Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vienotības valdība ir ķērusies pie finanšu sektora kapitālā remonta. Un loģiski rodas jautājums – kāpēc ir vajadzīgs finanšu sektora kapitālais remonts un kas tad ir novedis pie tādas situācijas, ka mums ir vajadzīgs šis remonts?

Atgādināšu finanšu ministrus pēdējo desmit gadu laikā – Einars Repše, partija “Jaunais laiks”, no kā izveidojās Vienotība. Finanšu ministrs 2009.–2010. gadā kopā ar premjeru Kariņu ienāca politikā.

Andris Vilks no Vienotības. Finanšu ministrs laika posmā no 2010. līdz 2014. gadam. Laikā, kad premjers bija Vienotības veiksmes stāsts, personīgais veiksmes stāsts Valdis Dombrovskis, kurš arī bija finanšu ministrs no 2002. līdz 2004. gadam. 

Jānis Reirs – Vienotība. Finanšu ministrs no 2014. līdz 2016. gadam, visbezjēdzīgākās idejas, diferencētā neapliekamā minimuma tēvs. Dana Reizniece-Ozola – 2016.–2019., un vēlreiz Jānis Reirs. Nu jau no Jaunās Vienotības.

Kā jūs redzat, tad nospiedošā vairākumā, nospiedošo gadu skaitu, pēdējo desmit gadu, pat vairāk, laikā finanšu sektoru vadīja Vienotība, pēc kuras, kā izrādās, 2019. gadā ir vajadzīgs kapitālais remonts.

Nākamā lieta, kas ir būtiska šajā kontekstā pateikt, ir jautājums par to, ar ko tad mēs esam sākuši finanšu sektora kapitālo remontu. Mēs esam vienīgā valsts, kura ir aizklapējusi ciet savu nacionālo kapitālu “ABLV” izskatā, vienīgā valsts, un par to šausmīgi priecājamies.

Mēs esam paši iznīcinājuši savu finanšu sektoru, kurā pietiekami liela iekšzemes kopprodukta daļa tiek veidota, turklāt ar nacionālo kapitālu, mēs priecājamies ar to.

Vēl viena lieta, kas ir jāpasaka. Kā mēs to zinām, tad lielākais stress finanšu sektora kapitālā remonta sakarā ir bijis par to, ka “ABLV” notiek pašlikvidācija, nevis notiek piespiedu likvidācijas process, kurā maksātnespējas administratori varētu nopelnīt ap 400 miljoniem.

Un šeit es gribu uzsvērt vienu īpašu gadījumu par finanšu sektora kapitālā remonta dalībniekiem, kas centās novest un centās ietekmēt šo procesu, lai konkrētajai finanšu institūcijai būtu piespiedu likvidācija. Un šī persona, kā mēs to zinām, ir nošautais Mārtiņš Bunkus.

Es gribu atgādināt, ka nošautā Mārtiņa Bunkus partneris vairākās epizodēs, tajā skaitā “Trasta komercbankas” likvidācijas procesā, ir advokāts Romualds Vonsovičs, kurš vienlaikus ir arī advokāts Vienotības pārstāvim Latkovska kungam. 

Tas, ko es vēlos pateikt attiecībā par finanšu sektora kapitālo remontu, – ir skaidrs, ka mēs ejam uz politizētu uzraugu, politizētu uzraugu attiecīgajā jomā. Un koalīcija teiks, ka tas ir labākais pārstāvis. Piedod, piedod, Mārtiņ! Es zinu, ka man ar tevi ir labas attiecības un tu šobrīd gan neklausies (es runāju par Mārtiņu Bondaru), bet šis būs par tevi.

Koalīcija saka, ka nākamā kārtība, kādu viņi grib ieviest, būs tā, kas būs efektīvākā un pareizākā. Un piemērs, es domāju, mums ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, kuras vadītājs ir Mārtiņš Bondars, kuram ir skaļi zināms viens process finanšu jomā.

Mēs runājam par to, ka mēs gribam novērst jebkuras šaubas. Un es arī esmu pārliecināts, tā ir mana cilvēcīgā pārliecība, ka Mārtiņš Bondars attiecīgajā strīdā nav vainīgs, bet vienlaikus viņš, kamēr notiek šis strīds, ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs, kas, protams, grauj parlamenta prestižu. Un līdz ar to, ja...

Šīs ir salīdzināmas situācijas. Ja mēs padarīsim Finanšu un kapitāla tirgus komisiju par politisku tirgošanās placi, kur visi padomes locekļi būs koalīcijas virzīti, tad ir jāpasaka vēl viena lieta. Tad principā mēs politizēsim finanšu sektoru, jo ir tāda neliela detaļa, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekļiem ir pienākums uzraudzīt bankas.

Tātad viņi uzrauga konkrētas bankas. Katrs padomes loceklis faktiski ieiet kādā konkrētā bankā. Tas nozīmē, ka mums tagad politiskas bankas? Ka tas pasākums, ko sauc kapitālo remontu, būs politizēt finanšu sektoru?

