Iesaki rakstu: 
Pēdējo dienu smieklīgākā aktualitāte, manuprāt, ir tā, ka Jānis Klaužs un Aija Barča, kuri 12.Saeimā bija ievēlēti no sarkanzaļo zemnieku, strādnieku un zaldātu saraksta, ir pārliecināti, ka viņiem jābūt arī 13.Saeimā.
Tā notiek, ja vecumdienās piemetas demence un ir radusies tieksme ticēt sazvērestības teorijām, saskaņā ar kurām visa Latvija ir nostājusies pret tevi. Turklāt, vai abi iepriekš minētie tautas kalpi maz ir izcēlušies vismaz ar aktīvām runām parlamentā tribīnes un virzījuši kaut dažus likumu ierosinājumus un grozījumus? Godīgi sakot, neko tādu neatminos! Tad jau drīzāk vienmēr dusošais brašulis Kalnozols, kuram brašums slēpjas tikai uzvārdā, bija redzamākais Lemberga partijas pārstāvis.
Gan Klaužam, gan Barčai būtu jāpamācās no partijas galvenā s... talku organizatora, sarkanā kardināla, biedra Brigmaņa, kurš nesteidz apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet klusi savā komunista prātiņā gan jau cer uz „mīksto mandātu”.
Barča, kura Kurzemes sarakstā kandidēja ar otro numuru, vēlēšanās palika trešā jeb pirmā „aiz svītras” – aiz Gundara Daudzes un Jāņa Vucāna, kas, nolādēts, tomēr tika ievēlēti Saeimā.
Barča saņēma 2463 plusus un 1981 svītrojumu. Viņa nekādi nevar samierināties, ka Vucāns ir apdzinis viņu, jo sarakstā viņš bija piektajā vietā. Tā notiek, kad tantei ir grūti samierināties tautas gribu, jo turpmāk nevarēs ieraut nāsis 50 000 EUR gadā par darbu Saeimā (skatīt valsts amatpersonas deklarāciju).
Būs jāiztiek vien ar pensiju (8637,32 EUR 2017.gadā), kurai noteikti būs pārrēķins un viņa nemierīgi varēs baudīt savas vecumdienas ar vismaz 1500 EUR lielu pensiju. Būs tantei smagi laiki pienākuši.
Klaužs, kurš Saeimā strādājis kopš devītā sasaukuma, uzskata, ka viņam nezināmi spēki nelikumīgi grozījuši vēlēšanu rezultātus. Proti, vēlēšanu naktī viņš ik pēc stundas CVK mājaslapā pamanījis, ka samazinājies viņam piešķirto „plusiņu skaits”. Izskatās, ka šis grib vainot Cimdaru, ko? Īsi pēc pulksten 0100 viņam bijuši 1246 „plusiņi”, bet stundu vēlāk to skaits sarucis par 493. Līdzīgā manierē viņa partijas biedriem sarucis svītrojumu skaits.
Gluži kā Klaužs arī es te saskatu sazvērestību, kur pie vainas varētu būt mantrausīgais Cimdars, bet tas vēl ir jāpierāda. Taču, to lietu apskatot ar pilnīgi atvērtām acīm, ir skaidrs, ka ZZS pasēja pusi atbalstītāju un līdz ar elektorātu pusi vietu parlamentā. Vēlētāji savu izvēli bija izdarījuši, un lielu daļu vienkārši atstāja aiz strīpas. Jāatzīst, ka atšķirībā no Barčas Klaužs Latgales sarakstā bija ceturtais, tādēļ varbūt arī nepaspīdēja.
Mierinājumam Jānis varētu droši pensionēties, jo ir sasniedzis 65 gadu vecumu, kad varētu uzsākt mierīgu, pārtikuša pensionāra dzīvi, jo atšķirībā no Barčas viņam ne tikai būs laba pensija, bet viņam ir sulīgi uzkrājumi gan skaidrā, gan bezskaidrā naudā (skatīt valsts amatpersonas deklarāciju). Turklāt katru gadu viņa ienākumi dāsni tiek papildināti ar dividendēm no viņam piederošā uzņēmuma. Varbūt vienkārši ir laiks mest mieru?!
Labi ir tas, ka sarkanie pensionāri un zemnieki pakāpeniski tiek izspiesti no Saeimas, taču ir tādi, kuri prot samierināties ar zaudējumu, bet ir bariņš nožēlojumu cilvēku, kuri to nespēj, un ar pēdējiem elpas vilcieniem cenšas pierādīt pretējo. Klaužs un Barča nav tie pensionāri, kuri skaitīs centu pie centa, lai varētu savilkt galus kopā, tādēļ varbūt ir laiks pasēdēt mierīgi un apcerēt, kādi s... savulaik bija savārīti par valsts naudu.
Avoti:
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
