Burvīgās arhaizācijas virtuozi

»

Pareizi, kungs, domā! Es esmu ap 30, puskrievs. Pirmajā kursā profesora lekcijas man likās nevajadzīgas. To murmināja arī grupas meitenes. Biju vienīgais puika. Tagad mēs visi esam viņa fani. Viss tas, ko viņš runāja, izrādījās pa īstam. Tikai viena pie mums palika ķērta. Par skolu negribu runāt. Tur mums mācīja apriet krievus un Krieviju, nolamāt padomju laikus. Skolotāji tā klārēja visi - gan jaunu, gan veci. Tā gribot direktors. Kas mums bija vislielākais pielīdējs. Pats mācija filosofiju, bet tur visu lasīja no krieva grāmatas. Pilnīgs riebeklis. Mēs arī kļuvām riebekļi. Tādi būtu palikuši, ja nesatiktu profesora kungu. Paldies viņam. Paldies arī kungam, ka viņu atkal viens te komentos nespļāva. Te daudzi ir atstūmušies apspļaut gudru cilvēku. Viņš lekcijas lasīja bez papīra. Vēlēk ieslēdz datorā video. Bija šausmīgi skaisti. Ko tikai mēs neuzzinājām pat tagadni.

Atbildēt

»

Ko var pasākt viens indivīds pret sabiedrību. Ja skolā katru dienu borē vienas ,,vērtības'', tad pamēģini bērnam ietāstīt pretējo- tiksi uzskatīts par margināli. Vai tad psrsā nebija tāpat? Labi ka mani vecāki no agras bērnības deva saprast kas ir kas, bet tagad viss ir daudz sarežģītāk, jo tad katrs varēja savām acīm saskatīt melus, bet tagadējā patēriņa ,,kultūra'' jauniešiem šķiet ļoti pievilcīga. Domāt viņi sāks (ja vispār sāks) ap gadiem 30.

Atbildēt

Kādu brīdi biju prom. Un te ir ārdījušies interneta mežoņi. Manu pasniedzēju apspļāvuši kārtīgi. Ko jau jūtu. Latvietis jau nekad nerunās par tēmu. Viņš tūlīt sāk uzbrukt autora personībai. Tā ir latvieša daba-cūkas daba. Tur pat kaps neko nevar līdzēt. Par lietu nerunā, jo neko nelasa, nesaprot. Tikai jūt, ka priekšā ir kaut kas vērtīgs un tāpēc to tūlīt grib nogremdēt, apsaukāt. Pat nezina, par ko ir raksts. Zina tikai, ka ir jānolamā autors. Tāda ir latviešu cūku daba. Cūkas te tikai ienāk. Komentus raksta cūkas. Ir jau kāds nopietns putns. Bet reti. Normālie jau komentus nečakarē. To dara tikai latviešu lopi.

Atbildēt

Latvieši ir starptautiski slaveni ar savu mežonīgo naidu pret atsevišķām kaimiņu tautām.
------
Autors ir pie pilna prāta?
Jebšu viņš ar šo mēģina pateikt ko tik gudru, ka man nav lemts to izprast.

Atbildēt

Varētu lasīt par šo tēmu, ja cauri skaidri nespiestos autora demagoģiskā misija - konstanti nolikt latviešu tautu un Eiropu, tās spējas, prātu, izcelsmi, vēsturi un kūdīt uz anarhiju. Netalantīgs mērkaķis un ģešofka- preses materiālu atgremotājs savas derdzīgās misijas un saimnieku vārdā. Fui, Priedīti!

Atbildēt

»

Mēs esam šeit un tagad, ar reālām cilvēciskām, objektīvām vajadzībām - var ar pēdiņām vai bez, un tāpēc, ja vien vēlamies dzīvot, ir jāmeklē labākais ceļš kā to darīt, visi meklējam ceļus - tā vienkāršoti, citi vēsturē meklē ceļu lai saprastu, citi popularitātei, citi vienkārši meklē ceļu apjukuši, bet ir taču objektīvas vērtības kas cilvēkiem sagādā prieku bez ciešanām?

