Iesaki rakstu: 
Pēdējo dienu smieklīgākā aktualitāte, manuprāt, ir tā, ka Jānis Klaužs un Aija Barča, kuri 12.Saeimā bija ievēlēti no sarkanzaļo zemnieku, strādnieku un zaldātu saraksta, ir pārliecināti, ka viņiem jābūt arī 13.Saeimā.
Tā notiek, ja vecumdienās piemetas demence un ir radusies tieksme ticēt sazvērestības teorijām, saskaņā ar kurām visa Latvija ir nostājusies pret tevi. Turklāt, vai abi iepriekš minētie tautas kalpi maz ir izcēlušies vismaz ar aktīvām runām parlamentā tribīnes un virzījuši kaut dažus likumu ierosinājumus un grozījumus? Godīgi sakot, neko tādu neatminos! Tad jau drīzāk vienmēr dusošais brašulis Kalnozols, kuram brašums slēpjas tikai uzvārdā, bija redzamākais Lemberga partijas pārstāvis.
Gan Klaužam, gan Barčai būtu jāpamācās no partijas galvenā s... talku organizatora, sarkanā kardināla, biedra Brigmaņa, kurš nesteidz apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet klusi savā komunista prātiņā gan jau cer uz „mīksto mandātu”.
Barča, kura Kurzemes sarakstā kandidēja ar otro numuru, vēlēšanās palika trešā jeb pirmā „aiz svītras” – aiz Gundara Daudzes un Jāņa Vucāna, kas, nolādēts, tomēr tika ievēlēti Saeimā.
Barča saņēma 2463 plusus un 1981 svītrojumu. Viņa nekādi nevar samierināties, ka Vucāns ir apdzinis viņu, jo sarakstā viņš bija piektajā vietā. Tā notiek, kad tantei ir grūti samierināties tautas gribu, jo turpmāk nevarēs ieraut nāsis 50 000 EUR gadā par darbu Saeimā (skatīt valsts amatpersonas deklarāciju).
Būs jāiztiek vien ar pensiju (8637,32 EUR 2017.gadā), kurai noteikti būs pārrēķins un viņa nemierīgi varēs baudīt savas vecumdienas ar vismaz 1500 EUR lielu pensiju. Būs tantei smagi laiki pienākuši.
Klaužs, kurš Saeimā strādājis kopš devītā sasaukuma, uzskata, ka viņam nezināmi spēki nelikumīgi grozījuši vēlēšanu rezultātus. Proti, vēlēšanu naktī viņš ik pēc stundas CVK mājaslapā pamanījis, ka samazinājies viņam piešķirto „plusiņu skaits”. Izskatās, ka šis grib vainot Cimdaru, ko? Īsi pēc pulksten 0100 viņam bijuši 1246 „plusiņi”, bet stundu vēlāk to skaits sarucis par 493. Līdzīgā manierē viņa partijas biedriem sarucis svītrojumu skaits.
Gluži kā Klaužs arī es te saskatu sazvērestību, kur pie vainas varētu būt mantrausīgais Cimdars, bet tas vēl ir jāpierāda. Taču, to lietu apskatot ar pilnīgi atvērtām acīm, ir skaidrs, ka ZZS pasēja pusi atbalstītāju un līdz ar elektorātu pusi vietu parlamentā. Vēlētāji savu izvēli bija izdarījuši, un lielu daļu vienkārši atstāja aiz strīpas. Jāatzīst, ka atšķirībā no Barčas Klaužs Latgales sarakstā bija ceturtais, tādēļ varbūt arī nepaspīdēja.
Mierinājumam Jānis varētu droši pensionēties, jo ir sasniedzis 65 gadu vecumu, kad varētu uzsākt mierīgu, pārtikuša pensionāra dzīvi, jo atšķirībā no Barčas viņam ne tikai būs laba pensija, bet viņam ir sulīgi uzkrājumi gan skaidrā, gan bezskaidrā naudā (skatīt valsts amatpersonas deklarāciju). Turklāt katru gadu viņa ienākumi dāsni tiek papildināti ar dividendēm no viņam piederošā uzņēmuma. Varbūt vienkārši ir laiks mest mieru?!
Labi ir tas, ka sarkanie pensionāri un zemnieki pakāpeniski tiek izspiesti no Saeimas, taču ir tādi, kuri prot samierināties ar zaudējumu, bet ir bariņš nožēlojumu cilvēku, kuri to nespēj, un ar pēdējiem elpas vilcieniem cenšas pierādīt pretējo. Klaužs un Barča nav tie pensionāri, kuri skaitīs centu pie centa, lai varētu savilkt galus kopā, tādēļ varbūt ir laiks pasēdēt mierīgi un apcerēt, kādi s... savulaik bija savārīti par valsts naudu.
Avoti:
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
