Briškens mēģina izvairīties no atbildības un nonākšanas aiz restēm
Ringolds Balodis25.08.2024.
Komentāri (23)
Iesaki rakstu: 
Satiksmes ministrija grasās likumā iestrādāt grozijumus, kas par ko beidzot būs atbildīgs Rail Baltica projektā. Ja pirmajā brīdi izklausās pat sakarīgi, tad faktiski tiks ar likuma normu atzīts, ka līdz šim atbildības nebija nevienam.
Tāds ir patiesais mērķis šim viltīgajam solim. Tas būs savdabīgs likuma “vairogs” (alibi) ikvienam šai afērā iesaistītajam, kurš varēs tikai norādīt uz šo likuma grozījumu sakot: “A ko es? Nē nu tagad ir skaidrs, bet agrāk.. Agrāk nebija ierakstīts likumā.” Pa smuko, kā saka!
Tā būs visīstākā grēku indulģence vai “grēku atlaišana” ikvienam atbildīgajam. Arī satiksmes ministram Kasparam Briškenam! Sanāk, ka šie ar likumu atzīs, ka “neviens un ne par ko” līdz šim nav bijis atbildīgs. Kam tad tāds Valsts parvaldes iekārtas likums!? Kaķim zem astes vai!?
Starp citu, Briškena plāns, manuprāt, ir juridiski pārdomāts un pat perfekts. Redziet, viens un tas pats juridisks solis var būt ar atšķirīgām sekām. Ja tāds būtu pirms 10 gadiem tad ok, taču tagad pavisam, pavisam cita lieta. Atcerēsimies, ka tagad jau tiek meklēti vainīgie šai vislielākajā naudas izsaimniekošanas afērā... Un skaidrs, ka prokuratūra vien noplātīs rokas. Un ko gan citu?
Ir skaidrs, ka šādus grozījumus visticamāk izdabūs cauri. Un ar opozīcijas rokām... Ar tā paša “Apvienotā saraksta” (AS) rokām. Kāpēc? Nu padomājiet paši, kāds bars ar politiķiem bijis projekta laikā ''pie ruļļiem'' - Māris Kučinskis (AS), Uldis Augulis (ZZS), Laimdota Straujuma (JV) un tā tālāk un joprojām. Tāda parlamentāras izmeklēšanas komisija vispār var iet bekot.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
