Brikšes „Ls 86 000 pētījumi”: Latvija veido vietas kategorizācijas un paškategorizācijas ceturto komponentu...

Kā Pietiek jau informējis, pērn no valsts līdzekļiem profesores Intas Brikšes vadītajam Nacionālās identitātes pētījumu apakšprojektam Nacionālā identitāte un komunikācija, kura ietvaros kopumā skaitās veikti veseli desmit nacionālās identitātes pētījumi, piešķirti 86 403 lati.

Saskaņā ar oficiālo skaidrojumu nacionālās identitātes pētījuma programma nepieciešama, jo „tematiskie pētījumi par nacionālo identitāti mūsdienu Latvijā ir viens no Latvijas valsts pastāvēšanas, latviešu kā nācijas, nacionālās apziņas, modernās mentalitātes un pilsoniskās sabiedrības pārmaiņu un veicināšanas garantiem”.

Ieinteresētāki lasītāji var iepazīties ar pieciem (no desmit) beidzot elektroniskā formā publiskotiem pilniem pētījumiem, kuri PDF formātā pieejami šīs publikācijas beigās, savukārt pārējiem piedāvājam atsevišķus īpaši izteiksmīgus fragmentus, - tie, kaut arī izrauti no konteksta, dod ieskatu šo valsts finansēto pētījumu dziļumā, virzībā un izdarītajos secinājumos.

„Analizējot vides struktūru, mēs konstatēsim, ka tā ir funkcionāla kognitīvo enkuru struktūra, kas - vienkāršojot - sastāv no vietām un ceļiem, kas tās savieno. Funkcionālā enkuru struktūra kognitīvajā kartē ir hierarhiska, tāpēc ka ir vietas un ceļi, kas ir svarīgāki nekā citi. Katram cilvēkam šī struktūra ir atšķirīga un biežāk ir atkarīga no kognitīvajām īpatnībām nekā no telpiskā mēroga. Līdz ar to personīgi nozīmīgākās iezīmes kalpo kā vides kognitīvie enkuri iezīmēm ar mazāk svarīgu nozīmi, savukārt tās veido enkurus vēl zemāka līmeņa pazīmēm utt.”

„Uztverot kaut ko telpā, mēs to sastatām ar mūsu pašu novietojumu telpā, mūsu perspektīvu, mūsu pieredzi. Tādējādi telpas uztvere ir egocentriska (protams, ir izņēmumi, piemēram, ziemeļi, dienvidi, rietumi un austrumi ir telpiskā struktūra, kas nav atkarīga no mūsu novietojuma telpā, taču šādas struktūras mēs lietojam retāk nekā t.s. egocentriskās).”

„Latvija šī vārda plašākā (un arī nenoteiktajā nozīmē) veido vietas kategorizācijas un paškategorizācijas ceturto komponentu. Paškategorizāciju ietekmējošo komponentu nozīmīgums saskaņā ar mūsu toerētisko modeli pieaug virzienā no ceturtās uz pirmo komponentu. Tādējādi visizteiktākā identitātes veidošanās rodas paškategorizācijas gaitā, sastatot subjektīvi nozīmīgos cilvēkus un vietas. Subjektīvais nozīmīgums ir arī emocionāli iekrāsots un saistīts ar atmiņām. Kā norādīsim raksta gaitā, būtisks aspekts paškategorizācijas un telpiskās kognīcijas mijiedarbībā ir socioekonomisko faktoru kopa (ienākumus, darbavietas novietojumu un vispārējo reģiona finansiālo situāciju ieskaitot).”

„Aplūkojot Pierīgas kā dzīvesvietas reģiona ietekmi uz paškategorizācijas tipiem, redzams, ka tā ir ļoti kompleksa. Dzīvojot Pierīgā, par 10% pieaug varbūtība nespēt mentāli izvēlēties atbilstošo kategorizācijas tipu kognitīvā enkura "manas mājas" identificēšanai, par 15% pieaug iespēja izmantot "māja un dzīvoklis" kategoriju, savukārt par 4% samazinās varbūtība izmantot "Latvija/dzimtene", par 7% - "reāla vieta" kategoriju un par 12% - abstrakciju. Pēc mūsu domām, šiem rezultātiem ir vairāki iespējamie skaidrojumi.”

„Pētījuma rezultāti apstiprina modeli, ar kuru saskaņā identitātes veidošanās visnozīmīgākā dimensija ir paškategorizācija, kas ietver arī nozīmīgus tuvākos cilvēkus un subjektīvi nozīmīgas atmiņas. (..) Lai gan pētījuma rezultāti ļauj apgalvot, ka vietas kategorizācijai t.s. vietas kognitīvo enkuru struktūrā un paškategorizācijai ir ciešs sakars, tomēr ir nepieciešams tālāks darbs pie vides un paškategorizācijas mijiedarbības izpētes, kurā izvērstāk iekļaut ne tikai funkcionālās zināšanas (šajā gadījumā socioekonomiskās zināšanas), bet arī t.s. vides uztveri ietekmējošos faktorus kā ģeometrisko struktūru un references ietvarus.”

„Studentu vidū par bibliotēku ir izveidojies pozitīvs tēls. Lai tas būtu noturīgs un saglabātos ilgstoši, nemitīgi ir jādomā par izstrādāto tēla veidošanās komponentu uzlabošanu. Studenti ikdienā, apmeklējot bibliotēku, redz visas pārmaiņas un spēj ātri tām pielāgoties. Bibliotēka tikai nostiprinās savu pozitīva tēla pozīciju, ja spēs iet līdzi laikam un pārmaiņām tik pat ātri, kā to dara bibliotēkas apmeklētājs. Izpētot aktivitātes, ko studenti veic bibliotēkā, ir redzams, ka tam ir liela nozīme tēla veidošanās procesā. Studentiem ir svarīgi, lai tiktu nodrošināta nepieciešamā tehnika, atbilstošas funkcionālas telpas, zinoši bibliotekāri. Visi šie komponenti veido attieksmju kopumu pret bibliotēku.”

„Eiropas valstu sabiedrisko mediju (SM) likumu analīze ir devusi pozitīvu atbildi uz pētījumā uzdotajiem pētnieciskajiem jautājumiem, kā arī ir radījusi pamatojumu izvirzīt divus jaunus secinājumus saskaņā ar rezultātiem. Pirmkārt, likumi par SM ir attīstījušies dinamiskā sasaistē ar paternālisma politiku, kuru valdības un SM kopīgi veicina, kad aktualizējas izaicinājumi mediju tirgū. Tas ir salīdzinoši neelastīgs problēmjautājums, ja pastāv jautājumi par SM politiku iepretī nacionālās identitātes veidošanas politikai. Tiesību akti šajā jomā ataino leģitimizējošo identitāti „kā struktūru sistēmas un organizētus sociālos aktorus, kas reproducē, lai arī dažkārt konfliktā veidā, identitāti, kas racionalizē strukturālās dominēšanas avotus".”

Dokuments PDF formātā

Dokuments PDF formātā

Dokuments PDF formātā

Dokuments PDF formātā

Dokuments PDF formātā

Novērtē šo rakstu: