Bunkus pērn spējis „advokāta profesionālajā darbībā” sapelnīt pusotru miljonu eiro
PIETIEK31.05.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai gan tiek uzsvērts, ka trešdien nošautais Mārtiņš Bunkus galvenokārt esot darbojies maksātnespējas jomā, oficiāli aina ir cita: kā rāda viņa nule publiskotā amatpersonas deklarācija, Bunkus pērn bijis tikai divu uzņēmumu administrators, toties „advokāta profesionālajā darbībā” nopelnījis gandrīz pusotru miljonu eiro.
No administratora darbības, ja ticēt deklarācijai, Bunkus pērn ienākumus nav guvis vispār, un arī viņa ienākumi „no saimnieciskās darbības un komercdarbības” ir bijuši tikai 4889 eiro apmērā.
Toties plašāk neatšifrētā „advokāta profesionālajā darbībā” Bunkus ir spējis oficiāli nopelnīt 1 476 877 eiro, un Luminor bankā pagājušā gada beigās viņam bijuši uzkrāti 1 505 011. Cik zināms, šīs iespaidīgās summas daļēji nopelnītas, sniedzot juridiskos pakalpojumus ar partiju Vienotība cieši saistītajam Trasta komercbankas administratoram Armandam Rasam.
Nelaiķa administratoram pagājušā gada beigās piederējuši arī septiņi nekustamie īpašumi Rīgā un Mārupē, parādā nezināmām personām viņš bijis kopumā 484 tūkstošus eiro, bet aizdevis tāpat nezināmām personām krietni vairāk – 1,316 miljonus eiro.
Vēl pirms gada aina bija cita: Bunkus amatpersonas deklarācija rādīja, ka viņa galvenais pagājušā gada oficiālais ienākumu avots ir bijuši radu dāvinājumi.
Viens no trim Bunkus brāļiem, kā jau minēts, ir 2016. gadā jaunā amatā „aizrotētais” Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes Maksātnespējas procesa daļas vadītājs Kaspars Bunkus, kas, neraugoties uz viņa iepriekš vadītās struktūras attiecībām ar Mārtiņa Bunkus biznesa interesēm, nekādus oficiālus dāvinājumus brālim nav veicis.
Tomēr jo dāsnāki bija bijuši citi Mārtiņa Bunkus radi: kā rāda maksātnespējas administratora pagājušā gada amatpersonas deklarācija, no brāļa Kristapa Bunkus viņš dāvinājumā bija saņēmis 27 tūkstošus eiro, bet no tēva Ojāra Bunkus – pat 71 998 eiro.
Kopā no abiem radiem saņemto deklarēto dāvinājumu kopsumma 2016. gadā bija 98 998 eiro – tātad būtiski vairāk par tiem 10 049 eiro, ko Bunkus saņēmis maksātnespējas administratora darbā, „ienāk. no saimn. darbības un komercdarb.”, un par tiem 84 619 eiro, ko viņš saņēmis, darbojoties kā advokāts.
Taču tie nebija vienīgie finansiālie brīnumi, ko uzrādīja pazīstamā maksātnespējas administratora amatpersonas deklarācijas. Vispirms jau, neveicot nekādu deklarējamu darījumu, Bunkus lietošanā bija nonākusi 2013. gada izlaiduma luksus automašīna Range Rover – pēc visa spriežot, tā pati, kurai pie stūres viņš trešdien tika nošauts.
Bet tie nebija lielākie brīnumi. 2016. gada sākumā Bunkus oficiālās parādsaistības bija 352 293 eiro, aizdevumi – 1 034 836 eiro, bet nekādu oficiāli deklarētu uzkrājumu nebija. Savukārt gada beigās Bunkus oficiālie uzkrājumi bija 88 692 eiro, parādsaistības bija 527 374 eiro un izsniegtie aizdevumi – 1 355 836 eiro.
Tas nozīmēja – 2016. gada laikā Bunkus oficiāli kopā bija nopelnījis 193 666 eiro, aizņēmies vēl papildus 175 081 eiro (kaut gan aizņemšanās darījumi nebija deklarēti), - tātad kopā viņa ienākumi bijuši 368 747 eiro.
Taču naudas summa, kuru Bunkus 2016. gadā bija uzkrājis un vēl no jauna aizdevis, bijusi krietni lielāka – kopā 409 692 eiro. No kādas „tumbočkas” ir ņemta starpība – vairāk nekā 40 tūkstoši eiro – tā arī nekļuva skaidrs.
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
