Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Esiet sveicināti 2015.gada pirmajā dienā! 1.janvāra domās vienmēr mājo sen lolotas cerības, nepiepildīti sapņi un nesasniegti mērķi. Tādēļ pirmo uzrunu 2015.gadā sākšu ar vēlējumu, lai īstenojas un piepildās viss tas, kas dara mūs laimīgus!

Valsts prezidenta uzruna Jaunajā 
gadā  video  
  
01.01.2015
Esiet sveicināti 2015.gada pirmajā dienā!
 
1.janvāra domās vienmēr mājo sen lolotas cerības, nepiepildīti sapņi un nesasniegti mērķi. Tādēļ pirmo uzrunu 2015.gadā sākšu ar vēlējumu, lai īstenojas un piepildās viss tas, kas dara mūs laimīgus!
 
1.janvāris ir diena, kad atskatāmies uz aizgājušo gadu, liekam punktu vai daudzpunktu un ejam tālāk. 2014.gadā: mūsu „sirmā” skaistā Rīga godam nesa Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu, daudziem pašu mājās un pasaulē dāvājot neaizmirstamus mākslas baudīšanas mirkļus.
 
Latvija kļuva par astoņpadsmito valsti, kas pievienojās eirozonai, tā nostiprinot savu finanšu sistēmu un paverot daudz plašākas iespējas mūsu uzņēmējiem. 2014.gada Ziemas Olimpiskās spēles Latvijai bija veiksmīgākās neatkarības gadu vēsturē iegūto medaļu skaita ziņā, apliecinot Latvijas sportistu augsto meistarību ne tikai kamaniņu, bobsleja un skeletona disciplīnās, bet arī ļaujot noticēt mūsu hokeja skolas tradīcijām un stiprajam garam.
 
Janvārī Latvija pārsteidza pasauli ar veidu, kādā notika pirmā grāmatu pārvietošana no Latvijas Nacionālās bibliotēkas vecās ēkas uz jauno, kad ziemas spelgonī vairāk nekā 14 000 cilvēku ķēde, no rokas rokā pārvietoja ap 2 000 grāmatu. Vasaras vidū Rīgā notika 8.Pasaules koru olimpiāde, kurā piedalījās ap 30 000 dziedātāju no visas pasaules, pieskandinot Rīgu un Latviju ar pasaules skaistākajām melodijām.
 
Arī 2015.gads solās būt kultūras mantojuma notikumiem bagāts, jo tas aizritēs izcilo dzejnieku Raiņa un Aspazijas zīmē. Viņi, ilgstoši savas tautas trimdinieki, vairāk nekā jebkurš Latvijas vēsturē domāja par savas tautas individualitāti, gara un kultūras spēku Eiropas un pasaules kontekstos. Pasaules tautu vēsture pierāda, ka tautas spēku nenosaka tās skaitliskais lielums, bet griba un apņēmība būt, palikt un nepazust.
Vēl esot trimdā, Rainis savās „Jaunā gadu simteņa nakts domās” rakstīja:
Iz lielās tāles jauno gadsimteni
 Var agrāk, skaidrāk redzēt atnākam, —
Un mīļā dzimtene guļ manā priekšā
Kā plaši izplatīta balta sega.
Rainis savu Latviju redzēja, arī tālumā būdams. Mums, stāvot uz gadumijas sliekšņa, jāredz it īpaši tas, kas vēl jādara un jāsasniedz, lai tā vienmēr būtu mūsu Latvija!
 
Kāda ir 21.gadsimta laikmetīgā Latvija? 25 neatkarības gadus jauna valsts, kas atdzima līdz ar unikālo „Baltijas ceļu” un tam sekojošo Berlīnes mūra krišanu, kas Eiropai atnesa jaunus laikus, ietekmējot arī katra eiropieša dzīvi.
 
Latvija, vēstures un politikas krustcelēs ir izgājusi straujas attīstības ceļu. Mūsu cilvēki toreiz nenobijās un rīkojās, pieņēma drosmīgus lēmumus, godam pildīja un arī tagad pilda savus pienākumus, veicot ikdienas darbu – nereti smagu darbu - katrs savā vietā, profesijā un atbildības lokā, tā stiprinot mūsu valsti un nesot tās vārdu pasaulē.
 
