Iesaki rakstu: 
“Pēdējās nedēļas esam pavadījuši kā ļaunā murgā,” – ar šādu atziņu aizvadītajā nedēļā klajā nāca nošautā advokāta Mārtiņa Bunkus biroja darbinieki. Taču, kā rāda publisko reģistru dati, dzīve ļaunajā murgā nav traucējusi jau aiznākamajā dienā pēc traģēdijas mesties cīņā par mantu.
2015. gada beigās portāls pietiek.com informēja par divām lepnām un ļoti dārgām automašīnām, kuru valsts reģistrācijas numuros MB39 un MB21 bija iekļauti Mārtiņa Bunkus iniciāļi.
Viens auto bija 2013. gada izlaiduma Land Rover Range Rover, kurš bija ieķīlāts par 200 000 eiro, bet otrs - pilnīgi jauns, 2015. gada izlaiduma Aston Martin Vanquish, kura cena atkarībā no modifikācijas un aprīkojuma bija 300 000 eiro vai vairāk.
Viena no šīm automašīnām bieži tika redzēta pie kādai ārzonas kompānijai piederošas Mežaparka savrupmājas, kuras īstais saimnieks un iemītnieks bija M. Bunkus, bet otrā - iekšpagalmā pie M. Bunkus advokātu biroja Rīgā, Alberta ielā.
Abu luksusauto oficiālā īpašniece bija 2013. gadā dibināta SIA Hotel VIP Car Rent Services, kuras vienīgais kapitāldaļu turētājs bija Lielbritānijā reģistrēts uzņēmums bez zināmiem īpašniekiem Spritwell Commerce LLP. Automašīna Range Rover tai bija ieķīlāta pat par 200 000 eiro.
Vairākus mēnešus pēc publikācijām notika oficiāla SIA Hotel VIP Car Rent Services īpašnieka maiņa, - Lielbritānijā reģistrētā uzņēmuma vietā par dārgo auto īpašnieces vienīgo kapitāldaļu īpašnieku „pēc papīriem” kļuva Latvijas SIA valdes loceklis Aivars Lācis.
Nākamajos gados uzņēmumā nekas būtisks nemainījās, - SIA strādāja ar pastāvīgiem, pietiekami lieliem zaudējumiem, radot iespaidu, ka tās vienīgā funkcija ir būt M. Bunkus izmantoto luksus automašīnu oficiālajai īpašniecei. Taču viss mainījās jau nākamajā dienā pēc advokāta nogalināšanas.
Kā rāda Lursoft dati, šā gada martā A. Lācis bija devies pie notāra, lai izsniegtu ģenerālpilnvaru kādai 1992. gadā dzimušai Lāsmai Dunovskai. Cita starpā A. Lācis bija pilnvarojis mazpazīstamo kundzi arī rīkoties ar viņam oficiāli piederošajām uzņēmumu kapitāldaļām un banku kontiem.
Nākamajā dienā pēc M. Bunkus nogalināšanas A. Lācis, kā rāda Lursoft dati, atkal bija devies pie notāra – šoreiz, lai atsauktu visas pilnvaras, ko bija izsniegusi SIA Hotel VIP Car Rent Services.
Taču pats savu L. Dunovskai izsniegto ģenerālpilnvaru A. Lācis neatsauca, un dienu vēlāk - tātad aiznākamajā dienā pēc M. Bunkus nošaušanas L. Dunovska, kā rāda publiskie reģistri, ķērās pie šīs pilnvaras izmantošanas.
Izmantojot A. Lāča izsniegto ģenerālpilnvaru, L. Dunovska 1. jūnijā ne tikai atcēla viņu no SIA Hotel VIP Car Rent Services valdes locekļa posteņa, bet arī „atbrīvoja” viņu no uzņēmuma kapitāldaļām, gan tās, gan valdes locekļa amatu nododot kādai 1978. gadā dzimušai Guntai Kaļijevai.
Tas nozīmē – izmantojot paša A. Lāča izsniegto ģenerālpilnvaru, L. Dunovska atņēma viņam uzņēmumu un kontroli pār to, lai to nodotu trešajai personai. Savukārt pēc tam, jau 4. jūnijā, kā rāda CSDD dati, automašīna Range Rover tālāk tika nodota SIA Immocomfort.lv un pašlaik jau ir noņemta no uzskaites.
Turklāt, kā rāda Lursoft dati, A. Lācim faktiski vienlaikus nācās šķirties arī no kapitāldaļām vēl divos citos līdz tam viņam oficiāli piederējušos uzņēmumos – SIA Margo Holding un SIA Hotel Services.
Ar pašu A. Lāci sazināties Db pagaidām nav izdevies, taču publiskie reģistri rāda, ka no vērtīgajām kapitāldaļām viņš nav šķīries labprātīgi un notikušais viņam bijis pārsteigums.
Par to liecina fakts, ka, kā rāda Lursoft un Latvijas Vēstneša dati, trīs dienas vēlāk viņš vēl mēģinājis glābt to, kas glābjams, un oficiāli atsaucis visas viņa izsniegtās pilnvaras, kā arī L. Dunovskai izsniegto prokūru.
Kā rokās tad nonākuši uzņēmumi? Gan par G. Kaļijevu (pirms laulībām Strodi), gan par L. Dunovsku interneta meklētājos nav atrodama faktiski nekāda informācija. Taču, sazvanot M. Bunkus advokātu biroju un lūdzot savienot ar Lāsmu Dunovsku, tas arī nekavējoties tiek izdarīts.
Viņa pati garākos paskaidrojumos neielaižas, taču nenoliedz, ka ir biroja darbiniece. Tas savukārt nozīmē, ka M. Bunkus advokātu biroja darbinieki, publiski sūdzoties par dzīvi ļaunā murgā, tomēr nav kavējušies faktiski uzreiz pēc slepkavības ķerties pie cīniņiem par mantu. Turklāt, kā rāda neoficiāla informācija, šo trīs uzņēmumu pārņemšana vēl ir tikai aisberga redzamā daļa.
Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Dienas Bizness.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
