Būsim neatlaidīgi un pacietīgi, nebūsim pieticīgi un naivi
Andris Bērziņš, valsts prezidents01.01.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Esiet sveicināti 2015.gada pirmajā dienā! 1.janvāra domās vienmēr mājo sen lolotas cerības, nepiepildīti sapņi un nesasniegti mērķi. Tādēļ pirmo uzrunu 2015.gadā sākšu ar vēlējumu, lai īstenojas un piepildās viss tas, kas dara mūs laimīgus!
1.janvāris ir diena, kad atskatāmies uz aizgājušo gadu, liekam punktu vai daudzpunktu un ejam tālāk. 2014.gadā: mūsu „sirmā” skaistā Rīga godam nesa Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu, daudziem pašu mājās un pasaulē dāvājot neaizmirstamus mākslas baudīšanas mirkļus.
Latvija kļuva par astoņpadsmito valsti, kas pievienojās eirozonai, tā nostiprinot savu finanšu sistēmu un paverot daudz plašākas iespējas mūsu uzņēmējiem. 2014.gada Ziemas Olimpiskās spēles Latvijai bija veiksmīgākās neatkarības gadu vēsturē iegūto medaļu skaita ziņā, apliecinot Latvijas sportistu augsto meistarību ne tikai kamaniņu, bobsleja un skeletona disciplīnās, bet arī ļaujot noticēt mūsu hokeja skolas tradīcijām un stiprajam garam.
Janvārī Latvija pārsteidza pasauli ar veidu, kādā notika pirmā grāmatu pārvietošana no Latvijas Nacionālās bibliotēkas vecās ēkas uz jauno, kad ziemas spelgonī vairāk nekā 14 000 cilvēku ķēde, no rokas rokā pārvietoja ap 2 000 grāmatu. Vasaras vidū Rīgā notika 8.Pasaules koru olimpiāde, kurā piedalījās ap 30 000 dziedātāju no visas pasaules, pieskandinot Rīgu un Latviju ar pasaules skaistākajām melodijām.
Arī 2015.gads solās būt kultūras mantojuma notikumiem bagāts, jo tas aizritēs izcilo dzejnieku Raiņa un Aspazijas zīmē. Viņi, ilgstoši savas tautas trimdinieki, vairāk nekā jebkurš Latvijas vēsturē domāja par savas tautas individualitāti, gara un kultūras spēku Eiropas un pasaules kontekstos. Pasaules tautu vēsture pierāda, ka tautas spēku nenosaka tās skaitliskais lielums, bet griba un apņēmība būt, palikt un nepazust.
Vēl esot trimdā, Rainis savās „Jaunā gadu simteņa nakts domās” rakstīja:
Iz lielās tāles jauno gadsimteni
Var agrāk, skaidrāk redzēt atnākam, —
Un mīļā dzimtene guļ manā priekšā
Kā plaši izplatīta balta sega.
Rainis savu Latviju redzēja, arī tālumā būdams. Mums, stāvot uz gadumijas sliekšņa, jāredz it īpaši tas, kas vēl jādara un jāsasniedz, lai tā vienmēr būtu mūsu Latvija!
Kāda ir 21.gadsimta laikmetīgā Latvija? 25 neatkarības gadus jauna valsts, kas atdzima līdz ar unikālo „Baltijas ceļu” un tam sekojošo Berlīnes mūra krišanu, kas Eiropai atnesa jaunus laikus, ietekmējot arī katra eiropieša dzīvi.
Latvija, vēstures un politikas krustcelēs ir izgājusi straujas attīstības ceļu. Mūsu cilvēki toreiz nenobijās un rīkojās, pieņēma drosmīgus lēmumus, godam pildīja un arī tagad pilda savus pienākumus, veicot ikdienas darbu – nereti smagu darbu - katrs savā vietā, profesijā un atbildības lokā, tā stiprinot mūsu valsti un nesot tās vārdu pasaulē.
Latvija var lepoties ar patiesi apbrīnojamiem cilvēkiem, kuri savā ikdienā, veicot šķietami parastas lietas, padara mūsu valsti labāku. Nav jābūt varonim, lai pateiktu labu un uzmundrinošu vārdu, atvērtu durvis un pasniegtu roku saviem līdzcilvēkiem, bet brīdī, kad kādam tas ir dzīvības vērts, šāda rīcība ir varonība. Tie ir cilvēki, kas dāvā ģimenes siltumu bērniem, kuriem tās nav, kas sarūpē siltas pusdienas tiem, kam ikdienā tā ir pat vienīgā ēdienreize, kas izglābj līdzcilvēkus un nelaimē nonākušus dzīvniekus, kas nesaudzējot sevi, ir gatavi palīdzēt un būt līdzās. Mūsu vidū šādu cilvēku ir ļoti daudz. Viņi ir Latvijas lepnums un mūsu iedvesma, jo bez viņiem šī pasaule būtu citādāka.
Diemžēl, ne vienmēr novērtējam to, ko atgūtās neatkarības laikā esam paveikuši un sasnieguši. Mūs ir skārušas ekonomiskas krīzes, politiskas cīkstēšanās un neskaitāmi mēģinājumi sašķelt sabiedrību, bet Latvijas cilvēki to ir godam pārvarējuši, nezaudējot pašcieņu un cieņu vienam pret otru. Tas ir kā nerakstīts likums un vienlaikus mūsu pamatprincips – izšķirošos un grūtos brīžos meklēt kopīgo un vienojošo, jo Latvijas vēstures dēļ mēs joprojām spējam novērtēt to, ko nozīmē būt saimniekiem savā valstī un pašiem lemt tās likteni.
Rudens vēlēšanās izturējām kārtējo demokrātijas pārbaudījumu, ievēlot jaunu Saeimu, un nu mūsu politiķiem jāattaisno savu vēlētāju uzticība.
Šogad ir pienākusi Latvijas kārta augstākajā politiskajā līmenī apzināties un izcelt savus sasniegumus Eiropas Savienības valstu saimē, vienlaikus apliecinot, ka Latvija vienmēr ir bijusi atvērta Eiropas kopējām idejām un veikumiem. Iespēja būt vadošai valstij Eiropas Savienībā vispirms ir iespēja apzināties savus ieguvumus, savas uzvaras, panākumus un arī zaudējumus.
Joprojām notiekošais Ukrainā liek domāt par to, cik daudz mēs esam darījuši un darām, lai Latvija un Eiropas Savienība attīstītos, būtu aizsargātas un drošībā. Tas ir mūsu kopīgais uzdevums, tā ir mūsu atbildība nākotnes vārdā!
Latvija nekad nebūs Eiropas Savienības nomale, mūsu spēkos ir padarīt savu valsti par nozīmīgāko punktu austrumu un rietumu saskarsmē, par tiltu, kas veicina attīstību un uzplaukumu mūsu zemei un visai Eiropas Savienībai. Tā ir mūsu priekšrocība, kas jāizmanto gudri un mērķtiecīgi!
Būsim neatlaidīgi un pacietīgi, nebūsim pieticīgi un naivi, bet allaž saglabāsim spēju būt līdzjūtīgiem, saprotošiem un atbalstošiem, tikai tā - mēs nepazaudēsim cilvēcīgo grūtos brīžos un kļūsim stiprāki.
Lai Jaunais – 2015.gads ienāk mūsu dzīvē ar mieru un saticību!
Laimīgu Jauno gadu!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