Atbildēt

Tas Rainīts būtu nostādāms,ar traģēdiju "Fausts" uz krūts,pie baltā vērša sūdu kūts.
Labākajā gadījumā - vari būt muļķis.To nēsot daudz šajā pasaulē,bet lielākā masa-90%-esot idioti.
Kur pastāv tauta,tur tā nesaprot valsti un ienīst to kā ļaunu aci un grēku - tikumos un tiesībās...Tur, kur valsts beidzas,tur tikai sākas cilvēks,kas nav lieks.

Atbildēt

»

Raksta autors ir cilvēks.
-----
Nu, ja. Atliek noskaidrot, vai Cilvēks.

P.S. nevajag autoram vairāk publicēties, mums pietiek grafomāniskas kultūras, vēl grafomānisku kultūras kritiku? Un dzert arī vairāk nevajag.

Atbildēt

un jautaju. Vai tad Sezanns, Van Gogs utt. kaa POST impresionisti nebutu pieskaitami pie cilvekiem, tikai postcilvekiem?

Atbildēt

»

Atkal pateicos! Jā, tā jau domāju - tā ir māksla! Bet, dēliņ, tā ir postcilvēku māksla! Ticu, ka kādreiz to sapratīsi. Ja nesapratīsi, arī nav liela nelaime. Jums, postcilvēkiem, pieder nākotne. Par to profesora kungs jau rakstīja daudz priekš cilvēkiem. Hermanis ir postcilvēku mākslinieks. Tāpēc tu viņu aizstāvi. Viņš ir jūsējais - postcilvēku jūsējais. Tāpat kā tā padauza Paija, kas piesmirdina gaisu ar savu vulgaritāti.Es eju gulēt un gaidu nākamo kunga rakstu. Tu jau arī gaidi! Postcilvēku ienaidnieks ir cilvēki. Raksta autors ir cilvēks.Tāpēc pielādē plinti.

Atbildēt

»

Atkal pateicos! Jā, tā jau domāju - tā ir māksla! Bet, dēliņ, tā ir postcilvēku māksla! Ticu, ka kādreiz to sapratīsi. Ja nesapratīsi, arī nav liela nelaime. Jums, postcilvēkiem, pieder nākotne. Par to profesora kungs jau rakstīja daudz priekš cilvēkiem. Hermanis ir postcilvēku mākslinieks. Tāpēc tu viņu aizstāvi. Viņš ir jūsējais - postcilvēku jūsējais. Tāpat kā tā padauza Paija, kas piesmirdina gaisu ar savu vulgaritāti.Es eju gulēt un gaidu nākamo kunga rakstu. Tu jau arī gaidi! Postcilvēku ienaidnieks ir cilvēki. Raksta autors ir cilvēks.Tāpēc pielādē plinti.

Atbildēt

»

Briesmīgu tuva tev Hitlera ideoloģija par nevertīgo tautu iznīcināsanu, jau kuro reizi stasti. Tāpēc jau laikam jums tik labi ar autoru sapas, viņan arī ir naids pret latviesiem. tikai vairāk pamatots uz staļinsma idejām, kurš arī Krievijā latviešus iznīcinaja.Būtu ieteicams jums savas cilvēknīdēju idejas apspriest virtuvē nevis sludināt Latvijā publiski.

Atbildēt

"Mata" lietosanai sai gadijumaa ir sava nozime un jega. Makslaa ir attaisnojami ari loti suligi izteiksmes lidzekli, tapec jau taa ir maksla. Lai ar musu pasu lidzekliem iebelztu mums pa pieri un ja to parada kads no malas, tad tas iedarbojas specigak.

