Būs skarbs VK ziņojums par „zaļo” enerģiju, ēnas pār Vienotības Kamparu
PIETIEK16.02.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Sagaidāms, ka martā ar partijas Vienotība ģenerālsekretāram un bijušajam ekonomikas ministram Artim Kamparam netīkamu ziņojumu par viņa savulaik vadītās Ekonomikas ministrijas (EM) īstenoto atjaunojamo energoresursu kvotu sadali klajā nāks Valsts kontrole (VK).
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, VK ziņojumā par Kampara iepriekš vadītās EM (Kampars bija ekonomikas ministrs no 2009.gada 12.marta līdz 2011.gada 25.janvārim) politiku un rīcību atjaunojamo energoresursu jeb tā sauktās „zaļās” enerģijas kvotu sadalē būšot norādīts uz vairākiem būtiskiem pārkāpumiem, kas met ēnu gan uz Kamparu, gan atsevišķu ar Vienotība saistītu personu un uzņēmēju interesēm.
Oficiāla informāciju par gaidāmo VK ziņojumu netiek sniegta. Valsts kontroliere Ingūna Sudraba Pietiek tikai apstiprināja, ka VK veikusi revīziju EM par ministrijas īstenoto atjaunojamo resursu (vējš, biogāze, mazie HES) enerģijas politiku un ka publisks ziņojums par secinājumiem tiks sniegts aptuveni pēc mēneša.
„Jā, mēs esam veikuši revīziju EM saistībā ar atjaunojamo resursu enerģiju. Ziņojums pēc pāris nedēļām tiks nosūtīts EM viedokļa saņemšanai, tad aptuveni vēl pēc pāris nedēļām tas tiks publiskots,” teica Sudraba.
Konkrētāku informāciju valsts kontroliere nesniedza, norādot, ka VK ziņojums par atjaunojamo resursu enerģiju vēl nav sagatavots.
Tikmēr Pietiek zināms, ka VK ziņojums varētu mest ēnu gan uz Kamparu, gan viņa vadīto EM, kura 2009.gadā, lemjot par biogāzes un vēja enerģijas kvotu sadali, iespējams, priekšroku devusi atsevišķiem uzņēmējiem, kuri „draudzējušies” ar partijas Vienotība (toreiz - partija Jaunais laiks) neformālo līderi Edgaru Jaunupu. Starp šiem uzņēmējiem ir Ventspils miljonārs Olafs Berķis un Liepājas uzņēmējs Andris Griģis.
Berķim pastarpināti piederoša firma TCK 2009.gada pavasarī no Kampara vadītās EM ieguva vairāk nekā pusi vēja enerģijas ražošanas kvotu. Savukārt vairākām ar Jaunupa paziņu Griģi saistītām firmām Kampara vadītā EM 2009.gada pavasarī izsniedza 97% biogāzes enerģijas kvotu. Toreiz spēkā esošā kārtība noteica lieluatbalstu (paaugstināts saražotās elektroenerģijas iepirkuma tarifs, kuru īsteno valsts a/s Latvenergo) zaļās enerģijas ražotājiem, kas ieguvuši kvotas.
Revīziju par EM politiku un rīcību saistībā ar atjaunojamiem energoresursiem VK sāka pērnvasar.
Pietiek jau rakstīja, ka 2011.gada sākumā ar iesniegumu VK sākt pārbaudi par Kampara vadītās ministrijas 2009.gadā īstenoto vēja enerģijas kvotu sadales likumību vērsās Ventspils mēra Aivara Lemberga vadītā Latvijas tranzīta biznesa asociācija.
Lai arī Lembergs nav apstiprinājis, ka bijis personīgi ieinteresēts „zaļās enerģijas” biznesā, Pietiek pētītais liecina, ka Lembergam ir pastarpināta saistība ar SIAEnercom Plus, kura arī pretendēja uz vēja kvotām, bet atšķirībā no Berķa firmas tās neieguva.
Pamats Lemberga vadītās asociācijas neapmierinātībai ar ministriju par vēja enerģijas kvotu sadali, visticamāk, bija tas, ka vairāk nekā pusi no EM izsniegtajām vēja enerģiju kvotām 2009.gadā ieguva ar Berķi saistītā TCK.
Beŗķa firma TCK vēja staciju celtniecību vēl arvien nav sākusi, jo to apturējusi cita uzņēmuma sākta tiesvedība par vēja kvotu sadali. Noprotams, ka arī Griģis 2010.gadā izsludinātas maksātnespējas dēļ vēl nav īstenojis projektus, kurus solīja veikt 2009.gadā, no EM saņemot biogāzes enerģijas kvotas vairāku desmitu miljonu apmērā.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
