Būs skarbs VK ziņojums par „zaļo” enerģiju, ēnas pār Vienotības Kamparu
PIETIEK16.02.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Sagaidāms, ka martā ar partijas Vienotība ģenerālsekretāram un bijušajam ekonomikas ministram Artim Kamparam netīkamu ziņojumu par viņa savulaik vadītās Ekonomikas ministrijas (EM) īstenoto atjaunojamo energoresursu kvotu sadali klajā nāks Valsts kontrole (VK).
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, VK ziņojumā par Kampara iepriekš vadītās EM (Kampars bija ekonomikas ministrs no 2009.gada 12.marta līdz 2011.gada 25.janvārim) politiku un rīcību atjaunojamo energoresursu jeb tā sauktās „zaļās” enerģijas kvotu sadalē būšot norādīts uz vairākiem būtiskiem pārkāpumiem, kas met ēnu gan uz Kamparu, gan atsevišķu ar Vienotība saistītu personu un uzņēmēju interesēm.
Oficiāla informāciju par gaidāmo VK ziņojumu netiek sniegta. Valsts kontroliere Ingūna Sudraba Pietiek tikai apstiprināja, ka VK veikusi revīziju EM par ministrijas īstenoto atjaunojamo resursu (vējš, biogāze, mazie HES) enerģijas politiku un ka publisks ziņojums par secinājumiem tiks sniegts aptuveni pēc mēneša.
„Jā, mēs esam veikuši revīziju EM saistībā ar atjaunojamo resursu enerģiju. Ziņojums pēc pāris nedēļām tiks nosūtīts EM viedokļa saņemšanai, tad aptuveni vēl pēc pāris nedēļām tas tiks publiskots,” teica Sudraba.
Konkrētāku informāciju valsts kontroliere nesniedza, norādot, ka VK ziņojums par atjaunojamo resursu enerģiju vēl nav sagatavots.
Tikmēr Pietiek zināms, ka VK ziņojums varētu mest ēnu gan uz Kamparu, gan viņa vadīto EM, kura 2009.gadā, lemjot par biogāzes un vēja enerģijas kvotu sadali, iespējams, priekšroku devusi atsevišķiem uzņēmējiem, kuri „draudzējušies” ar partijas Vienotība (toreiz - partija Jaunais laiks) neformālo līderi Edgaru Jaunupu. Starp šiem uzņēmējiem ir Ventspils miljonārs Olafs Berķis un Liepājas uzņēmējs Andris Griģis.
Berķim pastarpināti piederoša firma TCK 2009.gada pavasarī no Kampara vadītās EM ieguva vairāk nekā pusi vēja enerģijas ražošanas kvotu. Savukārt vairākām ar Jaunupa paziņu Griģi saistītām firmām Kampara vadītā EM 2009.gada pavasarī izsniedza 97% biogāzes enerģijas kvotu. Toreiz spēkā esošā kārtība noteica lieluatbalstu (paaugstināts saražotās elektroenerģijas iepirkuma tarifs, kuru īsteno valsts a/s Latvenergo) zaļās enerģijas ražotājiem, kas ieguvuši kvotas.
Revīziju par EM politiku un rīcību saistībā ar atjaunojamiem energoresursiem VK sāka pērnvasar.
Pietiek jau rakstīja, ka 2011.gada sākumā ar iesniegumu VK sākt pārbaudi par Kampara vadītās ministrijas 2009.gadā īstenoto vēja enerģijas kvotu sadales likumību vērsās Ventspils mēra Aivara Lemberga vadītā Latvijas tranzīta biznesa asociācija.
Lai arī Lembergs nav apstiprinājis, ka bijis personīgi ieinteresēts „zaļās enerģijas” biznesā, Pietiek pētītais liecina, ka Lembergam ir pastarpināta saistība ar SIAEnercom Plus, kura arī pretendēja uz vēja kvotām, bet atšķirībā no Berķa firmas tās neieguva.
Pamats Lemberga vadītās asociācijas neapmierinātībai ar ministriju par vēja enerģijas kvotu sadali, visticamāk, bija tas, ka vairāk nekā pusi no EM izsniegtajām vēja enerģiju kvotām 2009.gadā ieguva ar Berķi saistītā TCK.
Beŗķa firma TCK vēja staciju celtniecību vēl arvien nav sākusi, jo to apturējusi cita uzņēmuma sākta tiesvedība par vēja kvotu sadali. Noprotams, ka arī Griģis 2010.gadā izsludinātas maksātnespējas dēļ vēl nav īstenojis projektus, kurus solīja veikt 2009.gadā, no EM saņemot biogāzes enerģijas kvotas vairāku desmitu miljonu apmērā.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