Tāds faktiski ir šo grozījumu, šī piedāvājuma mērķis – noņemt no trases esošo Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadību tāpēc, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadība faktiski nav pieļāvusi piespiedu likvidāciju vienai konkrētai bankai, ko sauc par “AB.LV banku”, uz kuras rēķina piespiedu likvidācijas gadījumā dažu kungu advokāti vai pietuvinātie varētu nopelnīt prātam neapveramu summu, faktiski neko nedarot. Tāds ir tas mērķis. Un tāpēc es aicinu neatbalstīt.

Un es aicinu neatbalstīt to vēl viena iemesla dēļ. Moneyval rekomendācijas, tas nav obligāts likums, kas ir jāizpilda. Mūsu valstij var piedāvāt risināt kādas problēmas, bet mums nevar neviens cits uzspiest un obligātā formā pateikt, kas mūsu valstij ir jādara. Tāda kārtība faktiski nav pieņemama attiecībā uz neatkarīgu, suverēnu valsti, ka kāds var diktēt obligātus priekšnoteikumus, kas ir jāizdara.

Rekomendācijas savā būtībā nozīmē nevis pavēli, bet priekšlikumu, ko varētu darīt vai ko varbūt vajadzētu uzlabot, bet tas nenozīmē aklu liekšanos tādā kalpu pozas stājā, nerūpējoties par savas valsts interesēm.

Vēl. Un tas ir pats pēdējais, ko es gribu pateikt. Tie pārmetumi, kas ir bijuši vērsti pret “AB.LV banku”, analogi pārmetumi ir tikuši vērsti arī citās valstīs. Es nosaukšu piemēru ar Swedbanku. Vai Swedbankai ir uzsākts likvidācijas process? Es esmu dzirdējis un lasījis presē, ka Swedbank vadītājai, aizejot no amata, pēc tam, kad ir pārmests, ir izmaksātas prēmijas divu miljonu eiro apmērā.

Mūsu valstī mēs paši ar prieku likvidējam savu valsts nacionālo kapitālu un uzskatām, ka tas ir pareizi. Manuprāt, tā ir kļūda, un mums to nevajadzētu pieļaut.

Es tikai sabiedrībai vēlos nosaukt piemēru, kā koalīcija, aizbildinoties ar faktu, ka iecels labākos profesionāļus, patiesībā ieceļ amatos. Un tas droši vien būs attiecināms arī uz Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.

Proti, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce pavisam nesen Valsts vides dienesta vadītājas amatam virzīja Elitu Baklāni-Ansbergu. Juris Pūce, kā mēs zinām, ir Edgara Jaunupa klasesbiedrs. Elita Baklāne-Ansberga ir no studiju laikiem Edgara Jaunupa ļoti cieša, ļoti, ļoti cieša draudzene.

Tas ir tas veids, kādā izvēlas vadītājus amatos, un Ministru kabinets viņus apstiprina. Un nav ne mazāko šaubu, ka šādā pat kārtībā un pēc šādas pašas sistēmas tiks arī izvēlēti nākamie Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekļi.

Otra lieta. Ja mēs runājam par finanšu sektora kapitālo remontu, es domāju, ka vislabāk to izjūt katrs Latvijas uzņēmējs un katrs Latvijas iedzīvotājs, kas ir saskāries ar vēlmi atvērt Latvijā bankas kontu, ko mūsdienās kļūst izdarīt arvien grūtāk Latvijā. Un es domāju, ka irpietiekami daudzi Latvijas sabiedrības cilvēki, kas tiek uzskatīti pēkšņi par noziedzniekiem, kuriem tiek aizvērti bankas konti.

Es domāju, ka Latvijas sabiedrība jau izjūt šodien uz savas ādas, ka tā saucamais finanšu sektora kapitālais remonts patiesībā arvien vairāk bremzē uzņēmējdarbību, arvien vairāk uzņēmēju pārvācas uz kaimiņvalstīm, kur daudz vienkāršāk ir atvērt kredītiestādēs bankas kontus, kur nav vēlme iznīcināt savas valsts finanšu sektoru.

Un nebūsim naivi, mēs te lielāmies, ka mums ir samazinājies nerezidentu noguldījumu apjoms. Varētu padomāt, ka šie nerezidenti vairs nekad nekur nenogulda. Viņi vienkārši pārvācas uz Monako, uz Šveici, uz citām kaimiņvalstīm, un faktiski mēs vienkārši savu finanšu sektoru, kurš ir ienesis Latvijas budžetā pietiekami lielus naudas līdzekļus, uzdāvinām citām valstīm.

Tas arī ir tas milzīgais ieguvums, ko mēs esam ieguvuši no tām darbībām, kas līdz šim ir veiktas. Attiecīgie grozījumi ir bīstami, būs atkal draudzenes, klasesbiedri, mīļākās vai vēl nezin kas attiecīgajos amatos. Un līdz ar to es aicinu neatbalstīt šo grozījumu un nepolitizēt. Jo, kā mēs zinām, politizēts uzraugs nekādā veidā nevar izpildīt neatkarīga uzrauga funkciju.

Novērtē šo rakstu:

147
18

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...