Iesaki rakstu: 
Ik rītu pa ceļam uz darbu sanāk doties garām kāda lielveikala skatlogam, kurā nemainīgi stalti stāv manekeni, tērpti visnotaļ glītos uzvalkos. Tam īpaši nepievērsu uzmanību līdz brīdim, kad ievēroju – uzvalkus nomainījušas džinsu bikses un džemperi. Tomēr manekeni tie paši vecie. Nemainīgi stalti. Novērojis pārmaiņu, neviļus iedomājos manekenu līdzību ar konkrētu politiķu tipu, kas tāpat kā drēbes maina arī uzskatus, retoriku, ideoloģiju un nemainīgi stingri aizstāv pašreiz pausto. Un nav nozīmes, ka šodien sacītais nesakrīt ar vakar teikto. Jo svarīgi ir izpatikt cilvēkam, lai pārdotu sevi. Tieši tā rīkojas “Progresīvie” un viņu līderis Kaspars Briškens.
Vēl aizvien norit koalīcijas veidošanas sarunas, kuru mērķis ir ievilkt tajā “Progresīvos”. Nav saprotams, kādēļ tik ļoti tiek lobēta partija, kuras premjera amata kandidātam ir apšaubāma politiskā reputācija? Potenciālais premjers ir visas partijas spogulis. Ko viņā var ieraudzīt, ja neskaita “debašu klubos” apgūtu retorisko akrobātiku?
Iespējams, Briškena vārds līdz šim lielākoties izskanējis “airBaltic” vadības kritikas kontekstā. Proti, no 2012. līdz 2020. gadam viņš bija uzņēmuma valdes padomes priekšsēdētāja vietnieks. Tieši šajā laikā notikuši vairāki skandāli par uzņēmuma reputāciju, par ko atbildīga padome.
Piemēram, 2013. gadā Briškens kā Satiksmes ministrijas pārstāvis tika atsaukts no padomes, jo nepienācīgā līmenī kontrolēja uzņēmuma darbu, kas rezultējās tādas “airBaltic” reklāmas kampaņas izstrādē, kurā popularizēja padomju armijas svētku dienu 23. februārī (sauktu arī par “vīriešu dienu”), uz šī pamata samazinot biļešu cenu. Vai patiesi vērts nopelnīt Jūdas grašus, reklamējot savas tautas slepkavotāju un izvarotāju armijas dienu?
2016.gadā tika atklāts, ka uzņēmuma padome pieļāva aviokompānijai iegādātās “Bombardier” lidmašīnas nomāt, pārmaksājot 20-30% ar apšaubāmu līgumu un starpniekfirmu palīdzību.
2015. gadā valdība atzina, ka Briškens nespēj adekvāti kontrolēt “airBaltic” valdes darbību, jo padome lobē valdes intereses, tādējādi panākot simtu miljonu eiro ieguldījumus no valsts budžeta. To apliecināja kopīgi ģimeniski ārzemju izbraucieni ar uzņēmuma valdes locekļiem. Tā vietā, lai sniegtu kādu skaidrojumu un mazinātu korupcijas ēnu, Briškens neatbildēja žurnālistiem ne uz zvaniem, ne īsziņām. Vai tā izpaužas “Progresīvo” mājaslapā rakstītais, ka partija nestrādā ar šauru interešu lobiju naudu, pārstāv politiku bez slēptām ietekmēm un piedāvā taisnīgu nākotni?
Tomēr lielākais skandāls bija 2015. gadā padomes apstiprinātais uzņēmuma plāns piesaistīt ar Krievijas varas struktūrām saistītu investoru un Krievijā bāzēta militārās rūpniecības uzņēmuma ražotās lidmašīnas “Sukhoi”. Tikai valdības iejaukšanās apturēja šo procesu.
Neraugoties uz iepriekšminēto, Briškens tik un tā izvirzīts par “Progresīvo” premjera amata kandidātu, uzsverot profesionālo pieredzi. Koalīcijā nav vajadzīgs kārtējais politikānis, pār kura godīgumu krīt smaga aizdomu ēna! Un tas attiecas uz visu “Progresīvo” darbību.
Ja salīdzina to retoriku pirms un pēc vēlēšanām, atsevišķos punktos tā ir diametrāli pretēja. Piemēram, pēc vēlēšanām premjera amata kandidātu diskusijās Briškens uzstāja uz “Progresīvo” nemainīgo atbalstu valsts aizsardzības dienesta ieviešanai, lai gan partija jau 2020.g. cīnījās pret valsts aizsardzības mācības ieviešanu skolās un šobrīd iebilst pret aizsardzības budžeta palielināšanu, atsevišķiem partijas līderiem to kritizējot daudz skarbāk.
Antoņina Ņenaševa ir bijusī “Saskaņas” jaunatnes organizācijas vadītāja, bija palīdze saskaņietim Aleksejam Holostovam, kurš savulaik mēģināja attīstīt ekociematus ar nosaukumiem “CCCP” un “Putinka”. Vaicāta, ko par to uzskata, atbild, ka neatceroties, jo bijis ļoti sen.
Savulaik partijas programmā bija punkts par balsstiesību piešķiršanu nepilsoņiem, bet arī tas netraucē šo visu noliegt un šodien apgalvot, ka “vienmēr esam bijuši Latvijas patrioti”. Jā, arī Urbanovičs tā teicis.
Kādēļ “Progresīvie” saka vienu, lai tiktu koalīcijā, bet vienlaikus „Twitter” konservatīvi domājošus cilvēkus dēvē par “nacīšiem, homofobiem, putinistiem” tikai par to, ka viņi atzīst divus dzimumus un nacionālu valsti? Vai bez dzimummaiņas fantāzijām, neomarksisma, naudas izsaimniekošanas, divvalodības stumšanas, Valsts aizsardzības dienesta kritizēšanas un pilsonības dāvāšanas visiem, kas pie rokas, tie spēj piedāvāt arī ko citu?
Tā ir odze mūsu istabā. Turklāt problēma neaprobežojas tikai ar viņiem, bet attiecas uz visām potenciālās koalīcijas partijām, kas varētu lobēt odzes uzņemšanu bariņā. Tam nav attaisnojuma un diskreditēs visus, kas to pieļaus.
Pārpublicēts no austsaule.lv
Seko mums 
Jau atkal jārunā par pensijām. Tā Latvijā aizvien ir aktuāla tēma. Taču šoreiz nevis par indeksāciju vai vecuma robežām, bet par veselu sociālo grupu, kuru valsts pirms 30 gadiem "apšmauca".
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
