Brīnumainā kārtā „Pfizer” vakcīna izrādās derīga nevis sešus, bet veselus deviņus mēnešus
Pietiek lasītājs30.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas valstij kādu brīdi nebūs jādomā, kur nogrūst bezjēgā daudz sapirktās Covid vakcīnas, - brīnumainā kārtā izrādījies, ka Pfizer/BioNTech vakcīna Comirnaty vakcīna ir derīga nevis tikai sešus, bet veselus deviņus mēnešus.
Jau vairākas dienas mediķu aprindās cirkulē Zāļu valsts aģentūrā saskaņota, ar 21. septembri datēta „Vēstule veselības aprūpes speciālistam”, kurā tiek informēts par to, ka Comirnaty vakcīna, par kuru līdz šim ražotājs oficiāli bija paziņojis, ka tā ir derīga ne ilgāk kā sešus mēnešus, turpmāk skaitīsies derīga veselus deviņus.
„Cienītais veselības aprūpes speciālist! Informējam Jūs, ka 2021. gada 10. septembrī Eiropas Savienībā (ES) ir apstiprināti jauni derīguma termiņa nosacījumi, uzglabājot Comirnaty īpaši zemā temperatūrā,” norādīts vēstulē.
Tajā aprakstīts, ka „produktu informācijā ir veikti atjauninājumi par jauno derīguma terminu sasaldētam flakonam, derīguma termiņš ir pagarināts no 6 mēnešiem līdz 9 mēnešiem. Uzglabāšanas apstākli paliek nemainīgi (no -90 C līdz -60 C)”.
Turklāt izrādās, ka tagad deviņu mēnešu laikā neatvērtus flakonus var uzglabāt un transportēt temperatūrā no mīnus 25 C līdz mīnus 15 C vienu laika periodu līdz divām nedēļām, pēc kā atlikt atpakaļ uzglabāšanai temperatūrā no mīnus 90 līdz mīnus 60 grādiem.
Derīguma pagarinājums attiecināms arī ar atpakaļejošu datumu vakcīnu flakoniem, kas jau saražoti pirms šo izmaiņu apstiprinājuma: kastītes ar derīguma termiņu no 2021. gada jūnija līdz 2022 gada martam varot tikt izmantotas trīs mēnešus pēc norādītā, datuma ja vien nodrošināti apstiprinātie uzglabāšanas apstākļi.
Seko mums 
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
Imants Freibergs bija cilvēks ar retām īpašībām, tādām, kas sevi neafišē skaļi, bet ir jūtamas ikvienam, kam laimējās viņu satikt.
Tā vēsture jau kāda - pēc WW2 dolārs kļuva par valūtu dievu, jo to balstīja zelts. ASV piederēja aptuveni 70% visa pasaules zelta. Dolārs kļuva ļoti populārs, to vajadzēja visiem, attiecīgi pamazām drukāja.
Lasu par skandālu, kas pirms dažām dienām izraisījās starp krievu politiskās emigrācijas pārstāvjiem – Vladimiru Kara-Murzu no vienas puses un Gariju Kasparovu no otras. Cēloņi – dažādas pieejas, kā cīnīties pret Putina diktatūru - militāri ar ieročiem rokās Ukrainas pusē vai legāli - cerot uz “vēlēšanām” un ‘labo krievu” miermīlīgiem protestiem. “Kam pieder Krima” ir šī konflikta atslēgas vārdi. Domāju, ka sava loma konfliktā ir arī emigrantu cīņai par Rietumu grantiem.
