Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valda Dombrovska valdībai budžetu, visticamākais, nāksies konsolidēt par summu, kas jau vasarā solīta starptautiskajiem aizdevējiem – SVF un EK, jo citas vienošanās ar aizdevējiem nav. Pēc bijušā finanšu ministra Einara Repšes Pietiek atzītā minimālā budžeta konsolidācijas summa būs jūnijā sadarbības memorandā fiksētie 395 miljoni latu. SVF un EK misija saistībā ar 2011.gada budžeta sagatavošanu darbu Latvijā sāks 8.novembrī.

Lēmumi būs smagi

Lai arī atbildīgās jaunās valdības amatpersonas aizvien izvairās atbildēt, par cik nāksies samazināt nākamā gada budžeta izdevumus un kā valdība īstenos deklarācijā solīto budžeta deficīta samazināšanu līdz 6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), Pietiek zināms, ka nākamie lēmumi būs smagi.

Proti, jaunā premjera Dombrovska (Vienotība) valdība visticamāk tomēr nevarēs izvairīties no budžeta konsolidācijas, kas būtu mazāka par starptautiskajiem aizdevējiem vasarā solīto. Tas ir, budžeta deficīta samazināšanu nāksies veikt vismaz par 395 miljoniem latu (aizdevējiem solītā šovasar memorandā budžeta konsolidācija ir 395-440 miljoni latu).

Pirms vēlēšanām amatpersonas solīja, ka budžeta konsolidācija, iespējams, būs mazāka, nekā aizdevējiem solīts, tas ir, 350 – 390 miljonu latu robežās. No tā arī izrietēja, ka budžeta tēriņu samazināšana būs vieglāka un jaunā valdība varēs izvairīties arī no nodokļu, tostarp pievienotās vērtības nodokļa (PVN) palielināšanas.

Fakts, ka aizdevēju atkāpes 2011.gada budžeta veidošanā, visticamākais, netiks dotas, nozīmē, ka jaunās valdības pirmo smagāko darbu sarakstā būs gan budžeta tēriņu samazināšana, kas skars sociālo jomu, gan arī reformas izglītības nozarē. Tāpat jaunā valdība visdrīzāk nevarēs iztikt bez lēmumiem, ar kuriem tiks palielināts nodokļu slogs, tai skaitā sabiedrībā jau diskutētās PVN pamatlikmes celšanas līdz 22% vai pat 23% (šobrīd 21%).

Starptautisko aizdevēju – Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK) misija saistībā ar 2011.gada valsts budžeta sagatavošanu darbu Latvijā sāks 8.novembrī.

Pēc Finanšu ministrijas preses centrā Pietiek sniegtās informācijas, SVF un EK misija vizītē Latvijā saistībā ar nākamā gada budžeta veidošanu uzturēsies līdz 16.novembrim. Misijas laikā aizdevēju pārstāvji sniegšot savus priekšlikumus par budžeta konsolidāciju, kā arī tikšoties ar ministrijām un sociālajiem partneriem, apspriežot 2011.gada budžeta veidošanas priekšlikumus. 

Repše: jākonsolidē vismaz par 395 miljoniem

To, ka jaunajai valdībai, veidojot 2011.gada budžetu, nāksies rēķināties ar šovasar SVF un EK solīto budžeta konsolidāciju un mazākais 2011.gada budžeta deficīta samazināšanas apmērs būs 395 miljoni latu, sarunā ar Pietiek atzina bijušais finanšu ministrs Einārs Repše (JL).

Viņš uzsvēra, ka valdība līdz šim nav panākusi jebkādu citu vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem par mazāku budžeta izdevumu konsolidāciju un jūnijā slēgto vienošanos, visticamākais, nāksies ievērot.

Repše arī atzina: ja valdība spētu izveidot tādu nākamā gada budžetu, kura deficīts būtu mazāks par 6% no IKP, tas būtu apsveicams lēmums, jo „mēs ātrāk sabalansēsim budžetu, jo ātrāk Latvijas ekonomika spēs atjaunoties”.

