Iesaki rakstu: 
Ik rītu pa ceļam uz darbu sanāk doties garām kāda lielveikala skatlogam, kurā nemainīgi stalti stāv manekeni, tērpti visnotaļ glītos uzvalkos. Tam īpaši nepievērsu uzmanību līdz brīdim, kad ievēroju – uzvalkus nomainījušas džinsu bikses un džemperi. Tomēr manekeni tie paši vecie. Nemainīgi stalti. Novērojis pārmaiņu, neviļus iedomājos manekenu līdzību ar konkrētu politiķu tipu, kas tāpat kā drēbes maina arī uzskatus, retoriku, ideoloģiju un nemainīgi stingri aizstāv pašreiz pausto. Un nav nozīmes, ka šodien sacītais nesakrīt ar vakar teikto. Jo svarīgi ir izpatikt cilvēkam, lai pārdotu sevi. Tieši tā rīkojas “Progresīvie” un viņu līderis Kaspars Briškens.
Vēl aizvien norit koalīcijas veidošanas sarunas, kuru mērķis ir ievilkt tajā “Progresīvos”. Nav saprotams, kādēļ tik ļoti tiek lobēta partija, kuras premjera amata kandidātam ir apšaubāma politiskā reputācija? Potenciālais premjers ir visas partijas spogulis. Ko viņā var ieraudzīt, ja neskaita “debašu klubos” apgūtu retorisko akrobātiku?
Iespējams, Briškena vārds līdz šim lielākoties izskanējis “airBaltic” vadības kritikas kontekstā. Proti, no 2012. līdz 2020. gadam viņš bija uzņēmuma valdes padomes priekšsēdētāja vietnieks. Tieši šajā laikā notikuši vairāki skandāli par uzņēmuma reputāciju, par ko atbildīga padome.
Piemēram, 2013. gadā Briškens kā Satiksmes ministrijas pārstāvis tika atsaukts no padomes, jo nepienācīgā līmenī kontrolēja uzņēmuma darbu, kas rezultējās tādas “airBaltic” reklāmas kampaņas izstrādē, kurā popularizēja padomju armijas svētku dienu 23. februārī (sauktu arī par “vīriešu dienu”), uz šī pamata samazinot biļešu cenu. Vai patiesi vērts nopelnīt Jūdas grašus, reklamējot savas tautas slepkavotāju un izvarotāju armijas dienu?
2016.gadā tika atklāts, ka uzņēmuma padome pieļāva aviokompānijai iegādātās “Bombardier” lidmašīnas nomāt, pārmaksājot 20-30% ar apšaubāmu līgumu un starpniekfirmu palīdzību.
2015. gadā valdība atzina, ka Briškens nespēj adekvāti kontrolēt “airBaltic” valdes darbību, jo padome lobē valdes intereses, tādējādi panākot simtu miljonu eiro ieguldījumus no valsts budžeta. To apliecināja kopīgi ģimeniski ārzemju izbraucieni ar uzņēmuma valdes locekļiem. Tā vietā, lai sniegtu kādu skaidrojumu un mazinātu korupcijas ēnu, Briškens neatbildēja žurnālistiem ne uz zvaniem, ne īsziņām. Vai tā izpaužas “Progresīvo” mājaslapā rakstītais, ka partija nestrādā ar šauru interešu lobiju naudu, pārstāv politiku bez slēptām ietekmēm un piedāvā taisnīgu nākotni?
Tomēr lielākais skandāls bija 2015. gadā padomes apstiprinātais uzņēmuma plāns piesaistīt ar Krievijas varas struktūrām saistītu investoru un Krievijā bāzēta militārās rūpniecības uzņēmuma ražotās lidmašīnas “Sukhoi”. Tikai valdības iejaukšanās apturēja šo procesu.
Neraugoties uz iepriekšminēto, Briškens tik un tā izvirzīts par “Progresīvo” premjera amata kandidātu, uzsverot profesionālo pieredzi. Koalīcijā nav vajadzīgs kārtējais politikānis, pār kura godīgumu krīt smaga aizdomu ēna! Un tas attiecas uz visu “Progresīvo” darbību.
Ja salīdzina to retoriku pirms un pēc vēlēšanām, atsevišķos punktos tā ir diametrāli pretēja. Piemēram, pēc vēlēšanām premjera amata kandidātu diskusijās Briškens uzstāja uz “Progresīvo” nemainīgo atbalstu valsts aizsardzības dienesta ieviešanai, lai gan partija jau 2020.g. cīnījās pret valsts aizsardzības mācības ieviešanu skolās un šobrīd iebilst pret aizsardzības budžeta palielināšanu, atsevišķiem partijas līderiem to kritizējot daudz skarbāk.
Antoņina Ņenaševa ir bijusī “Saskaņas” jaunatnes organizācijas vadītāja, bija palīdze saskaņietim Aleksejam Holostovam, kurš savulaik mēģināja attīstīt ekociematus ar nosaukumiem “CCCP” un “Putinka”. Vaicāta, ko par to uzskata, atbild, ka neatceroties, jo bijis ļoti sen.
Savulaik partijas programmā bija punkts par balsstiesību piešķiršanu nepilsoņiem, bet arī tas netraucē šo visu noliegt un šodien apgalvot, ka “vienmēr esam bijuši Latvijas patrioti”. Jā, arī Urbanovičs tā teicis.
Kādēļ “Progresīvie” saka vienu, lai tiktu koalīcijā, bet vienlaikus „Twitter” konservatīvi domājošus cilvēkus dēvē par “nacīšiem, homofobiem, putinistiem” tikai par to, ka viņi atzīst divus dzimumus un nacionālu valsti? Vai bez dzimummaiņas fantāzijām, neomarksisma, naudas izsaimniekošanas, divvalodības stumšanas, Valsts aizsardzības dienesta kritizēšanas un pilsonības dāvāšanas visiem, kas pie rokas, tie spēj piedāvāt arī ko citu?
Tā ir odze mūsu istabā. Turklāt problēma neaprobežojas tikai ar viņiem, bet attiecas uz visām potenciālās koalīcijas partijām, kas varētu lobēt odzes uzņemšanu bariņā. Tam nav attaisnojuma un diskreditēs visus, kas to pieļaus.
Pārpublicēts no austsaule.lv
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
