Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Esiet sveicināti 2015.gada pirmajā dienā! 1.janvāra domās vienmēr mājo sen lolotas cerības, nepiepildīti sapņi un nesasniegti mērķi. Tādēļ pirmo uzrunu 2015.gadā sākšu ar vēlējumu, lai īstenojas un piepildās viss tas, kas dara mūs laimīgus!

Valsts prezidenta uzruna Jaunajā 
gadā  video  
  
01.01.2015
Esiet sveicināti 2015.gada pirmajā dienā!
 
1.janvāra domās vienmēr mājo sen lolotas cerības, nepiepildīti sapņi un nesasniegti mērķi. Tādēļ pirmo uzrunu 2015.gadā sākšu ar vēlējumu, lai īstenojas un piepildās viss tas, kas dara mūs laimīgus!
 
1.janvāris ir diena, kad atskatāmies uz aizgājušo gadu, liekam punktu vai daudzpunktu un ejam tālāk. 2014.gadā: mūsu „sirmā” skaistā Rīga godam nesa Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu, daudziem pašu mājās un pasaulē dāvājot neaizmirstamus mākslas baudīšanas mirkļus.
 
Latvija kļuva par astoņpadsmito valsti, kas pievienojās eirozonai, tā nostiprinot savu finanšu sistēmu un paverot daudz plašākas iespējas mūsu uzņēmējiem. 2014.gada Ziemas Olimpiskās spēles Latvijai bija veiksmīgākās neatkarības gadu vēsturē iegūto medaļu skaita ziņā, apliecinot Latvijas sportistu augsto meistarību ne tikai kamaniņu, bobsleja un skeletona disciplīnās, bet arī ļaujot noticēt mūsu hokeja skolas tradīcijām un stiprajam garam.
 
Janvārī Latvija pārsteidza pasauli ar veidu, kādā notika pirmā grāmatu pārvietošana no Latvijas Nacionālās bibliotēkas vecās ēkas uz jauno, kad ziemas spelgonī vairāk nekā 14 000 cilvēku ķēde, no rokas rokā pārvietoja ap 2 000 grāmatu. Vasaras vidū Rīgā notika 8.Pasaules koru olimpiāde, kurā piedalījās ap 30 000 dziedātāju no visas pasaules, pieskandinot Rīgu un Latviju ar pasaules skaistākajām melodijām.
 
Arī 2015.gads solās būt kultūras mantojuma notikumiem bagāts, jo tas aizritēs izcilo dzejnieku Raiņa un Aspazijas zīmē. Viņi, ilgstoši savas tautas trimdinieki, vairāk nekā jebkurš Latvijas vēsturē domāja par savas tautas individualitāti, gara un kultūras spēku Eiropas un pasaules kontekstos. Pasaules tautu vēsture pierāda, ka tautas spēku nenosaka tās skaitliskais lielums, bet griba un apņēmība būt, palikt un nepazust.
Vēl esot trimdā, Rainis savās „Jaunā gadu simteņa nakts domās” rakstīja:
Iz lielās tāles jauno gadsimteni
 Var agrāk, skaidrāk redzēt atnākam, —
Un mīļā dzimtene guļ manā priekšā
Kā plaši izplatīta balta sega.
Rainis savu Latviju redzēja, arī tālumā būdams. Mums, stāvot uz gadumijas sliekšņa, jāredz it īpaši tas, kas vēl jādara un jāsasniedz, lai tā vienmēr būtu mūsu Latvija!
 
Kāda ir 21.gadsimta laikmetīgā Latvija? 25 neatkarības gadus jauna valsts, kas atdzima līdz ar unikālo „Baltijas ceļu” un tam sekojošo Berlīnes mūra krišanu, kas Eiropai atnesa jaunus laikus, ietekmējot arī katra eiropieša dzīvi.
 
Latvija, vēstures un politikas krustcelēs ir izgājusi straujas attīstības ceļu. Mūsu cilvēki toreiz nenobijās un rīkojās, pieņēma drosmīgus lēmumus, godam pildīja un arī tagad pilda savus pienākumus, veicot ikdienas darbu – nereti smagu darbu - katrs savā vietā, profesijā un atbildības lokā, tā stiprinot mūsu valsti un nesot tās vārdu pasaulē.
 
Latvija var lepoties ar patiesi apbrīnojamiem cilvēkiem, kuri savā ikdienā, veicot šķietami parastas lietas, padara mūsu valsti labāku. Nav jābūt varonim, lai pateiktu labu un uzmundrinošu vārdu, atvērtu durvis un pasniegtu roku saviem līdzcilvēkiem, bet brīdī, kad kādam tas ir dzīvības vērts, šāda rīcība ir varonība. Tie ir cilvēki, kas dāvā ģimenes siltumu bērniem, kuriem tās nav, kas sarūpē siltas pusdienas tiem, kam ikdienā tā ir pat vienīgā ēdienreize, kas izglābj līdzcilvēkus un nelaimē nonākušus dzīvniekus, kas nesaudzējot sevi, ir gatavi palīdzēt un būt līdzās. Mūsu vidū šādu cilvēku ir ļoti daudz. Viņi ir Latvijas lepnums un mūsu iedvesma, jo bez viņiem šī pasaule būtu citādāka.
 