Atbildēt

»

Paldies! Atbildi negaidīju! Tev ir kaut kas galvā. Bet par ko Hermanis cīnās, liekot no skatuves krievu teātrī aktieriem lamāties ar krievu "matu". Saprati- necenzētiem vārdiem.Tā īsti režisori nedara. Tas nav iespējams īstā valstī. Vai piekrīti tam?

Atbildēt

»

Paldies! Atbildi negaidīju! Tev ir kaut kas galvā. Bet par ko Hermanis cīnās, liekot no skatuves krievu teātrī aktieriem lamāties ar krievu "matu". Saprati- necenzētiem vārdiem.Tā īsti režisori nedara. Tas nav iespējams īstā valstī. Vai piekrīti tam?

Atbildēt

Hermanis katraa izradee runaa par cilveka Dveseli, ko mes materialisti - pateretajsabiedriba esam galigi atstajusi novartaa.

Atbildēt

Skaties vina izrades un tad sapratisi. Vins cinas, par to lai ikkatrs no mums saprastu, kas ir cilveks si varda patiesajaa nozimee.

Atbildēt

»

Jā, man ir tikai viena rieva. Salīdzinot ar tevi, tas ir daudz. Bet tomēr pasaki, par ko cīnās Hermanis?

Atbildēt

»

Jā, man ir tikai viena rieva. Salīdzinot ar tevi, tas ir daudz. Bet tomēr pasaki, par ko cīnās Hermanis?

Atbildēt

Rainis un Hermanis cinas pret vienu un to pasu, bet cilvekam ar vienu smadzenu rievu to nesaprast.

Atbildēt

Cilveks, kas aizstav Raini, tulit uz vietas nosauc Hermani par kemu, taa pats kludams par musdienu sabiedribas degradacijas tuliteju piemeru.

Atbildēt

»

Rainis - pavedējs un šmaucējs. Kaut ko tādu savos 67 dzirdu pirmo reizi! Trūkst vārdu! Te pat neder atgādinājums, ka vācieši paredzēja iznīcināt latviešus kā nevērtīgu sugu. Te ir darīšana ar kaut ko vēl briesmīgāku. Mute ciet, dzirdot tādu mežonību. No kurienes tā nāk. No gēniem vai no audzināšanas. Noteikti no abām pusēm. Kaut gan tagad jau var arī par mežoni latvieti izaudzināt. Mežoņu vidū pats kā mežonis rēc. Tur nav jābrīnās. Te komentāros ir vairāki mežoni. Rainis - pavedējs un šmaucējs. Raiņa kopotus rakstus latviešu cūkas nepirka, krievi smējās. Grāmatas nodeva sadedzināšanai. Teātrī uztaisīja par seksa simbolu. Pats neredzēju, bet lasīju. Sapratu, kas par latviešu lopiem tagad ir Smiļģa vietā. Rainis - pavedējs un šmaucējs. Tā vēl manās ausīs un acīs nebija bijis. Skauda, skauģi latviešiem ir visi. Bet tā neteica skaužot talantu. Lops lops lops.

Atbildēt

»

Rainis - pavedējs un šmaucējs. Kaut ko tādu savos 67 dzirdu pirmo reizi! Trūkst vārdu! Te pat neder atgādinājums, ka vācieši paredzēja iznīcināt latviešus kā nevērtīgu sugu. Te ir darīšana ar kaut ko vēl briesmīgāku. Mute ciet, dzirdot tādu mežonību. No kurienes tā nāk. No gēniem vai no audzināšanas. Noteikti no abām pusēm. Kaut gan tagad jau var arī par mežoni latvieti izaudzināt. Mežoņu vidū pats kā mežonis rēc. Tur nav jābrīnās. Te komentāros ir vairāki mežoni. Rainis - pavedējs un šmaucējs. Raiņa kopotus rakstus latviešu cūkas nepirka, krievi smējās. Grāmatas nodeva sadedzināšanai. Teātrī uztaisīja par seksa simbolu. Pats neredzēju, bet lasīju. Sapratu, kas par latviešu lopiem tagad ir Smiļģa vietā. Rainis - pavedējs un šmaucējs. Tā vēl manās ausīs un acīs nebija bijis. Skauda, skauģi latviešiem ir visi. Bet tā neteica skaužot talantu. Lops lops lops.

Atbildēt

Rainīts nav viss cīņā saucējs,bet gan pavedējs un šmaucējs.
Redz kā abi vienaudži izaudzināja divas mēslu paaudzes zagļus ,meļus un slepkavas.Karelītim vairs neizdosies tik vienkārši noslīdēt,būs par mēslu izaudzinātām paaudzēm jāatbild.Kā no tā tikt ārā prasi sev,saaudzināji tik daudz mēslu paaudzes.

Atbildēt

Es esmu gadu vecāks par autoru, kurš pietie.com ir pārvērtis par vērtīgāko lasītavu te pie mums. Tātad no vienas paaudzes esam. Pārsteigums ir liels. Nekad nevarēju iedomāties, ka piedzīvošu tādu kritumu. Arhaizāciju. 70.gadu gleznu izstādes, 16.lappuse Literatūrā un Mākslā par mūsu fotogrāfu medaļām visā pasaulē. Mārtinsona, ķīpsaliešu keramika, gobelēni. Bija arī mēsli -dzejdari no VDK uzpiārētajiem kadriem, lai tēlotu brīvdomātājus un tiktos ar ārzemju latviešiem.Mūsu čekisti labi strādāja. Bija ar ko lepoties.Ziedonītis, čaklītis un bija vēl citi. Dzērājs no Carnikavas kapiem.Ārzemju komiteja draudzībai ar tautiešiem.Taču kopumā 70.gados gaiss bija labs. Bija prieks par māksliniecisko spēku. Un te re kā - pilnīga cūku bedre. Bez krievu palīdzības. Ar rietumu cūku palīdzību. Stulba, trula, neizglītota paaudze. Tagad jau otrā mēslu paaudze urbina gudri degunus. Kā tikt arā no tā purva. Ir taču vēl citas slimības - zagšana, savas tautas krāpšana, dzīšana postā. To arī dara jaunā paaudze.Ziedonīti var rakstīt uz pakaļas. Nav žēl. VDK piāra produkts. Žēl apcūkotā Raiņa, Krievu klasiķu apcūkošana, ko dara mēslu kulta režisors Hermanis un vēl daži citi ķēmi teātros. Kā no tā tikt ārā? Tas ir jautājums. Kā Hamletam.

Atbildēt

Paldies par rakstu. Noteikti tas būs grūti saprotams tiem,kuriem gadi 20-25,tie pēc trīsdesmit jau varētu apjaust,par ko tieši tiek stāstīts,tad nu sanāk,ka īstā auditorija būs tā pēc piecdesmit.Nezinu,kāpēc visi tā satraucās par kaut kā pieminēšanu,kam kāds sakars ar krieviem vai Krieviju.Tā taču ir aksioma,ka krievu inteliģence vienmēr ir bijusi nesalīdzināmi pārāka.To zina katrs,kurš savā dzīves ceļā kaut vienu īstu krievu inteliģentu saticis.Par šovinismu piekrītu,tā ir visnejaukākā krievu tautas īpašība,bet tie nekādā gadījumā nav krievu inteliģences pārstāvji,kas šovinismu propogandē.

Atbildēt

Visos laikos ir bijis, ka viens cilveks rotajas ar domasanu jeb ieksejo skaistumu, jo vinam ir labak attistitas smadzenes, bet cits rotajas ar lietam, teliem, jo vinam var piederet tikai arejais skaistums. Taa pasaule dzivo lidsvaraa un nevajag tur meklet nez kadus arhaiskus zemtekstus. Lietas, paradibas ir daudz vienkarsakas, bet daziem indvidiem patik tas sarezgit lidz nepazisanai.

