Būsim iecietīgāki un ļausim to iespēju – katram pašam veikt savas izvēles
Rita Bautre06.08.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
1. augustā pagāja nedēļa, kopš es pazaudēju savu ļoti labu draudzeni, dēliņam krustmāti un ģimene mammu, sievu, māsu un meitu, skola skolotāju, bet pasaule vienkārši labu cilvēku. Runa ir par Ilzi Skujevsku. Pa šo nedēļu esmu saskārusies un savas ādas izjutusi ārkārtīgi lielu sirsnību, taču, diemžēl, arī barbarisku riebeklību. Taču pēc šī visa es vēlos nedaudz ieviest skaidrību, lai visi punkti tiktu salikti uz I.
Es neesmu pret vakcināciju, es esmu PAR brīvu izvēli. Kad tikko parādījās vakcīnas, es nodomāju, nu re, esam jau uz ceļa, kas ved atkal uz brīvu pasauli, bet arī tieši tad jau zināju, ka es NEBŪŠU starp tiem, kas vakcinējas, jo jau ģimenē ir piemērs par to, ko spēj izdarīt vakcīnas jeb to sastāvi. Taču šī ir mana individuāla pārliecība, es nevienam to neuzspiežu un nemēģinu PROPAGANDĒT. Ar draugiem varu padalītos tajā, ko zinu es, taču neesmu arī zinātņu doktors medicīnā, lai kādam izteiktu to, kas ir vai nav pareizi.
Arī Ilze zināja manu viedokli, mums tie sakrita, tāpēc domāju, ka viņa nevakcinēsies, vismaz ne tagad. Taču mūsu pēdējā tikšanās reizē viņa atklāja, ka ir jau visu izdarījusi. Nu labi, lai tā ir, es nodomāju...
Zinu, ka viņa to izdarīja tikai un vienīgi darba dēļ. Viņa ļoti mīlēja to, ko darīja, viņa bija īstajā vietā! Un kaut Zāļu valsts aģentūra (ZVA) vēl nav sniegusi savu verdiktu par notiekošo, es tomēr gribu jums, cilvēki, teikt...
Šī bija ļoti, ļoti spēcīga sieviete. Viņai mazākajam dēliņam ir tikai 1,5 gadi, tātad grūtniecības laikā viņai bija veikta maksimāli plaša izmeklēšana it visā, ieskaitot arī plaušu rentgenu, kad rakstījās arā no dzemdību iestādes. Slēdzienu par PLAUŠU TROMBOZI ZVA ir iesniedzis patologanatoms, tas savukārt nozīmē, ka viņš ir gana pārliecināts par savām aizdomām, ka tajā ir iejaukta vakcīna. Viņš nebūtu taisījis tālāku izmeklēšanu tikai tāpat pārbaužu dēļ.
Tālāk mans uzskats par vakcinēšanos vēl joprojām paliek tāds pats kā iepriekš... Gribi vakcinējies, dari tā, Tev noteikti ir iemesls, kāpēc gribi to darīt, un vairāk vai mazāk arī pats uzņemies atbildību, ja tomēr kaut kas nav tā... Taču, dārgie 100 Latvijas gudrie, neuzspiežam, nedraudam, nespīdzinām tagad cilvēkus, ka tas jādara visiem, - citādāk pazaudēs darbus. Šajā variantā atbildība gulstas uz politiķu pleciem! Viegli ir lietas noklusēt vai noraidīt, bet mēs neviens neesam mūžīgs...
Par to, ka es te cepjos, vāros un propagandēju kaut ko... Es savu ģimeni, radiniekus un draugus mīlu no visas sirds. Ja šie cilvēki ir manā dzīvē, tas nozīmē, ka viņiem tur arī ir jābūt. Ja kādam ir slikti, vajag palīdzību, aizstāvību vai mīlestību, es to izrādīšu, es cīnīšos kā lauva, jo jūs man esat svarīgi! Neatkarīgi no tā, vai tevi sauc Ilze, Agnese, Reinis vai Ansis!
Ilze bija mans atbalsts, kad man bija slikti, mans “ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis”, nejēdzību izklāstīšanas birojs un psihologs, tagad man viņas vairs nav, un, kā dzejā teikts... “cik pateikt ir, tik ir”. Un tagad katrs pie sevis padomājiet, kā jūs justos, ja pazaudētu savu tuvāko draugu? Vai arī tikpat vieglprātīgi teiktu: “Kam ir savs laiks, tam ir” vai “Kas mirs, tas mirs” vai “Tas ir vnk liktenis.” Jūs arī gribētu atrast kaut vienu atbildi uz jautājumu - kāpēc?! Īpaši, ja cilvēkam bija tikai nesen palikuši 30 gadi!
Pašlaik vienīgais, ko es no savas puses vēl varu izdarīt, ir Ilzīti atminēties ar lielu mīlestību, stāstīt par viņu viņas krustdēliņam, īpaši, kad paaugsies, un stāstīt viņas stāstu, lai cilvēki nedomātu, ka Ilzes ģimene stāsta aplamības, ka pati jau vien bija vainīga vai vēl kādu stulbumu!
Pasaulē pašlaik ir ļoti daudz ļaunuma. Mīļie cilvēki, lūdzu, būsim iecietīgāki, dāvāsim viens otram atbalstu, līdzjūtību un mīlestību, tikai tas spēs uzveikt tumsu! Būsim iecietīgāki un ļausim to iespēju – katram pašam veikt savas izvēles!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
