Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Būt kopā ar savu zemeslodi

Pēteris Apinis, ārsts
03.12.2013.
Komentāri (10)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tajā pašā ceturtdienā, kad Latviju salieca Zolitūdes traģēdija, Varšavas klimata konferenci pameta 800 nevalstisko organizāciju un pilsoniskās sabiedrības locekļu.

Kaut latviešiem šobrīd ļoti daudz savu – nacionālo jautājumu un problēmu, reizi pa reizei mums jāpadomā un jābūt atbildīgiem arī par nelielo planētu, uz kuras mēs dzīvojam un kuru lielo kompāniju alkatība drīz padarīs cilvēkiem neapdzīvojamu.

Lielākie pasaules piesārņotāji ir piecas kompānijas – Chevron, ExxonMobil, Shell, BP un ConocoPhilips, kuru ieguldījums oglekļa dioksīda un metāna emisijā ir 12,5% no kumulatīvās vēsturiskās globālās rūpnieciskās emisijas. Šīs kompānijas globālo klimatu ir izmainījušas vairāk nekā visi pasaules vulkāni cilvēces pastāvēšanas laikā.

93% no visas zemeslodes izmešiem rada 90 lielākie uzņēmumi, kuru naftas un šķidrās dabasgāzes, dabasgāzes un ogļu apjoms rada 914 GT CO2 kumulatīvās pasaules emisijas rūpniecības, proti, izsviež atmosfērā ievērojami vairāk ogļskābās gāzes un metāna par zemeslodes akumulēšanas iespējām. Šo 90 uzņēmumu vidū CO2 emisijas radītāji ir arī cementa ražotāji.

Nevalstiskās organizācijas un pilsoniskās sabiedrības organizācijas Greenpeace, Oxfam, ActionAid, Pasaules Dabas fonds (WWF), Zemes draugi (Friends of the Earth) un Starptautiskā Arodbiedrību konfederācija (kopā vairāk nekā 800 delegātu) izgāja no Varšavas COP19 konferences ANO klimata sarunās, protestējot pret progresa trūkumu sarunās.

Galvenais šķērslis sarunu progresam bija bagāto valstu nevēlēšanos nodrošināt finansējumu, kas kompensētu klimata pārmaiņu skarto valstu zaudējumus. Pilsoniskajai sabiedrībai vienkārši „piegriezās” bagāto pasaules valstu valdību divkosība, turklāt ir aizgājis Kopenhāgenas konferences laiks, kad nevalstiskais sektors vienkārši lūdza valstu vadītājus sanākt kopā un meklēt risinājumu.

Valdības un to finansiālie atbalstītāji neklausījās Kopenhāgenā un vēl mazāk klausījās Varšavā. Varšavas konference bija organizēta kā klasisks konferenču bizness, kur ierēdņi un naftinieku juristi sabrauca kopā, lai viens otru uzslavētu par jauku runu, kopā iedzertu glāzi vīna un aizietu ieskatīties acīs poļu meitenēm poļu krogos.

Kopš Kioto konferences, kas nosprauda mērķi – samazināt fosilos izmešus un glābt zemeslodi no globālām klimata izmaiņām, valdības (īpaši lielo valstu– ASV, Ķīnas, Krievijas) un bizness ir ieņēmušas veselajam saprātam un cilvēces saglabāšanas mērķim pretēju pozīciju.

Ja Kopenhāgenas konferenci divas reizes bija spiests apmeklēt Baraks Obama, lai personiski pretotos pasaules prasībai lielāko izmešu samazinājumu veikt tieši ASV (ASV atmosfērā emitē 40% zemeslodes oglekļa dioksīda un metāna), tad šoreiz Varšavas sēde notika bez līderiem un faktiski noslēdzās papļāpāšanas režīmā.

Varu personiski salīdzināt cerīgo Kioto un bezcerīgo Varšavas konferenci. Secinājums ir – biznesam neinteresē cilvēces nākotne, bet tikai šodienas peļņa, bet valdības iet biznesa taku.

Šī papļāpāšana notiek brīdī, kad lielākās aktivitātes pasaules klimata graušanā veic tieši valstiskās kompānijas, proti pasaules piektā un sestā lielākā valstiskā struktūra– Shell un Gazprom, kas sākušas urbšanas darbus Arktikā.

Greenpeace International izpilddirektors Kumi Naidoo atzina, ka fosilā kurināmā uzņēmumi plāno izmantot vēl neizmantotos naftas un ogļu krājumus, bet mūsu klimats nevar akumulēt oglekļa daudzumu, kas jau ir emitēts, nemaz nerunājot par pieaugumu. Lielie internacionālie naftas un gāzes uzņēmumi būtu saucami pie atbildības par zaudējumiem, ko viņi nodarījuši mūsu planētai.

Diemžēl planētas aizstāvju spēki klimata katastrofas novēršanai šobrīd ir daudzkārt par vājiem, gluži kā 30 Arktikas kuģotāju mēģinājumi cīnīties pret finansiāli visspēcīgāko nozari uz zemeslodes – enerģētiku.

19. septembrī miermīlīgā protesta akcijā pie Gazprom Arktikas naftas urbšanas platformas Krievijas drošības spēki aizturēja 28 Greenpeace International aktīvistus un divus ārštata žurnālistus, kas ar Nīderlandē reģistrētu kuģi Arctic Sunrise protestēja pret naftas ieguvi Arktikā.

Pat ekoloģijas jomā konservatīvā Pasaules banka (ziņojumā ,,Samazini siltuma padevi”) ir atzinusi, ka pašreizējās emisiju līknes liecina, ka tuvāko 20 gadu laikā zemeslodes vidējā temperatūra, salīdzinot ar pirmsrūpniecības laikmetu, paaugstināsies par 2 °C, bet līdz 2100. gadam — par 4 °C. Vēl viens aspekts globālajai sasilšanai ir aprēķini, ka 20 % no siltumnīcas efekta gāzu emisijām pasaulē rodas no mežu izciršanas un citiem zemes izmantošanas veidiem.

Kāds ir pozitīvais pienesums Varšavas konferencei? Eiropas Parlaments ar savu rezolūciju parādīja Eiropu kā vienīgo patieso globālo vides aizstāvi. ANO ģenerālsekretārs Bans Kimūns (Ban-Ki Moon) izmantoja savas pilnvaras un izbīdīja priekšlikumu 2014. gada septembrī organizēt augstākā līmeņa sanāksmi par klimatu. Krievija pret drošības naudu atbrīvoja lielāko daļu Greenpeace ekologu kuģa Arctic Sunrise apcietināto dalībnieku.

Mums ir jādara vairāk.

Šobrīd zemeslodes nākotne ir Eiropas Savienības, Austrumāzijas, kā arī Austrālijas un Jaunzēlandes rokās, jo ASV, Ķīna un Krievija neko negrasās darīt zemeslodes saudzēšanas labā. Katras valsts strikti pateiktam vārdam ir nozīme.

Kaut kā gribētos daudz striktāku un sadzirdamāku Latvijas pozīciju. Īpaši jau tādēļ, ka mums nav grūti ielūkoties National Geographic kartē – kāda izskatīsies Eiropa, ja vidējā gaisa temperatūra uz planētas tiešām pieaugs par 2 grādiem. No Latvijas šajā kartē redzama sala Kurzemes augstienes vietā un daļa Vidzemes. Izkūstot arktiskajām sniegu cepurēm, ūdens līmenis paaugstināsies, un lielākā daļa Latvijas vienkārši kļūs par Baltijas jūras dibenu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...