Atbildēt

»

Viss ir galvā:
"Arhaiskais cilvēks vienkārši dara, un tikai civilizētais cilvēks zina, ko viņš dara". (K.G.Jungs "Arhaiskais cilvēks)

Atbildēt

Naids pret vesturi un vestures zinasanas negribesana ir tikai Krievijai, kur sovinisms vienmer ir bijis sis tautas raksturigakaa pazime. Latviesi zin savu vesturi un nenoniecina to. Krievija negrib atzit ne okupaciju, ne citas valsts tiesibas uz valodu un pastavesanu. Taa kaa pirms rakstit rakstus bazetus uz Krievijas autoriem, padomajiet ar galvu. Savu.

Atbildēt

Loti nozelojams raksta saturam ir piemers par puisi, kas sedeja puspliks auditorijaa, lai ikviens redzetu vina tetovejumus. Paris gadu atpakal modee ienaca meitenem plikie vederi un visas pat ziemaa bizoja apkart ar plikiem vederiem, pat zili nosalusas. Vai taa arii ir arhaikas atgriesana? Hahhahahaha! Modei nav nekada sakara ar atgriesanos pie arhaikas.

Atbildēt

Man arii izskatas, ka Prieditis izmanto tikai un vienigi krievu avotus, nez vai anglu valodu vispar prot.Tapec ari tads mikslis no arhaisma lidz tetovejumiem.

Atbildēt

Postmodernismu un pēcpostmodernismu kā fenomenu nevar apgūt un izprast, studējot vai citējot krievu avotus. Autora raksti faktiski atpļackā krievu "zinātnieku" valdošos murgojumus par postmodernismu, kur visu reducē uz glamūru un diskursu. Vēl vakar lasīju tāda (laikam) Pelevina sci-fi stāstu Empire V, tur šī nostaļģiskā arhetipostmodern.murgainība skaidrota vienkāršā tekstā.
Par autoru - nav ko līst "zinātnē", ja tas nav lemts, citādi rodas švauksta iespaids, kur tekstā tiek operēts ar terminiem, kam faktiski nav jēgas un satura.
Postmodernisms kā fenomens ienāca kā noliegums, protests pret tradīciju, "vērtību", faktiski kultūra uz Einšteina relativitātes teoriju noreaģēja ar 60 gadu nokavēšanos. Padomijā - ar visu 90 gadu kavēšanos. Postmodernisti bija tie, kuri kultūrā ieviesa to, ko šobrīd saprotam kā "viss ir relatīvs", visu var pakļaut dekonstrukcijai, analīzei, sašķelt un veidot kaut ko jaunu. Tipiskākais piemērs ir mūzikā vai literatūrā, arī vienkāršākais, piem., U. Eko Rozes vārdā ir veselas lappuses, kas tieši iekļautas no Bībeles, no Zālamana Augstās dziesmas, un teksts integrēts pašā stāstā kā, piem., vilnas segā tiktu ieausts gabaliņš no pergamenta vai aunādas. Lupatu deķa princips. Teorētiski, postmodernists "piesmej" vēsturi un "svēto" tekstu, ieliek citu saturu un iekļauj svešā formā. Postmodernisti izmanto avotu, savukārt pēcpostmodernā pasaule vairs neizmanto pašu avotu, bet rimeiku no rimeika, proti pirmatavots jau ir zudis, kā slavienie teicieni, kuri viendien tiek piedēvēti Platonam, citu dienu Čerčilam, bet trešajā - kādam nezināmam budistam. Postmodernisms faktiski bija tas, kas izdzēsa robežu starp vēsturi un literatūru, kas lika apšaubīt vēstures autentiskumu ("vēsturi raksta uzvarētāji"). Vēsturi ne tikai raksta uzvarētāji, bet arī pārraksta, maina, manipulē ar to, tāpēc aktuālais jautājums ir - cik lielā mērā varam uzticēties avotam un vai vispār ir atšķirība starp vēsturi un literatūru/mākslu? Pārlasiet Latvijas vēstures grāmatas, kuras izdotas pēdējos 50 gados, bez komentāriem.
Šo fenomenu nevar izprast, ja nesaprot pamatlietu - postmodernisms nodala notikumus (events) un faktus (facts).
Notikums, tas ir tas, kas notiek objektīvi - no sliedēm noskrien vilciens, nodeg prezidenta pils, savukārt fakti ir tas, kas šiem notikumiem dod nozīmi (terora akts - vilciens noskrien no sliedēm, režīma gāšana - nodeg pils), tikai, ja notikumiem pašiem par sevi nav nekādas nozīmes, tad fakti nes sev līdz papildus ideoloģiju, svaru un nozīmi un, domājams, neviens nestrīdēsies, ka faktus var mainīt kā ienāk prātā (vadītāja nolaidība - vilciens noskrien no sliedēm, apdrošināšanas krāpšana - nodeg pils). Proti, fakti ir maināmi, notikumi ne. Vēsture ir relatīva. Ilgtermiņā arī notikumus var noslēpt vai piedomāt klāt, tāpēc nākamais postmodernisma jautājums ir - kā nošķirt objektīvos notikumus no subjektīvajiem faktiem? Un, vai vēsture vispār var būt objektīva, bez ideoloģijas, vai tā nav viens vienīgs sci-fi un fantasy? Un, ja ir, tad slavenais jautājums, что делать? Postmodernisti problēmu "pacēla", bet panest nevarēja, un tāpēc šī kultūras dekadence, vecais ir sagrauts, jaunā nav, pie sasistas siles. Loģisks ir mēģinājums atgriezties pie saknēm un "vērtībām", bet īsti reāli tas tomēr nav, jo valdošā vara jau nekur nav pazudusi, objektīvie apstākļi ir tādi, kādi tie ir, tāpēc autora lēkšana krievu laiviņā un krievu ideologu dziesmiņas dziedāšana, labākajā gadījumā ir smieklīga. Kultūršoka apstākļos ir divi racionāli ceļi - atpakļ pie savām saknēm (nevis pie svešas kultūras, bet savām) vai uz priekšu - jaunas paradigmas meklējumos.
Mans personīgais viedoklis sakrīt ar slaveno "remember who you are", bet virzībā uz priekšu, uz augšu. Šobrīd neviens no piedāvātajiem variantiem man nepatīk, bet, no otras puses, lai iespringst tie, kuri nākotnē dzīvos.

Atbildēt

»

+10

Atbildēt

»

Ļ.(ne)cien. paija! Ir tikai 3 vārdi, ko tev veltīt: tu esi muļķe.

Atbildēt

No profesora bloga:osted on jūlijs 1, 2013 by Artūrs

Rakstā par arhaizāciju esot vajadzējis minēt pīrsingu (piercing). Piekrītu. Varēja minēt, jo šodien ar to sastopamies ļoti plaši. Vērojami arī perversi varianti. Var redzēt, ka jaunietim nav ar ko citu iespējams izcelties. Īpaši meitenēm. Pīrsings kā ķermeņa modifikācijas forma arī ir sena parādība daudzām pasaules kultūrām. Rietumu civilizācijā šī tradīcija ir mazāk izplatīta. Atsākās kā visas ākstības – 70.gados. Par baltu cilšu pīrsingu, liekas, nav nekāda informācija. Vienīgi par auskariem. Tagad Rietumos pīrsings noteikti ir zināmas degradācijas izpausme. Tas rakstā minētais puskailais puisis ziemas mēnešos auditorijā starp silti ģērbtajiem jauniešiem arī bija zināmā mērā jocīgs. Turklāt neviens ar viņu nerunāja. Grupā it kā valdīja kaut kāda noruna – puskailajam netuvoties. Diemžēl neatceros, kas notika ieskaitēs un eksāmenos. Starp mūsu superakadēmijas klientiem pīrsings nebija izplatīts. Tikai auskari. Tikai dažām meitenēm bija “rotāta” mute, deguns. Varbūt vēl kaut kas, ko apģērbs slēpa.

