Briškens gatavo sabiedrību nākošajiem nodokļu maksātāju naudas ieguldījumiem "airBaltic"
Aivars Strakšas23.01.2025.
Komentāri (34)
Iesaki rakstu: 
Briškens gatavo sabiedrību nākošajiem ieguldījumiem "airBaltic". Iespējams, nosauktā 70 miljonu eiro summa nav nejauša.
Citāts. „"Bet vienlaikus, ja veidojas attiecīgi apstākļi un valsts tiek pilnvērtīgi informēta, piemēram, lai saglabātu 25% kompānijas akciju, tad valstij arī varbūt jāpiedalās šajā emisijā," piebilda Briškens.
Ministrs skaidroja, ka patlaban nav iespējams pateikt, vai valstij būtu jāinvestē vai nē, jo to noteiks "airBaltic" novērtējums pirms iespējamā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO). Viņš piebilda, ka katrā ziņā valstij ir jābūt gatavai šādus stratēģiskus lēmumus pieņemt."
Ko tad mums pateica satiksmes ministrs:
- ja gribam saglabāt 25% "airBaltic" akciju, tad var nākties piemaksāt par šīm akcijām. Acīmredzot, ja negribam tos procentus, tad varam arī nepiemaksāt.
- var secināt, ka pastāv bažas par novērtējumu. Novērtējums, kas šobrīd tiek veikts, varētu nesakrist ar ekspertu apgalvoto "airBaltic" vērtību ap 300 miljoniem eiro un, iespējams, būs pavisam tuvu vai arī pilnībā sakritīs ar "airBaltic" kritiķu minēto uzņēmuma vērtību, kas ir viens simboliskais eiro.
- tālāk jau ir saprotams, kāpēc valstij ir jāizpērk 25% akciju uzņēmumā, kurā tai pieder 98% akciju. Ja uzņēmuma vērtība ir tuvu nullei vai varbūt pat ar negatīvu zīmi, tad stratēģiskā investora prasība atjaunot kapitālu ir taisnīga un loģiska.
- uzmanība ir jāpievērš ministra teiktajam par iespējamo IPO. Var secināt, ka pastāv variants, kur stratēģiskais investors iegādājas akcijas bez IPO un vērtību nosaka pēc novērtējuma. Tas arī šajā gadījumā būtu tikai loģiski.
Pozitīvais no Briškena paustā. "Ministrs atzīmēja, ka sarunas ar stratēģisko investoru turpinās un patlaban Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāram kā kapitāldaļu turētājam ir pilnvarojums brīdī, kad otra puse ir parakstījusi līgumu, to parakstīt arī no Latvijas puses, ...."
Tātad pastāv reāla iespēja, ka darījums notiks. Tas nozīmē, ka "airBaltic" turpinās lidot un arī darba vietas tiks saglabātas, kas arī nav mazsvarīgi.
Es netaisītu lielu traģēdiju no tā, ka valstij būs jāiegulda "airbaltic" vēl desmiti miljoni eiro. Ja darījums izjūk, tad cita ceļa kā maksātnespējas ierosināšana nebūs. Visa manta jau ir ieķīlāta par labu obligāciju īpašniekiem. Uz 30.09.2024. uzņēmuma pamatlīdzekļu vērtība ir tikai 160 miljoni eiro. Pārdodot izsolē dabūs vēl mazāk. Domāju, stipri mazāk.
Tāpēc cerību dabūt atpakaļ visus obligācijās ieguldītos 50 miljonus nav. Tagad šī summa pārceļos no obligācijām uz jau jaunajām akcijām. Tas, ko Latvijas puse ieguldīs akcijās, būs apmēram līdzvērtīgs ar to, kas tiks saņemts no obligāciju emisijas dzēšanas. Tomēr labāk, nekā visu pazaudēt. Tas ir labākais no visiem sliktajiem variantiem.
Latvijas puses vēlme pasniegt "airBaltic" katastrofu kā ģeniālu uzņēmuma pārvaldīšanas sasniegumu ir smieklīga. Tāpat ir labi redzams, ka SM un "airBaltic" vadība ir smagi "aptaisījušies". Šobrīd būtu labi savākties, aizmirst personīgās ambīcijas un ar nepārdomātām prasībām nenoraut darījumu.
Gausa un Vaska 2. janvāra paziņojumi joprojām nav saprotami un varētu būt traktējami kā mēģinājums izjaukt darījumu vai arī darbošanās investora interesēs. Katrā gadījumā tas ir stipri aizdomīgi un neprofesionāli. Parasti pirms IPO vai uzņēmumu pārņemšanas abu pušu vadība izvairās no jebkādiem publiskiem paziņojumiem un viedokļa paušanas. Ir acīmredzams, ka pēc tiem nebija arī vajadzības.
P.S. Ceru, ka darījums notiks un "airBaltic" nepazudīs nebūtība. Tāpat ceru, ka Latvijas valsts un tauta savus "varoņus" neaizmirsīs. Un ne jau tāpēc, ka vajadzētu obligāti atriebties vai sodīt, bet tāpēc, lai nākotnē šādu gadījumu būtu mazāk.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
