Iesaki rakstu: 
"Cerību skaitlis", kādu premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) šodien pulksten 14 piedāvās starptautisko aizdevēju pārstāvjiem kā reālu budžeta deficīta samazināšanai, ir 280 miljoni latu, Pietiek noskaidroja no informētiem avotiem valdībā. Sarunas ar aizdevējiem tiek prognozētas smagas.
Tiek pieļauts, ka reālā konsolidācija tomēr var sasniegt 320-330 miljonus latu. Nav skaidrs, vai par šādu summu kā maksimālo iespējamo panākta vienošanās koalīcijā. Vairāki Vienotības un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķi, kuri šorīt piedalījās koalīcijas ārkārtas sēdē, no komentāriem par gaidāmo konsolidācijas apmēru vai nu atteicās, vai apgalvoja, ka summas nav zināmas un apspriestas tiks tikai pēc premjera šāsdienas sarunām ar aizdevējiem.
Pietiek jau rakstījis, ka Dombrovska valdībai budžetu, visticamākais, nāksies konsolidēt par summu, kas jau vasarā solīta starptautiskajiem aizdevējiem – Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) un Eiropas Komisijai, jo citas vienošanās ar aizdevējiem nav. Pēc bijušā finanšu ministra Einara Repšes Pietiek atzītā, minimālā budžeta konsolidācijas summa būs jūnijā sadarbības memorandā fiksētie 395 miljoni latu.
Savukārt jaunais finanšu ministrs Andris Vilks intervijā Pietiek bija atturīgs un pieļāva, ka budžeta konsolidācija būs mazāka un, iespējams, nepārsniegs pat 350 miljonus latu. Pēc jaunā finanšu ministra sacītā, budžeta konsolidācijas summa diez vai būšot tuva 400 miljoniem. „Manā skatījumā varētu būt 350 vai pat mazāk,” vērtēja ministrs un atzina, ka viņam, ejot uz sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem, nebūs uzstādījuma panākt lielāku budžeta deficītu par pieļautajiem 6%. Šādu vēlmi iepriekš bija pieļāvusi koalīcijas partnere ZZS.
SVF un EK misija saistībā ar 2011.gada budžeta sagatavošanu darbu Latvijā sāka 8. novembrī.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