Atbildēt

»

Par savām meitām pārmet pats sev nevis kādam citam - jo tu esi tēvs, tu esi tās audzinājis, mācījis un lolojis.

Atbildēt

Artūrs Priedītis pats ir arhaizējies - aiz vecuma (dabiska vai priekšlaicīga) murgo arvien trakāk.

Atbildēt

»

Varu atbildēt. Tie ir Delfu, Apollo, Tvnet uzpūsti atkritumi. Tā ir pediņu brālība. Skaidrs. Tas ir labi, ka esi no laukiem. Tur ir tīrs gaiss. Pediņi ir tikai Rīgā. Te ir netīrs gaiss. Priediņš arī dzīvo Rīgā. Tāpēc viņš nepārtraukti raksta par latviešu mīluļiem tās dziesmas.Interesanta tēma: rekets, laupītājs Kaupēns, gorbočova mēsli. Tetovēšana. Varēja arī par tiem buļļiem - riņķiem degunos. Arī citur. Kā viņš varēja aizmirst par riņķiem- mūsu cūku lielu kasīšanos. Noteikti kādam latvietim ir arī krāniņš ar riņķi. Latvju cūcietēm ir kājstarpē ir visām riņķi tagad. Tā ir moderni. Nav tā kā tev laukos. Nevienai nav riņķis.

Atbildēt

Piemēram, regulāri tiek papildināta informācija par populāru latviešu tetovējumiem: „Miks Dukurs aptetovējis ceturto ķermeņa daļu”; „Seksīgā Lee aptetovējusi visus pirkstus”; „Seksīgā Lee virs krūtīm ietetovē Ziedoņa rindas”;
--------------------------------------------------
Es no laukiem - vai kāds var pateikt, ar ko populāri ir latvieši Miks Dukurs un seksīgā Lee?

Atbildēt

Afganistana negrib nekadu civilizaciju un lai sievietes butu lietas, kas apkalpo viriesus. Viss. Sii valsts ir tik primitivi arhaiska, ka vel dzivo pirms primitivas eeras laikmeta.

Atbildēt

bet tu nedevi atbildi kapec nist. Vai tumsonas nist nav svets darbs?

Atbildēt

Jaa, "ignorance is strength", tapec ari Saeimas velesanas tiks ignoretas, jo mes, skatitaji, gribam redzet kaa paslikvidejas teatris, kas saucas par varu.

Atbildēt

»

un kāpēc eiro-amerikāņi viņas tā nīst gadu simtiem...padzīvo tur nevis netā tad ari atradīsi atbildi...

Atbildēt

lasot autoru / 30.06.2013. 14:22
(..)Tapec sabiedriba jut to, un tai iestajas vispariga apatija, kas izpauzas nepiedalisanas velesanas. Pec apatijas nak sacelsanas. Taa bijis vienmer.
==================================================
Internets - visas planētas digitalizācija ļauj globalizācijas/amerikanizācijas procesa stimulētājiem ietekmēt tik lielas ļaužus masas kā nekad agrāk cilvēces civilizācijas vēsturē. Dž.Orvela anti-utopijā "1984" aprakstītā Okeānijas valsts tak' veidojas visu acu priekšā:
“War is peace. Freedom is slavery.
Ignorance is strength.”

Atbildēt

...sitadi virini svineja Usakova-Amerika Janus pie nodegusas pils...

Atbildēt

Neskarta Eiropas un Amerikas "arhaikas" zeme ir Afganistana. Tapat Irana...utt. Vai taas ir zemes pec kuram mums tiekties, autor - Eiropas kulturas noliedzej?