Latvija var lepoties ar patiesi apbrīnojamiem cilvēkiem, kuri savā ikdienā, veicot šķietami parastas lietas, padara mūsu valsti labāku. Nav jābūt varonim, lai pateiktu labu un uzmundrinošu vārdu, atvērtu durvis un pasniegtu roku saviem līdzcilvēkiem, bet brīdī, kad kādam tas ir dzīvības vērts, šāda rīcība ir varonība. Tie ir cilvēki, kas dāvā ģimenes siltumu bērniem, kuriem tās nav, kas sarūpē siltas pusdienas tiem, kam ikdienā tā ir pat vienīgā ēdienreize, kas izglābj līdzcilvēkus un nelaimē nonākušus dzīvniekus, kas nesaudzējot sevi, ir gatavi palīdzēt un būt līdzās. Mūsu vidū šādu cilvēku ir ļoti daudz. Viņi ir Latvijas lepnums un mūsu iedvesma, jo bez viņiem šī pasaule būtu citādāka.
 
Diemžēl, ne vienmēr novērtējam to, ko atgūtās neatkarības laikā esam paveikuši un sasnieguši. Mūs ir skārušas ekonomiskas krīzes, politiskas cīkstēšanās un neskaitāmi mēģinājumi sašķelt sabiedrību, bet Latvijas cilvēki to ir godam pārvarējuši, nezaudējot pašcieņu un cieņu vienam pret otru. Tas ir kā nerakstīts likums un vienlaikus mūsu pamatprincips – izšķirošos un grūtos brīžos meklēt kopīgo un vienojošo, jo Latvijas vēstures dēļ mēs joprojām spējam novērtēt to, ko nozīmē būt saimniekiem savā valstī un pašiem lemt tās likteni.
 
Rudens vēlēšanās izturējām kārtējo demokrātijas pārbaudījumu, ievēlot jaunu Saeimu, un nu mūsu politiķiem jāattaisno savu vēlētāju uzticība.
 
Šogad ir pienākusi Latvijas kārta augstākajā politiskajā līmenī apzināties un izcelt savus sasniegumus Eiropas Savienības valstu saimē, vienlaikus apliecinot, ka Latvija vienmēr ir bijusi atvērta Eiropas kopējām idejām un veikumiem. Iespēja būt vadošai valstij Eiropas Savienībā vispirms ir iespēja apzināties savus ieguvumus, savas uzvaras, panākumus un arī zaudējumus.
 
Joprojām notiekošais Ukrainā liek domāt par to, cik daudz mēs esam darījuši un darām, lai Latvija un Eiropas Savienība attīstītos, būtu aizsargātas un drošībā. Tas ir mūsu kopīgais uzdevums, tā ir mūsu atbildība nākotnes vārdā!
 
Latvija nekad nebūs Eiropas Savienības nomale, mūsu spēkos ir padarīt savu valsti par nozīmīgāko punktu austrumu un rietumu saskarsmē, par tiltu, kas veicina attīstību un uzplaukumu mūsu zemei un visai Eiropas Savienībai. Tā ir mūsu priekšrocība, kas jāizmanto gudri un mērķtiecīgi!
 
Būsim neatlaidīgi un pacietīgi, nebūsim pieticīgi un naivi, bet allaž saglabāsim spēju būt līdzjūtīgiem, saprotošiem un atbalstošiem, tikai tā - mēs nepazaudēsim cilvēcīgo grūtos brīžos un kļūsim stiprāki.
 
Lai Jaunais – 2015.gads ienāk mūsu dzīvē ar mieru un saticību!
 
Laimīgu Jauno gadu! 

1.janvāris ir diena, kad atskatāmies uz aizgājušo gadu, liekam punktu vai daudzpunktu un ejam tālāk. 2014.gadā: mūsu „sirmā” skaistā Rīga godam nesa Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu, daudziem pašu mājās un pasaulē dāvājot neaizmirstamus mākslas baudīšanas mirkļus.

