Būs diskusijas, nepilnības un to labošana

Piektdien Ministru kabinets un Krīzes vadības padome ļoti garā sēdē lēma par ārkārtas situācijas izsludināšanu Latvijā. Šis nebija viegls lēmums, katrs liegums un ierobežojums tika rūpīgi apspriests, dažbrīd racionāli, dažbrīd emocionāli, jo arī ministri ir tikai cilvēki.

Katrs no mums apzinās, ka valdības rīkojuma sauss paragrāfs ietekmē tūkstošiem cilvēku dzīves un labklājību. Katram no mums bija jautājums, vai bez šī ierobežojuma nevar iztikt. Katram no mums bija bažas par ietekmi uz to vai citu tautsaimniecības nozari.

Mēs strīdējāmies, vienojāmies, rakstījām un pārrakstījām dokumentus. Taču pilnīgi visus valdības locekļus vadīja pārliecība, ka ir jāpieņem tādi lēmumi, kas ir efektīvi pandēmijas samazināšanā, jo no tā ir atkarīgas cilvēku dzīvības un veselība, un ekonomikas attīstība ilgtermiņā. Un tie ir jāpieņem šodien, jo tos atlikt nedrīkst!

Arī šobrīd kolēģi no atbildīgajām ministrijām turpina strādāt pie atbalsta mehānisma, lai palīdzētu tiem, kuru nozares ir skartas, arī šeit lēmumu pieņemšana nebūs viegla, būs diskusijas, nepilnības un to labošana.

Paies zināms laiks, līdz būs redzami rezultāti piektdien akceptētajam Ministru kabineta rīkojumam Nr.655, ļoti gribas cerēt, ka tie būs tādi, ka varēsim atgriezties pie normālākas (bet vēl labu laiku ne pilnīgi normālas) koviddzīves. Taču tas nav iespējams bez visas mūsu līdzdalības, tikai kopā, ievērojot piesardzības pasākumus un ārstu ieteikumus, mēs to paveiksim.

Vēsture liecina, ka kritiskos brīžos mēs spējam mobilizēties un pieveikt pašu nelabo. Kovids ir tāds nelabais, ar kuru mums jātiek galā. Šis ir laiks, kad daudziem ir grūti, ir dusmas un bailes par nākotni, esam viegli aizkaitināmi, tas ir saprotami, tāpēc svarīgi, ka mēs pievēršam vairāk uzmanības saviem tuviniekiem un draugiem, uzmundrinām viens otru, ne klātienē, ja nedzīvojam kopā, bet pa telefonu, whatssapā vai zūmā. Tas ir svarīgi.

Visbeidzot, ir īpaša cilvēku grupa, kuru gribu izcelt un teikt milzīgu paldies - mūsu mediķi. Viņi šobrīd veic varoņdarbu, ārstējot sasirgušos, viņi ir riska grupā, jo ikdienā saskaras ar infekciju. Mēs godājam un izceļam tos, kas izcīnīja neatkarību pirms simt gadiem, mēs sajūsmināmies par romānu un tagad jau filmu Dvēseļu putenis.

Mūsu ārsti, māsas un to palīgi ir kā strēlnieki, kuriem jācīnās pret ienaidnieku, lai nodrošinātu mūsu nākotni, viņi to dara pašaizliedzīgi, bet arī viņi ir tikai cilvēki, viņu spēki un spējas nav bezgalīgas. Ievērojot noteiktos ierobežojumus, mēs palīdzam gan viņiem, gan sev.

Mums ir jātiek galā ar šo sērgu un mēs tiksim ar to galā, bet, lai tas notiktu ātrāk, mums ir jāsaņemas. Esmu pārliecināts, ka mēs to spējam!

Novērtē šo rakstu: