Bunkus pērn spējis „advokāta profesionālajā darbībā” sapelnīt pusotru miljonu eiro
PIETIEK31.05.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai gan tiek uzsvērts, ka trešdien nošautais Mārtiņš Bunkus galvenokārt esot darbojies maksātnespējas jomā, oficiāli aina ir cita: kā rāda viņa nule publiskotā amatpersonas deklarācija, Bunkus pērn bijis tikai divu uzņēmumu administrators, toties „advokāta profesionālajā darbībā” nopelnījis gandrīz pusotru miljonu eiro.
No administratora darbības, ja ticēt deklarācijai, Bunkus pērn ienākumus nav guvis vispār, un arī viņa ienākumi „no saimnieciskās darbības un komercdarbības” ir bijuši tikai 4889 eiro apmērā.
Toties plašāk neatšifrētā „advokāta profesionālajā darbībā” Bunkus ir spējis oficiāli nopelnīt 1 476 877 eiro, un Luminor bankā pagājušā gada beigās viņam bijuši uzkrāti 1 505 011. Cik zināms, šīs iespaidīgās summas daļēji nopelnītas, sniedzot juridiskos pakalpojumus ar partiju Vienotība cieši saistītajam Trasta komercbankas administratoram Armandam Rasam.
Nelaiķa administratoram pagājušā gada beigās piederējuši arī septiņi nekustamie īpašumi Rīgā un Mārupē, parādā nezināmām personām viņš bijis kopumā 484 tūkstošus eiro, bet aizdevis tāpat nezināmām personām krietni vairāk – 1,316 miljonus eiro.
Vēl pirms gada aina bija cita: Bunkus amatpersonas deklarācija rādīja, ka viņa galvenais pagājušā gada oficiālais ienākumu avots ir bijuši radu dāvinājumi.
Viens no trim Bunkus brāļiem, kā jau minēts, ir 2016. gadā jaunā amatā „aizrotētais” Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes Maksātnespējas procesa daļas vadītājs Kaspars Bunkus, kas, neraugoties uz viņa iepriekš vadītās struktūras attiecībām ar Mārtiņa Bunkus biznesa interesēm, nekādus oficiālus dāvinājumus brālim nav veicis.
Tomēr jo dāsnāki bija bijuši citi Mārtiņa Bunkus radi: kā rāda maksātnespējas administratora pagājušā gada amatpersonas deklarācija, no brāļa Kristapa Bunkus viņš dāvinājumā bija saņēmis 27 tūkstošus eiro, bet no tēva Ojāra Bunkus – pat 71 998 eiro.
Kopā no abiem radiem saņemto deklarēto dāvinājumu kopsumma 2016. gadā bija 98 998 eiro – tātad būtiski vairāk par tiem 10 049 eiro, ko Bunkus saņēmis maksātnespējas administratora darbā, „ienāk. no saimn. darbības un komercdarb.”, un par tiem 84 619 eiro, ko viņš saņēmis, darbojoties kā advokāts.
Taču tie nebija vienīgie finansiālie brīnumi, ko uzrādīja pazīstamā maksātnespējas administratora amatpersonas deklarācijas. Vispirms jau, neveicot nekādu deklarējamu darījumu, Bunkus lietošanā bija nonākusi 2013. gada izlaiduma luksus automašīna Range Rover – pēc visa spriežot, tā pati, kurai pie stūres viņš trešdien tika nošauts.
Bet tie nebija lielākie brīnumi. 2016. gada sākumā Bunkus oficiālās parādsaistības bija 352 293 eiro, aizdevumi – 1 034 836 eiro, bet nekādu oficiāli deklarētu uzkrājumu nebija. Savukārt gada beigās Bunkus oficiālie uzkrājumi bija 88 692 eiro, parādsaistības bija 527 374 eiro un izsniegtie aizdevumi – 1 355 836 eiro.
Tas nozīmēja – 2016. gada laikā Bunkus oficiāli kopā bija nopelnījis 193 666 eiro, aizņēmies vēl papildus 175 081 eiro (kaut gan aizņemšanās darījumi nebija deklarēti), - tātad kopā viņa ienākumi bijuši 368 747 eiro.
Taču naudas summa, kuru Bunkus 2016. gadā bija uzkrājis un vēl no jauna aizdevis, bijusi krietni lielāka – kopā 409 692 eiro. No kādas „tumbočkas” ir ņemta starpība – vairāk nekā 40 tūkstoši eiro – tā arī nekļuva skaidrs.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