Latvija kļuva par astoņpadsmito valsti, kas pievienojās eirozonai, tā nostiprinot savu finanšu sistēmu un paverot daudz plašākas iespējas mūsu uzņēmējiem. 2014.gada Ziemas Olimpiskās spēles Latvijai bija veiksmīgākās neatkarības gadu vēsturē iegūto medaļu skaita ziņā, apliecinot Latvijas sportistu augsto meistarību ne tikai kamaniņu, bobsleja un skeletona disciplīnās, bet arī ļaujot noticēt mūsu hokeja skolas tradīcijām un stiprajam garam.

Janvārī Latvija pārsteidza pasauli ar veidu, kādā notika pirmā grāmatu pārvietošana no Latvijas Nacionālās bibliotēkas vecās ēkas uz jauno, kad ziemas spelgonī vairāk nekā 14 000 cilvēku ķēde, no rokas rokā pārvietoja ap 2 000 grāmatu. Vasaras vidū Rīgā notika 8.Pasaules koru olimpiāde, kurā piedalījās ap 30 000 dziedātāju no visas pasaules, pieskandinot Rīgu un Latviju ar pasaules skaistākajām melodijām.

Arī 2015.gads solās būt kultūras mantojuma notikumiem bagāts, jo tas aizritēs izcilo dzejnieku Raiņa un Aspazijas zīmē. Viņi, ilgstoši savas tautas trimdinieki, vairāk nekā jebkurš Latvijas vēsturē domāja par savas tautas individualitāti, gara un kultūras spēku Eiropas un pasaules kontekstos. Pasaules tautu vēsture pierāda, ka tautas spēku nenosaka tās skaitliskais lielums, bet griba un apņēmība būt, palikt un nepazust.

Vēl esot trimdā, Rainis savās „Jaunā gadu simteņa nakts domās” rakstīja:

Iz lielās tāles jauno gadsimteni

Var agrāk, skaidrāk redzēt atnākam, —

Un mīļā dzimtene guļ manā priekšā

Kā plaši izplatīta balta sega.

Rainis savu Latviju redzēja, arī tālumā būdams. Mums, stāvot uz gadumijas sliekšņa, jāredz it īpaši tas, kas vēl jādara un jāsasniedz, lai tā vienmēr būtu mūsu Latvija!

Kāda ir 21.gadsimta laikmetīgā Latvija? 25 neatkarības gadus jauna valsts, kas atdzima līdz ar unikālo „Baltijas ceļu” un tam sekojošo Berlīnes mūra krišanu, kas Eiropai atnesa jaunus laikus, ietekmējot arī katra eiropieša dzīvi.

Latvija, vēstures un politikas krustcelēs ir izgājusi straujas attīstības ceļu. Mūsu cilvēki toreiz nenobijās un rīkojās, pieņēma drosmīgus lēmumus, godam pildīja un arī tagad pilda savus pienākumus, veicot ikdienas darbu – nereti smagu darbu - katrs savā vietā, profesijā un atbildības lokā, tā stiprinot mūsu valsti un nesot tās vārdu pasaulē.

Latvija var lepoties ar patiesi apbrīnojamiem cilvēkiem, kuri savā ikdienā, veicot šķietami parastas lietas, padara mūsu valsti labāku. Nav jābūt varonim, lai pateiktu labu un uzmundrinošu vārdu, atvērtu durvis un pasniegtu roku saviem līdzcilvēkiem, bet brīdī, kad kādam tas ir dzīvības vērts, šāda rīcība ir varonība. Tie ir cilvēki, kas dāvā ģimenes siltumu bērniem, kuriem tās nav, kas sarūpē siltas pusdienas tiem, kam ikdienā tā ir pat vienīgā ēdienreize, kas izglābj līdzcilvēkus un nelaimē nonākušus dzīvniekus, kas nesaudzējot sevi, ir gatavi palīdzēt un būt līdzās. Mūsu vidū šādu cilvēku ir ļoti daudz. Viņi ir Latvijas lepnums un mūsu iedvesma, jo bez viņiem šī pasaule būtu citādāka.