Diemžēl, ne vienmēr novērtējam to, ko atgūtās neatkarības laikā esam paveikuši un sasnieguši. Mūs ir skārušas ekonomiskas krīzes, politiskas cīkstēšanās un neskaitāmi mēģinājumi sašķelt sabiedrību, bet Latvijas cilvēki to ir godam pārvarējuši, nezaudējot pašcieņu un cieņu vienam pret otru. Tas ir kā nerakstīts likums un vienlaikus mūsu pamatprincips – izšķirošos un grūtos brīžos meklēt kopīgo un vienojošo, jo Latvijas vēstures dēļ mēs joprojām spējam novērtēt to, ko nozīmē būt saimniekiem savā valstī un pašiem lemt tās likteni.
 
Rudens vēlēšanās izturējām kārtējo demokrātijas pārbaudījumu, ievēlot jaunu Saeimu, un nu mūsu politiķiem jāattaisno savu vēlētāju uzticība.
 
Šogad ir pienākusi Latvijas kārta augstākajā politiskajā līmenī apzināties un izcelt savus sasniegumus Eiropas Savienības valstu saimē, vienlaikus apliecinot, ka Latvija vienmēr ir bijusi atvērta Eiropas kopējām idejām un veikumiem. Iespēja būt vadošai valstij Eiropas Savienībā vispirms ir iespēja apzināties savus ieguvumus, savas uzvaras, panākumus un arī zaudējumus.
 
Joprojām notiekošais Ukrainā liek domāt par to, cik daudz mēs esam darījuši un darām, lai Latvija un Eiropas Savienība attīstītos, būtu aizsargātas un drošībā. Tas ir mūsu kopīgais uzdevums, tā ir mūsu atbildība nākotnes vārdā!
 
Latvija nekad nebūs Eiropas Savienības nomale, mūsu spēkos ir padarīt savu valsti par nozīmīgāko punktu austrumu un rietumu saskarsmē, par tiltu, kas veicina attīstību un uzplaukumu mūsu zemei un visai Eiropas Savienībai. Tā ir mūsu priekšrocība, kas jāizmanto gudri un mērķtiecīgi!
 
Būsim neatlaidīgi un pacietīgi, nebūsim pieticīgi un naivi, bet allaž saglabāsim spēju būt līdzjūtīgiem, saprotošiem un atbalstošiem, tikai tā - mēs nepazaudēsim cilvēcīgo grūtos brīžos un kļūsim stiprāki.
 
Lai Jaunais – 2015.gads ienāk mūsu dzīvē ar mieru un saticību!
 
Laimīgu Jauno gadu! 

1.janvāris ir diena, kad atskatāmies uz aizgājušo gadu, liekam punktu vai daudzpunktu un ejam tālāk. 2014.gadā: mūsu „sirmā” skaistā Rīga godam nesa Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu, daudziem pašu mājās un pasaulē dāvājot neaizmirstamus mākslas baudīšanas mirkļus.

Latvija kļuva par astoņpadsmito valsti, kas pievienojās eirozonai, tā nostiprinot savu finanšu sistēmu un paverot daudz plašākas iespējas mūsu uzņēmējiem. 2014.gada Ziemas Olimpiskās spēles Latvijai bija veiksmīgākās neatkarības gadu vēsturē iegūto medaļu skaita ziņā, apliecinot Latvijas sportistu augsto meistarību ne tikai kamaniņu, bobsleja un skeletona disciplīnās, bet arī ļaujot noticēt mūsu hokeja skolas tradīcijām un stiprajam garam.

Janvārī Latvija pārsteidza pasauli ar veidu, kādā notika pirmā grāmatu pārvietošana no Latvijas Nacionālās bibliotēkas vecās ēkas uz jauno, kad ziemas spelgonī vairāk nekā 14 000 cilvēku ķēde, no rokas rokā pārvietoja ap 2 000 grāmatu. Vasaras vidū Rīgā notika 8.Pasaules koru olimpiāde, kurā piedalījās ap 30 000 dziedātāju no visas pasaules, pieskandinot Rīgu un Latviju ar pasaules skaistākajām melodijām.

Arī 2015.gads solās būt kultūras mantojuma notikumiem bagāts, jo tas aizritēs izcilo dzejnieku Raiņa un Aspazijas zīmē. Viņi, ilgstoši savas tautas trimdinieki, vairāk nekā jebkurš Latvijas vēsturē domāja par savas tautas individualitāti, gara un kultūras spēku Eiropas un pasaules kontekstos. Pasaules tautu vēsture pierāda, ka tautas spēku nenosaka tās skaitliskais lielums, bet griba un apņēmība būt, palikt un nepazust.

