Busiņā apstiprinātajai „Olainfarm” padomei noteiktas iespaidīgas algas un „zelta izpletņi”
PIETIEK04.04.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vidēji 14 000 eiro liela mēnešalga, kā arī vidēji 168 000 eiro liela kompensācija atcelšanas gadījumā, - šādi atalgojuma nosacījumi noteikti 1. aprīlī notikušajā AS Olainfarm „busiņa akcionāru sapulcē”.
Kā zināms, otras akcionāru nometnes apšaubītajā akcionāru sapulcē, kas notika mikroautobusā pie AS Olainfarm ēkas, uzņēmuma padomē tika ievēlēts bēdīgi slavenās konsultantu kompānijas Prudentia Advisers līdzīpašnieks Kārlis Krastiņš, kādreizējais Liepājas metalurga maksātnespējas administrators Haralds Velmers (attēlā), mirušā Olainfarm īpašnieka Valērija Maligina meitas Nikas vīratēvs, autoservisa darbinieks Andrejs Saveļjevs, kā arī LU mācībspēks Gundars Bērziņš un bankas pārstāvis Jānis Buks.
„Busiņa sapulcē” viņu kopējais mēneša atalgojums ir noteikts 70 000 eiro apmērā, katra konkrētā padomes locekļa atlīdzību nosakot ar padomes lēmumu, - tāds pats bija arī iepriekšējās padomes kopējais mēneša atalgojums. Taču tagad, jaunajai padomei sasniedzot noteiktus mērķus, šai summai varēs pievienot klāt vēl arī prēmiju „12 mēnešu fiksētās atlīdzības apmērā” – tātad vidēji 168 000 eiro katram padomes loceklim.
Tāpat jaunās padomes locekļiem noteikts arī nodrošinājums varbūtējas varas maiņas gadījumā, - „kompensācija padomes loceklim sakarā ar pirmstermiņa padomes locekļa atcelšanu ar akcionāru sapulces lēmumu 12 mēnešu fiksētās atlīdzības apmērā, izņemot, ja padomes loceklis tiek atcelts sakarā ar likuma pārkāpumu vai, ja viņš pārkāpis rūpīga un krietna saimnieka principu”. Tas nozīmē, ka atlaišanas gadījumā katrs no padomes locekļiem saņems vēl vidēji pa 168 000 eiro.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