Diemžēl, ne vienmēr novērtējam to, ko atgūtās neatkarības laikā esam paveikuši un sasnieguši. Mūs ir skārušas ekonomiskas krīzes, politiskas cīkstēšanās un neskaitāmi mēģinājumi sašķelt sabiedrību, bet Latvijas cilvēki to ir godam pārvarējuši, nezaudējot pašcieņu un cieņu vienam pret otru. Tas ir kā nerakstīts likums un vienlaikus mūsu pamatprincips – izšķirošos un grūtos brīžos meklēt kopīgo un vienojošo, jo Latvijas vēstures dēļ mēs joprojām spējam novērtēt to, ko nozīmē būt saimniekiem savā valstī un pašiem lemt tās likteni.

Rudens vēlēšanās izturējām kārtējo demokrātijas pārbaudījumu, ievēlot jaunu Saeimu, un nu mūsu politiķiem jāattaisno savu vēlētāju uzticība.

Šogad ir pienākusi Latvijas kārta augstākajā politiskajā līmenī apzināties un izcelt savus sasniegumus Eiropas Savienības valstu saimē, vienlaikus apliecinot, ka Latvija vienmēr ir bijusi atvērta Eiropas kopējām idejām un veikumiem. Iespēja būt vadošai valstij Eiropas Savienībā vispirms ir iespēja apzināties savus ieguvumus, savas uzvaras, panākumus un arī zaudējumus.

Joprojām notiekošais Ukrainā liek domāt par to, cik daudz mēs esam darījuši un darām, lai Latvija un Eiropas Savienība attīstītos, būtu aizsargātas un drošībā. Tas ir mūsu kopīgais uzdevums, tā ir mūsu atbildība nākotnes vārdā!

Latvija nekad nebūs Eiropas Savienības nomale, mūsu spēkos ir padarīt savu valsti par nozīmīgāko punktu austrumu un rietumu saskarsmē, par tiltu, kas veicina attīstību un uzplaukumu mūsu zemei un visai Eiropas Savienībai. Tā ir mūsu priekšrocība, kas jāizmanto gudri un mērķtiecīgi!

Būsim neatlaidīgi un pacietīgi, nebūsim pieticīgi un naivi, bet allaž saglabāsim spēju būt līdzjūtīgiem, saprotošiem un atbalstošiem, tikai tā - mēs nepazaudēsim cilvēcīgo grūtos brīžos un kļūsim stiprāki.

Lai Jaunais – 2015.gads ienāk mūsu dzīvē ar mieru un saticību!

Laimīgu Jauno gadu! 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Prognoze: pirmo koronavīrusa slimnieku Latvijā atklās līdz 18. marta 10.55

FotoZīmīga diena šodien: mēnesis, kopš sapratu, ka koronavīruss nav kaut kāda citāda gripa vai tālu zemju slimība, bet gan bīstama, lipīga un nāvīga sērga, kas apdraud arī Latviju. Notikums, kas lika man saprast stāvokļa nopietnību, bija priekš mēneša, 23. janvārī ieviestā Uhaņas blokāde: 11 miljonu iedzīvotāju pilsētas izolēšana. Saistībā ar apaļu mēnesi varētu dalīties trīs ierakstos par vīrusu. Šis ir pirmais.
Lasīt visu...

12

Pierādīšu, ka lūšu šāvējiem patiesībā vispār nav argumentu

FotoTātad, ko saka lūšu šāvēji. 1. Nemaisies, kur neko nesaproti (agresīva pozīcija, kas ne ar ko nav pamatota). 2. Mums viss jākontrolē, jo apēd stirnas (pirmšķietami apspriežams arguments). 3. Vilki nāk mājās un plosa mājdzīvniekus (klaja demagoģija, jo runa taču nav par vilkiem).
Lasīt visu...

21

Pārmetumi un rīcība

FotoIr diezgan dīvaini pēkšņi saprast, ka tie cilvēki, kuri Atmodas laikā bija kopā ar tautu, bija tautas sirdsapziņa, šobrīd ir nostājušies pret tautu. Toreiz viņi bija tikpat nabagi kā mēs, visi citi, šobrīd liela daļa no viņiem ir ļoti pārtikuši, pat miljonāri un aktīvi pauž Tautu pazemojošus un noniecinošus uzskatus.
Lasīt visu...

