobežošanai ieslodzījuma vietās, neatstājot novārtā ieslodzīto personu tiesības, intereses un brīvības, un iesaistīties situācijas risināšanā.
Seko mums 
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