Tāpat Repše uzsvēra, ka labāk, lai valdība pieņem sāpīgus lēmumus tagad, nekā novilcina šo lēmumu pieņemšanu. „Ir tāds teiciens - labāk šausmīgas beigas, nekā nebeidzamas šausmas,” norādīja Repše, uzsverot, ka būtu labi, ja tuvāko pāris gadu laikā valdība nonāktu līdz sabalansētam budžetam.

Repše neizslēdza, ka daudzi lēmumi šī mērķa īstenošanai būs sāpīgi, un atzina, ka, reāli raugoties viņš neredz, ka budžeta konsolidācijas apmērs varētu būt mazāks nekā minimālais tā apmērs, kas solīts aizdevējiem.

Vilks: konsolidācija būs mazāka nekā 350 miljoni

Savukārt jaunais finanšu ministrs Andris Vilks intervijā Pietiek bija atturīgs un pieļāva, ka budžeta konsolidācija būs mazāka un, iespējams, nepārsniegs pat 350 miljonus latu. Pēc jaunā finanšu ministra sacītā, budžeta konsolidācijas summa diez vai būšot tuva 400 miljoniem. „Manā skatījumā varētu būt 350 vai pat mazāk,” vērtēja ministrs un atzina, ka viņam, ejot uz sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem, nebūs uzstādījuma panākt lielāku budžeta deficītu par pieļautajiem 6%. Šādu vēlmi iepriekš bija pieļāvusi koalīcijas partnere – Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).

Jaunais ministrs arī uzsvēra: „Aizdevējiem interesē palaist reālas strukturālās reformas, viņi grib kaut ko redzēt. Viņi uz mums skatītos citādāk, un mums pašiem tas dotu pārliecību sarunās. Veselība un izglītība ir tās jomas, kurās tiešām gribētos kvalitatīvas izmaiņas.”

Vilks atzina, ka līdz pēdējam brīdim turējies pie pozīcijas, ka valdības deklarācijā nevajag iezīmēt sarkanās līnijas attiecībā uz veselības aizsardzības budžetu, bet šobrīd ir spiests akceptēt politisko kompromisu, uz kuru uzstājuši ZZS. „Tas sarežģī situāciju,” atzina ministrs. Tomēr Vilks vēl aizvien cerot, ka diskusija par „kvalitatīvu lēcienu” veselības jomā ir iespējama, un pieļauj, ka diskusija varētu būt par obligāto veselības apdrošināšanu.

„Es ļoti ceru, ka izdosies kaut vienu strukturālās reformas iedīgli palaist, varbūt ne gluži budžetā iezīmēt ar tūlītēju fiskālo efektu, bet vismaz palaist, lai mēs jau ziemā redzam kaut kādu virzību,” teica jaunais ministrs. Strukturālo reformu uzsākšanai veselībā pēc ZZS panāktā kompromisa „mēs esam ierobežoti”, teica Vilks.

Griezīs izdevumus un cels nodokļus

Pietiek jau rakstīja, ka, lai mazinātu valsts budžeta tēriņus, valdība varētu izšķirties par no budžeta finansētajās iestādēs strādājošo atalgojumu samazināšanu par 10-15% vai arī budžeta iestādēs strādājošo štatu samazināšanu. Priekšroka varētu tikt dota štatu īsināšanai, kas saistīta ar no valsts budžeta finansēto funkciju samazināšanu.

Budžeta konsolidāciju valdība, visticamāk, veiks ne tikai uz izdevumu samazināšanas rēķina, bet arī, ceļot nodokļus — nekustamā īpašumu, akcīzes, iespējams, arī PVN. Valdība, visticamākais, cirps tēriņus, kas saistīti ar sociālajiem pabalstiem, un uz vismaz pāris gadiem iesaldēs pensiju indeksāciju, kā arī tā saukto 2.pensiju līmeni, samazinot obligātās iemaksas 2.pensiju līmenī no 2% uz 0%.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...