21

Valsts

FotoBieži dzirdu, ka valstij vajag, valstij ir jādara, valstij ir jārūpējas, valstij ir jāievieš, jāveicina, man valsts neko nav devusi, man šī valsts nav vajadzīga utt.
Lasīt visu...

21

Atraktīvās politikas hronika: 7.februāris

Foto7.februārī Latvijā eksplodēja kolosāli atraktīvs notikumus. Noteikti vispievilcīgākais notikums latviešu tautas laimīgi aizvadītajā debilitātes laikmetā kopš 2018.gada 6.oktobra. Kolosāli atraktīvo notikumu drīkst uzskatīt par vietējā mēroga “9/11”. Arī 7. februārī sabruka dvīņu torņi. Sabruka leksiskie dvīņu torņi “Nācijas tēvs”/”Nācijas tumsonis” un to vietā tajā pašā dienā nācās nekavējoties uzbūvēt jaunu leksisko torni “Nācijas debilais tēvs” (NDT).
Lasīt visu...

21

Klimata modeļu realitāte - vai ticēsim skolu nebeigušam skuķim?

FotoGlobālo klimata "cīņu" rezultāts diemžēl var izrādīties - konkrēti papildu nodokļi arī Latvijā. Līdz ar to jautājums nav tīri akadēmisks.
Lasīt visu...

10

Blēžu un zagļu valsts

FotoRaksts „Kā zvejas privātfirmu – nodokļu “optimizētāju” - uz nodokļu maksātāju rēķina glāba Latvijas valsts ierēdniecība” ir smuks piemērs, lai saprastu, ka valsts ir saaugusi ar blēžiem, jeb, ja nu ir saaugusi, tad pareizi ir teikt – Blēžu valsts.
Lasīt visu...

21

„Anquis in herba” jeb Čūska zālē

FotoLaikā, kad visa pasaule, vairums valstu gatavojas pasargāt savus iedzīvotājus no iespējamas koronavīrusa izplatīšanās, Latvijas publiskā telpa un ļaužu prāti ir nodarbināti ar daudz svarīgākām lietām – kādas latviešu sievietes nedienām Dienvidāfrikā un Dānijā. Viņa atrodas Dānijas cietumā un gaida izdošanu uz DĀR, kur (pēc mediju sniegtās informācijas) veikusi VAIRĀKUS noziegumus, no kuriem visskaļākais ir bērna nolaupīšana, ko starptautiski apzīmē ar vārdu “kidnapping”. Jau sen citus viņas noziegumus neviens nepiemin. Ne medijos pieminēto dokumentu viltošanu, ne “citus” likumpārkāpumus. Ir palicis tikai “nu kā var māte nozagt SAVU bērnu?!
Lasīt visu...

21

9.maija svinības Maskavā kā līdzeklis Kremļa noziegumu leģitimācijai

FotoIesākumā precizēšu, ka runa šeit būs ne tik daudz par konkrētiem vēsturiskiem notikumiem, cik gan par šo notikumu izmantošanu sagrozītā veidā no Krievijas varas puses ar mērķi sasniegt savus ārpolitiskos un iekšpolitiskos mērķus tuvākajā un tālākajā nākotnē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāk jautājumu nekā atbilžu...

Interesanti, kurš tur bīda to Skultes LNG termināli. Ekonomikas ministra Nemiro draudziņš, kuru grib iestūķēt Latvenergo padomē kaut vai pa skursteni? Vai tomēr vecijaunā Vienotība? Vai NA?...

Foto

Leksiskās debilitātes praktiķi

Latvijā jau labu laiku ir tradīcija noskaidrot attiecīgā gada atraktīvākos (jocīgi piesaistošos) izteikumus. Ar to nodarbojas Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa....

Foto

Kāpēc FKTK atvainojās Maijai Treijai

Šī gada 3. februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka FKTK atsauc savu 2019. gada. 29...

Foto

Ar atsevišķu tiesnešu atbalstu tiesu izpildītāji no iedzīvotājiem piedzen līdzekļus, kurus likums viņiem neliek maksāt

Parādījušies tiesu izpildītāji, kas atraduši jaunu, likumā neparedzētu veidu, kā no...

