Būsim draudzīgi pret līdzcilvēku sapņiem, jo kāds no tiem var ļoti noderēt nākotnē
Egils Levits, valsts prezidents31.12.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mani mīļie līdzcilvēki! Ir mirkļi, ko mēs visi – tik atšķirīgie un neatkārtojamie – izdzīvojam kopā. Tāds būs pēc dažām minūtēm – ikkatram no mums un kopīgi mūsu Latvijai sāksies jaunais – 2020. gads, sāksies 21. gadsimta trešā desmitgade.
Šajā kopības brīdī es gribu mums visiem Jaunajā gadā vēlēt cerību, ticību un pārliecību.
Es vēlu mums cerību, jo cerībās dzīvo mūsu sapņi. Es nerunāju par tiem, ko redzam miegā, bet sapņiem, kuros ieceram savu un mūsu Latvijas nākotni. Tie spēj saredzēt to, kā vēl nav. Iezīmēt jābūtību. Mums jāmāk gudri sapņot, lai atbildētu uz 21. gadsimta lielajiem jautājumiem.
Jauns ekonomikas modelis, kas celtu godā pietiekamību kā vērtību, nevis nežēlīgu dzīšanos pēc pārtēriņa. Tas nozīmē jaunu uzvedību patēriņā, citu attieksmi sociālā laukā, jaunus ikdienas paradumus gan katram no mums personīgi, gan valstīm un citiem globālajiem spēlētājiem. To pieprasa solidaritāte ar veselo saprātu, ar mūsu veselību, ar paaudzēm, kas nāks pēc mums, un ar visu dzīvo dabu.
Mēs priecājamies par tehnoloģiju attīstību, bet ir apņēmīgi jāvēršas pret šīs attīstības blakusefektiem, manipulācijām, kas apdraud cilvēka privātumu un brīvo gribu. Mēs, latvieši, attīstītas un stabilas valsts pārstāvji, esam vienlīdz atbildīgi meklēt, un esam arī vienlīdz spējīgi atrast nepieciešamos risinājumus. Sapņiem vienmēr ir jābūt lielākiem, nekā viens cilvēks tos spētu īstenot. Tāpēc būsim draudzīgi pret līdzcilvēku sapņiem, jo kāds no tiem var ļoti noderēt nākotnē.
Es vēlu mums ticību. Ticību saviem spēkiem, spējai sasniegt mērķus un īstenot savus svarīgākos sapņus. Es vēlu mums visiem kopā vairāk pašapziņas, domājot par savu valsti. Ne lepnību, bet to nepieciešamo pašapziņu, ar kuru droši ieiet nākamajā desmitgadē.
Vēlu mums ticību saviem spēkiem, novērtējot to, ko trijās desmitgadēs kopš neatkarības atjaunošanas esam sasnieguši. Latvija ir pasaules attīstīto valstu pulkā, mūsu zinātnieki un mākslinieki pašsaprotami un augstvērtīgi darbojas pasaules līmenī, mūsu uzņēmēji nebaidās no starptautiskas konkurences. Ticība saviem spēkiem ir nepieciešama, turpinot uzlabot savu valsti.
Es vēlu mums pārliecību, jo pārliecība nozīmē rīcību – risināt problēmas vienu pēc otras, nevis nolaist rokas to priekšā. Katrs no mums var kļūdīties, atzīsim to un dosimies tālāk.
Uzturēsim atvērtu demokrātisku diskusiju, lai vienotos par mums visiem labāko risinājumu.
Ir nepieciešama pārliecība un gatavība rīkoties, lai augstā nevienlīdzība nedalītu cilvēkus veiksminiekos un atstumtajos. Lai mēs pieņemtu saprātīgus lēmumus un atbildētu par to sekām. Lai nedotu tukšus solījumus.
Pārliecība par savu gribu un spējām lai pavada mūs 21. gadsimta trešajā desmitgadē, uzlabojot savu valsti un iekārtojot to tā, lai tā būtu mājīga mums visiem.
Es vēlu mums cerību, ticību, pārliecību un pāri visam – mīlestību. Lai tā apņem mūsu tuvos cilvēkus, mūs visus Latgalē, Vidzemē, Zemgalē un Kurzemē, mūsu mīļajā Latvijā. Lai tā apņem visus latviešus plašajā pasaulē!
Par spīti it visam – Latvija ir un būs sekmīga, Latvija ir un būs jaudīga, Latvija ir un būs valsts ar lieliskiem cilvēkiem!
Latvija spēj!
Laimīgu jums Jauno – 2020. gadu!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
