Brīvostas pārvalde: jā, mūsu pasūtāmais velkonis jau varētu būt uzbūvēts
PIETIEK18.07.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīgas brīvostas pārvalde pirmdien netieši, bet skaidri apstiprināja Pietiek rīcībā esošo informāciju, ka vairākus miljonus vērtais velkonis, par kura iegādi pārvalde izsludinājusi oficiālu konkursu, faktiski jau ir uzbūvēts. Pārvalde neatzīst tikai to, ka konkursa uzvarētājs ir sarunāts un faktiski zināms vēl pirms tā noslēguma.
Konkursa piedāvājumu termiņš beidzas 19. jūlijā, un saskaņā ar tā nosacījumiem uzvarētājam jāspēj specifiskām prasībām atbilstošu velkoni piedāvāt nieka četros mēnešos pēc līguma parakstīšanas, - kā norāda kuģubūves nomas pārstāvji, šādā termiņā uzbūvēt trīsdesmitmetrīgu kuģi „no nulles” faktiski nav iespējams, tam nepieciešams vismaz divreiz ilgāks termiņš.
Brīvostas pārvaldes preses pārstāve Anita Leiškalne pirmdien Pietiek paziņoja, ka līdz iepirkuma beigām neatbildēšot uz jautājumu – par cik rūpnīcām Rīgas brīvostas pārvaldei ir zināms, ka tajās jau stāv pusgatavi velkoņi, kurus varētu ātri iegādāties.
Taču tādi noteikti esot: „Mēs gribam nopirkt standarta ledus velkoni, lai sagatavotos ziemas sezonai. Tā kā līdz sezonai nav atlicis daudz laika, tādēļ arī termiņš tik īss. Daudzās rūpnīcās stāv velkoņi, kurus ir pasūtījuši, bet pēc tam lauzuši līgumus. Šādu velkoni arī mēs vēlamies iegādāties. Kur ir teikts, ka mums ir ļoti specifiskas prasības?”
Tikmēr no nozares pārstāvjiem Pietiek ir kļuvis ne tikai zināms iespējamais konkursa uzvarētājs, bet arī saņemtas faktiski uzbūvētā velkoņa fotogrāfijas (vienu no tām Pietiek publicēja pirmdien). Šis velkonis uzbūvēts Ļeņingradas kuģubūves rūpnīcā Pella – Krievijas vadošajā velkoņu būvētājā.
Brīvostas pārvalde ne par šo būvētāju, ne par konkrēto velkoni nekādus komentārus nesniedz, savukārt iemesls, kāpēc velkonim noteiktas ļoti apjomīgas specifiskas prasības, pārvalde skaidro ar to, ka, „lai nodrošinātu drošus navigācijas pakalpojumus ostā un pārvaldei ir pieredze velkoņu pakalpojumu sniegšanā, tāpēc ir noteiktas konkrētās prasības”.
Pietiek jau informējis, ka saskaņā ar administratīvās rajona tiesas 21. jūnija lēmumu Brīvostas pārvaldei uzlikts par pienākumu noslēgt pagaidu līgumu par velkoņu pakalpojumu sniegšanu ar uzņēmumu PKL flote. Šādā situācijā vēl viena jauna vairākus miljonus izmaksājoša velkoņa iegāde rada vēl papildu jautājumus.
Savukārt brīvostas pārvalde, kas kategoriski nevēlas slēgt nekādus līgumus ar PKL floti, apgalvo – tā nedrīkstot pieļaut situāciju, ka navigācijas drošības nodrošināšana ir atkarīga no viena pakalpojumu sniedzēja biznesa lēmumiem. Turklāt administratīvās rajona tiesas lēmums jau esot pārsūdzēts.
Rīgas brīvostas pārvaldes meitasfirmas īpašumā jau esošie divi velkoņi Santa un Stella, kas, kā ziņo Pietiek lasītāji, nosaukti brīvostas pārvaldnieka Leonīda Loginova meitu vārdos, ir izmaksājuši aptuveni 12 miljonus eiro.
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