Vēl esot trimdā, Rainis savās „Jaunā gadu simteņa nakts domās” rakstīja:

Iz lielās tāles jauno gadsimteni

Var agrāk, skaidrāk redzēt atnākam, —

Un mīļā dzimtene guļ manā priekšā

Kā plaši izplatīta balta sega.

Rainis savu Latviju redzēja, arī tālumā būdams. Mums, stāvot uz gadumijas sliekšņa, jāredz it īpaši tas, kas vēl jādara un jāsasniedz, lai tā vienmēr būtu mūsu Latvija!

Kāda ir 21.gadsimta laikmetīgā Latvija? 25 neatkarības gadus jauna valsts, kas atdzima līdz ar unikālo „Baltijas ceļu” un tam sekojošo Berlīnes mūra krišanu, kas Eiropai atnesa jaunus laikus, ietekmējot arī katra eiropieša dzīvi.

Latvija, vēstures un politikas krustcelēs ir izgājusi straujas attīstības ceļu. Mūsu cilvēki toreiz nenobijās un rīkojās, pieņēma drosmīgus lēmumus, godam pildīja un arī tagad pilda savus pienākumus, veicot ikdienas darbu – nereti smagu darbu - katrs savā vietā, profesijā un atbildības lokā, tā stiprinot mūsu valsti un nesot tās vārdu pasaulē.

Latvija var lepoties ar patiesi apbrīnojamiem cilvēkiem, kuri savā ikdienā, veicot šķietami parastas lietas, padara mūsu valsti labāku. Nav jābūt varonim, lai pateiktu labu un uzmundrinošu vārdu, atvērtu durvis un pasniegtu roku saviem līdzcilvēkiem, bet brīdī, kad kādam tas ir dzīvības vērts, šāda rīcība ir varonība. Tie ir cilvēki, kas dāvā ģimenes siltumu bērniem, kuriem tās nav, kas sarūpē siltas pusdienas tiem, kam ikdienā tā ir pat vienīgā ēdienreize, kas izglābj līdzcilvēkus un nelaimē nonākušus dzīvniekus, kas nesaudzējot sevi, ir gatavi palīdzēt un būt līdzās. Mūsu vidū šādu cilvēku ir ļoti daudz. Viņi ir Latvijas lepnums un mūsu iedvesma, jo bez viņiem šī pasaule būtu citādāka.

Diemžēl, ne vienmēr novērtējam to, ko atgūtās neatkarības laikā esam paveikuši un sasnieguši. Mūs ir skārušas ekonomiskas krīzes, politiskas cīkstēšanās un neskaitāmi mēģinājumi sašķelt sabiedrību, bet Latvijas cilvēki to ir godam pārvarējuši, nezaudējot pašcieņu un cieņu vienam pret otru. Tas ir kā nerakstīts likums un vienlaikus mūsu pamatprincips – izšķirošos un grūtos brīžos meklēt kopīgo un vienojošo, jo Latvijas vēstures dēļ mēs joprojām spējam novērtēt to, ko nozīmē būt saimniekiem savā valstī un pašiem lemt tās likteni.

Rudens vēlēšanās izturējām kārtējo demokrātijas pārbaudījumu, ievēlot jaunu Saeimu, un nu mūsu politiķiem jāattaisno savu vēlētāju uzticība.

Šogad ir pienākusi Latvijas kārta augstākajā politiskajā līmenī apzināties un izcelt savus sasniegumus Eiropas Savienības valstu saimē, vienlaikus apliecinot, ka Latvija vienmēr ir bijusi atvērta Eiropas kopējām idejām un veikumiem. Iespēja būt vadošai valstij Eiropas Savienībā vispirms ir iespēja apzināties savus ieguvumus, savas uzvaras, panākumus un arī zaudējumus.

Joprojām notiekošais Ukrainā liek domāt par to, cik daudz mēs esam darījuši un darām, lai Latvija un Eiropas Savienība attīstītos, būtu aizsargātas un drošībā. Tas ir mūsu kopīgais uzdevums, tā ir mūsu atbildība nākotnes vārdā!

Latvija nekad nebūs Eiropas Savienības nomale, mūsu spēkos ir padarīt savu valsti par nozīmīgāko punktu austrumu un rietumu saskarsmē, par tiltu, kas veicina attīstību un uzplaukumu mūsu zemei un visai Eiropas Savienībai. Tā ir mūsu priekšrocība, kas jāizmanto gudri un mērķtiecīgi!

Būsim neatlaidīgi un pacietīgi, nebūsim pieticīgi un naivi, bet allaž saglabāsim spēju būt līdzjūtīgiem, saprotošiem un atbalstošiem, tikai tā - mēs nepazaudēsim cilvēcīgo grūtos brīžos un kļūsim stiprāki.

Lai Jaunais – 2015.gads ienāk mūsu dzīvē ar mieru un saticību!

Laimīgu Jauno gadu! 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...