Atbildēt

Un vel. Tulit man teiks, ka sabiedriba ir devusi politikiem mandatu valdit. Jaa. Bet sabiedriba to deva pamatojoties uz politiku solijumiem stradat sabiedribas labaa. Sanemusi so mandatu politiki izstradaa sistemu, ieskaitot tiesu sistemu, ka vinu mankurtisko politiku vairs nav iespejams nekadi mainit. Jaa, vini saka, var mainit demokratiskaaa un tiesiskaa celaa. Sis cels jau sen ir iestradats varas sistemaa acu aizmalesanai. Patiesi varu var mainit tikai vienaa veidaa - saceloties pret to fiziski. Un to jau pieradujusi visa civilizacijas vesture. Varu nevar mainit taas pasas varas raditaa un pastavosaaa demokratiski - tiesiskaaa celaa.Taa ir iluzija. Tapec sabiedriba jut to, un tai iestajas vispariga apatija, kas izpauzas nepiedalisanas velesanas. Pec apatijas nak sacelsanas. Taa bijis vienmer.

Atbildēt

1. Vina taa deveto " arhaizaciju" veic vienigi politiki. Taa Romas Imperijas sabrukums bija taa laika varas pastradato darbu sekas. Tapat musdienas, tiesi politiki, ir tie, kas grauj godigas un laimigas sabiedribas pamatus. Tapec gribetu, lai autors uzraksta rakstu par valstu vaditajiem - politikiem. Kapec vini visi kaa viens nevis stradaa valsts labaa, kas butu tikai passaprotami, jo tapec vini atrodas dotajos amatos, bet tikai grauj valsti. Kapec vara vienmer grib iznicinat labo, kas pastav. Kapec vara vienmer saistita ar materialo un jaa "arhaisko"?
2. Rakstaa minetais, ka latviesiem piemit liels naidigums pret kaiminiem, nav patiess viedoklis. Tiesi lielajam tautam piemit neizmerojams naidigums jeb shovinisms pret mazajam. Tapec lielaas tautas nekad negrib macities, ne ciena mazo tautu valodas, lielaas tautas vienmer grib paklaut mazas it visaa.

Atbildēt

Ā, aizmirsu piebilst. Es rokām kājām par Rietumu civilizāciju.

Taču tā nav ne tuvu ideāla. Viens no Rietumu civilizācijas trūkumiem ir tāds, ka tā - kā gādīga māmuļa - sevī uzņem visādas drazas, parazītus un liekēžus.

Šitas skribents var būt pateicīgs, ka dzīvo Rietumu civilizācijā, kas viņam ļauj brēkt, cik tā slikta, vienlaikus stumjot kuņģī tās labumus. "Progresīvākā" (respektīvi "garīgākā") civilizācijā, tādu fruktu aizsūtītu grāvjus rakt, lai būtu kaut kāda sabiedriska jēga.

Atbildēt

Daži naivi jautājumi autoram.

1) Vai tas, ka pēdējā laikā ir pieņemts korī brēkt, cik Rietumi ir slikti, patēriņa civilizācija, utt ujpr. pati par sevi nav zombēšana viegli sagremojamā "balts-melns" stilā?

2) Vai citas civilizācijas patērē mazāk, salīdzinot ar nīstajiem Rietumiem - pārtiek no saules un gaisa, ir garīguma, godīguma apdvestas un cilvēciskos grēkos/izvirtībās negrimušas?

3) Vai var nosaukt kaut vienu valsti, civilizāciju, kurai agri vai vēlu gals nav pienācis - neatkarīgi no tā, vai atrodas nīstajos Rietumos, vai "garīgajos" citur-os?

4) Cik gatavi ir patēriņa šaustītāji paši atteikties no lietām, kuras izmanto ikdienā - auto, elektronikas, pārtikas, apģērba?

4)

Atbildēt