Foto

Lidostu un čemodānus es vairs neatceros, visi aicina mani par Rīgas mēru, bet es plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju

Pirmkārt, es uzskatu, ka esošā politiskā...

Foto

Divu gadu laikā Veselības ministrija nav ieviesusi nevienu no Valsts kontroles ieteikumiem, lai ģimenes ārsti būtu pieejamāki

Divu gadu laikā, kopš klajā nāca Valsts kontroles revīzijas...

Foto

Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā un risināšanā

Cienījamie laikabiedri! Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā...

Foto

Divi jautājumi Kristīnes Misānes izdošanas sakarā: vai tikai atbildes nebūs biedējošas ikvienam pilsonim?

Latvijā visaugstākajā līmenī pacelts jautājums par mūsu pilsones Kristīnes Misānes izdošanu no Dānijas...

Foto

Es redzēju, mīļais, tu šodien biji aizrāvies ar valstsgribu...

Nupat pieķēru sevi pie pavisam stulbas atziņas - pat iepriekšējie divi kretīni Bērziņš un Vējonis man nelikās...

Foto

Vai Ārstu biedrība kļuvusi par Veselības ministrijas suni?

Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijā notika Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēde. Sēde bija iestudēta kā viena aktiera teātris. Režisore...

Foto

Kauns skatīties, kā daļa latviešu politiķu un ierēdņu nodur acis, mentāli savelkas čokuriņā un slīd zem galda

Šonedēļ „Attīstībai/Par” pakļāvās “Saskaņas” un lašoristu* spiedienam un uz...

Foto

Var noprast, ka Annai Jutai Maskavā pavadītais laiks nav pagājis pa tukšo

„Spēcīgs” vēstījums no savā laikā Maskavā, īpašā speciālā rajonā (augsta ranga kompartijas funkcionāru dzīvesvietā)...

Foto

Iesniegums Bordānam: nevajag aiztikt Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales robežas

Izlasījām, ka Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei....

Foto

“Nācijas tēvs” kā “nācijas tumsonis”

Nekas nemainās! Katra “nācijas tēva” (NT) publiskā uzstāšanās ir tumsonības apliecinājums. Izrādās, NT ir milzīgi robi izglītībā. Viņa zināšanas ir ļoti...

Foto

Skumji, ka pašreizējā bezoligarhu valdība tiek stutēta ar šī āksta un citu "kaimiņu" balsīm

Ir beidzot piepildījies Kaimiņa aktieriskais sapnis... viņš ir nokļuvis uz valsts lielākā...

Foto

Par “antisemītiskām cūkām” un poļu-čehu teritoriālo konfliktu

Savā nesenajā uzrunā Krievijas Aizsardzības ministrijas sanāksmē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies Otrā pasaules kara tēmai un, pieminēdams...

Foto

Lietuviešu uzņēmēji pret Latviju

Gribēju piemest savu pagali ažiotāžai ap VDD ēkas celtniecību bijušā velotreka vietā. Tad nu lūk, no vienas puses man izbrīnu raisa šiverīgu...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: janvāris

8.janvārī Rīgas lielākajos interneta medijos tika ievietota pēcpadomju gados tematiski klasiska un tāpēc emocionāli vienaldzīga informācija. Taču tai tomēr piemīt zināma atraktivitāte. Informācijā...

Foto

Kur Latvija?

Latvijai vairs nav nevienas no valsts pazīmēm, proti:...

Foto

Karaļa ēras beigas vai tomēr “Bauze uz pauzes”?

Otrdien Garkalnes novada iedzīvotājus sasniedza ziņa, ka Garkalnes Imperators ir atkāpies no amata, jo veselība vairs nav tā,...

Foto

Ornitologs Apinītis iestājas par skaidru dziesmu: nost ar šņabi un „cīgām”

Jūs jau būsiet pamanījuši, ka kādreizējais partijas „Latvijas ceļš” biedrs dakteris Pēteris Apinis, kurš tika...

Foto

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu...

Foto

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

Teikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

Vācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu,...

Foto

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

Nevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies,...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

Autortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini...

Foto

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

Atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam...

Foto

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā....

Foto

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

Pērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā...

Foto

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

Atbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku...