Budžetu vēlas lāpīt, noplicinot „Latvenergo”
Jānis Lasmanis, Inc-baltics.com02.09.2025.
Komentāri (15)
Iesaki rakstu: 
Pretēji 2025. gada budžeta tapšanas laikā plānotajam un Saeimā apstiprinātajam, ka līdz pat 2027. gadam valsts kapitālsabiedrībām valsts budžetā dividendēs būs jāieskaita 70% no gada peļņas, valdība tagad nākusi klajā ar iniciatīvu, kas nosaka, ka jau no nākamā gada dividendēs maksājamajai summai jābūt vismaz 90%.
Par to liecina Ministru kabineta 2. septembra sēdes darba kārtība. “Attiecībā uz atsevišķām lielajām valsts kapitālsabiedrībām Valsts kanceleja kopā ar kapitāla daļu turētājiem, iesaistot Finanšu ministriju, līdz 2025. gada 15. septembrim izvērtē un sagatavo priekšlikumu dividenžu apmēra noteikšanai 2026.–2028. gadā vismaz 90 procenti no pārskata gada peļņas akciju sabiedrībai Latvenergo, akciju sabiedrībai Latvijas Valsts meži, akciju sabiedrībai Augstsprieguma tīkls, akciju sabiedrībai Latvijas Loto, valsts akciju sabiedrībai Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs,” teikts ziņojumā “Par valsts kapitālsabiedrību iespējamajiem ienākumu palielinājumiem”. Finanšu ministrijā uzsver, ka šis ir tikai ierosinājums.
Latvenergo par pērn nopelnītajiem vairāk nekā 273 miljoniem eiro šogad valsts budžetā ieskaitīja vairāk nekā 191 miljonu eiro jeb likumā noteiktos 70 %. Starpība starp 70% un 90% dividenžu maksas būtu 54.7 miljoni eiro.
Jautāts, kā uz šo ierosinājumu lūkojas Latvenergo vadība, uzņēmuma komunikācijas direktors Andris Siksnis atzina, ka Latvenergo maksājamās dividendes īpašniekiem “ir krietni augstākas nekā kaimiņvalstīs”. “Līdz ar to mēs varam mazāk investēt, kas var atsaukties nākotnē, bet mēs pildām akcionāru lēmumus, tikai ir jāsaprot sekas,” saka A. Siksnis.
Skarbāks ir Latvijas Elektroenerģētiķu un elektrobūvnieku asociācijas, kuras biedrs ir arī Latvenergo, izpilddirektors Ivars Zariņš. “Diemžēl šī situācija atgādina skumjo anekdoti par čigānu, kurš radināja savu zirgu pie neēšanas un būtu pieradinājis, lai zirgs arī nedzertu, bet tas "maita" nosprāga! Mēs esam ceļā uz to - mūsu jaudīgākos uzņēmumus mēs badinām. Atņemot tiem gandrīz visu nopelnīto - tiem tiek apgrieztas attīstības iespējas, jo sevišķi iespējas radīt kaut ko jaunu, vērtīgu, attīstīt jaunus perspektīvus darbības virzienus, kas ir jo īpaši aktuāli to sekmīgai, ilgtspējīgai attīstībai šajos lielajos pārmaiņu laikos, kad ir jātver šis jauno tehnoloģiju attīstības vilnis.
Bet mēs tos nolemjam veģetēt esošajā biznesa ietvarā, ar saviem tuvredzīgajiem lēmumiem, sagādājot lielus izaicinājumus to konkurētspējai nākotnē, kas rezultātā mazinās mūsu ekonomikas izaugsmi, budžeta ienākumus un radīs papildus nepieciešamību iegūt naudu kaut kam to atņemot vai aizņemoties, lai pēc tam par to mums atņemtu šos uzņēmumus, jo atdot to nespēsim. Manuprāt, mūsu vara pārvērtē savas spējas jāt uz beigta zirga,” saka I. Zariņš.
Arī Latvijas Valsts meži šogad par pērn gūto peļņu valstij dividendēs samaksāja 70% peļņas - 111 miljonus eiro un, iespējams, cerēja, ka likumā ierakstītā kārtība paliks negrozīta, jo 2024. gads uzņēmumam nebija tas veiksmīgākais – tā peļņa, salīdzinot ar 2023. gadu, saruka par 35%.
Pieņemot, ka visiem šiem uzņēmumiem šogad peļņa paliek tāda pati kā 2024.gadā, valdībai palielinot budžetā maksājamās dividendes, valsts iegūtu par 90,8 miljoniem eiro vairāk, nekā saglabājot 70% likmi.
Seko mums 
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
