Bukane premjeru Tuvo Austrumu vizītē pavadīs par Ventspils brīvostas naudu
PIETIEK06.03.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valda Dombrovska (Vienotība) juridiskā padomniece Sandra Bukane drīzajā vizītē uz Tuvo Austrumu valstīm premjeru pavadīs par Ventspils brīvostas piešķirtajiem līdzekļiem. Arī vizītes oficiālajā delegācijā Bukane, kuru Ventspils mēra Aivara Lemberga cilvēki slavējuši kā "konstruktīvu" sadarbības partneri, norādīta kā Ventspils brīvostas, nevis premjera biroja pārstāve, noskaidroja Pietiek. Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis apstiprināja, ka vizītes laikā Bukane pārstāvēs brīvostu, bet nevarēja apstiprināt komandējuma budžetu. Pēc Pietiek ziņām, tas ir robežās no 2,3 līdz četriem tūkstošiem latu.
Bukane Pietiek skaidro, ka vizītes mērķis ir aktivizēt biznesa sakarus un tās programma ietver dažādas tikšanās un sarunas, kas saistītas ar ostu jautājumiem. "Tādēļ, es domāju, ka tas nav pretrunā," par premjera pavadīšanu Ventspils brīvostas valdes locekļa statusā Pietiek izteicās Bukane. Tas, kādēļ viņas brauciena apmaksai izraudzīts brīvostas, nevis premjera biroja komandējumu budžets, pēc Bukanes vārdiem, "ir organizatorisks jautājums". Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, premjera birojs šādu risinājumu radis taupības dēļ.
Dombrovska padomniece nenosauca sev no Ventspils brīvostas atvēlēto komandējuma budžetu, vien norādot, ka "tas ir ne vairāk un ne mazāk kā jebkuram citam delegācijas loceklim". Arī premjers Dombrovskis Pietiek ar preses sekretāra Mārtiņa Pankes starpniecību apstiprināja, ka viņa padomnieci Bukani vizītē deleģējusi Ventspils brīvosta. "Bukane braucienā pārstāvēs arī Ministru prezidenta biroju un šie pienākumi nav pretrunā," uzsvēra Dombrovska pārstāvis.
Plānots, ka premjers ar oficiālo delegāciju un vairāk nekā 40 uzņēmējiem no 10. līdz 18.martam apmeklēs trīs Tuvo Austrumu valstis - Apvienotos Arābu Emirātus, Kataru un Kuveitu. Šī vizīte, kuras galvenais mērķis ir ekonomisko sakaru veicināšana, ņemot vērā attālumus un citas izmaksas, tās dalībniekiem ir dārgs prieks.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, maksa par čarterreisu un transportu galamērķos vienai personai izmaksās aptuveni 2300 latu. Šai summai jāpieskaita izdevumi par viesnīcām, dienas nauda un citi tēriņi, kas kopējos izdevumus var pat dubultot. Tā kā vizīte vēl aizvien ir saskaņošanas stadijā, pastāv iespēja, ka no programmas tiek izslēgta Kuveita, kas brauciena izmaksas padarītu lētākas.
Uzņēmēji par līdzdalību vizītē maksās paši, bet premjera biroja izdevumi tiks apmaksāti no valsts līdzekļiem. Ierobežoto līdzekļu dēļ premjeru Dombrovski Tuvo Austrumu vizītē pavadīs tikai ārlietu padomnieks Klāvs Sniedze un preses sekretārs Mārtiņš Panke.
Premjera uzticības persona un ģimenes biznesa partnere Bukane uz trim Austrumu valstīm radusi iespēju doties par Ventspils brīvostas naudu. Viņa vizītes oficiālajos dokumentos norādīta nevis kā Dombrovska biroja, bet Ventspils brīvostas pārstāve. Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis Pietiek apstiprināja, ka Bukanes komandējums uz Tuvajiem Austrumiem tiks apmaksāts un valde par to esot informēta. "Tur ir daudz un dažādas iespējas, pirmkārt, jau investīcijas, kas mums ir vajadzīgas," Bukanes komandējuma lietderību pamatoja Sarmulis. Viņš no galvas nevarēja pateikt, cik naudas šim Dombrovska padomnieces braucienam atvēlējusi brīvosta.
Neskaidrība, ko pārstāv Bukane - Vienotības premjeru Dombrovski vai Ventspils mēra Lemberga kontrolēto brīvostu - pastāv ne tikai šā apmaksātā komandējuma dēļ. Bukane uz "diviem krēsliem sēž" arī ikdienā, jo ik mēnesi algu saņem gan no Valsts kancelejas, gan Ventspils brīvostas, kuras valdē viņu pēc Dombrovska nonākšanas premjera amatā izvirzīja Vienotības pārstāvja vadītā Finanšu ministrija. 2010. gadā Bukane Ventspils brīvostā nopelnījusi 33 872 latus jeb aptuveni 2,8 tūkstošus latu mēnesī. Par darbu premjera juridiskās padomnieces amatā Bukane 2010. gadā ir nopelnījusi krietni mazāk - tikai 13 727 latus, liecina viņas pēdējā pieejamā valsts amatpersonas deklarācija.
Pietiek jau ir rakstījis, ka pastāv aizdomas - Vienotības spice un Ventspils mērs Lembergs panākuši aizkulišu vienošanos, ka zaļo zemnieku savulaik deleģētie brīvostu valžu locekļi netiks nomainīti, kā arī tiks bremzētas koalīcijas partnera Zatlera Reformu partija rosinatās reformas Ventspils un Rīgas brīvostās.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
