Bordāns sapinas skaidrojumos: Juraša gadījumā prokuratūras apsūdzība esot blēņas, bet Miķelsona gadījumā – gandrīz vai notiesājošs spriedums
PIETIEK13.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mēģinot Zvērinātu advokātu padomei sniegt skaidrojumus par iespējamu advokāta ētikas pārkāpumu, tieslietu ministrs Jānis Bordāns sapinies argumentācijā tiktāl, ka padome viņa paskaidrojumus uztvērusi kā sākotnējās sūdzības papildinājumu: cita starpā ministrs, kurš sava politiskā kompanjona Jura Juraša gadījumā daudzkārt ir izteicis neuzticību prokuratūras apsūdzībai, šajā reizē, kad runa ir par viņa paša strīdu ar advokātu Mārci Miķelsonu, savos paskaidrojumos prokuratūras viedokli pasniedzis kā gandrīz notiesājošu spriedumu. Pietiek šodien bez plašākiem komentāriem publicē šo interesanto dokumentu:
„LATVIJAS ZVĒRINĀTU ADVOKĀTU PADOMEI
Elizabetes iela 63-1, Rīga, LV-1050
Jānis Bordāns
adrese: Lilastes ielā 32, Rīgā
tālrunis: 29231481 (mob.),
e-pasts: [email protected]; [email protected]
Rīgā 2020.gada 31.martā
Uz Jūsu 19.03.2020. Nr.1-31-344
Par zvērināta advokāta Mārča Miķelsona 2020.gada 18.februāra iesniegumu
Esmu saņēmis Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (Padome) 2020.gada 19.marta vēstuli Nr.1-31-344, ar kuru esmu lūgts sniegt līdz 2020.gada 30.martam paskaidrojumu par zvērināta advokāta Mārča Miķelsona 2020.gada 18.februāra iesniegumu.
Neskatoties uz kritisko situāciju valstī un attiecīgi maniem tiešajiem darba pienākumiem kā Tieslietu ministrijā, tā arī valdības ietvaros, norādu sekojošo.
Iepazīstoties ar Mārča Miķelsona iesniegumu, nav skaidrs, kas tieši tiek pārmests man kā zvērinātam advokātam. Noprotams, ka Miķelsons uzskata, ka es it kā esmu aizskāris viņa reputāciju.
2020.gada 12.februāra raidījumā “Tieša runa” pieminēju advokātu Mārci Miķelsonu, norādot, ka kopš aptuveni 2012.gada par viņu regulāri ienāk sūdzības un viņam ir uzrādīta apsūdzība. Citstarp, kā Padomei tas ir labi zināms, arī kā Tieslietu ministrs esmu vērsis uzmanību uz to, ka Tieslietu ministrijā ir saņemti iesniegumi, kuros cita starpā paustas pretenzijas par M. Miķelsona darbībām. Ievērojot man zināmos un arī Padomei pieejamos faktus, kā arī to, ka Advokatūras likums paredz atkarībā no apsūdzības rakstura gan Padomes tiesības, gan pienākumu atstādināt advokātu no profesionālo pienākumu veikšanas, esmu aicinājis Padomi vērtēt šo situāciju pēc būtības, ieskaitot arī visas nepieciešamās informācijas iegūšanu, ieskaitot no attiecīgā kriminālprocesa virzītāja.
Kā redzams no Mārča Miķelsona iesnieguma, viņš manis minētos faktus neapstrīd. Tas nozīmē, ka viņam ir zināma šī informācija un viņš ļoti labi apzinās, ka par viņu ir sniegtas sūdzības un vēl vairāk – viņš tiek saukts pie kriminālatbildības.
Pēc publiski pieejamas informācijas redzams, ka Valsts policija jau 2011.gada 10.janvārī uzsāka kriminālprocesu Nr.11816000111 pēc Krimināllikuma 177.panta (krāpšana) un 195.panta (noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija), kurā par aizdomās turētiem atzītas 5 personas, ieskaitot Mārci Miķelsonu.
Tāpat no publiski pieejamas informācijas zināms, ka Mārcis Miķelsons saistībā ar minēto kriminālprocesu bijis aizturēts laikā no 2011.gada 21.decembra līdz 2011.gada 23.decembrim. Minētais fakts ir konstatēts ar spēkā stājušos spriedumu civillietā Nr.C30510314, kurā prasītājs bija pats Mārcis Miķelsons.
Kā zināms, minētais kriminālprocess ir saistīts ar tā saucamo Pilsētprojekta reiderisma lietu.
Šobrīd minētais kriminālprocess ir iztiesāšanas stadijā. Minētajā krimināllietā kopš tās nodošanas tiesai 2016.gada novembrī ir nozīmētas jau 23 tiesas sēdes .
Līdz ar to uzskatu, ka publiski zināms fakts, ka Mārcim Miķelsonam ir uzrādītas apsūdzības un tiesā tiek iztiesāta krimināllieta par krāpšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kurā tiek apsūdzēts advokāts Mārcis Miķelsons, nav noslēpums ne man, ne plašākai sabiedrībai. Līdz ar to apstāklis, ka šis fakts tika pieminēts 2020.gada 12.februāra raidījumā “Tieša runa”, nekādi nevar aizskart advokāta Miķelsona reputāciju, kura minētā kriminālprocesa dēļ, manuprāt, nav uzskatāma par nevainojamu. Tādējādi, Mārča Miķelsona apsvērumi par iespējamu reputācijas aizskārumu šajā daļā ir pilnībā nepamatoti.
Turklāt, ievērojot to, ka advokāts Miķelsons uzskata pret sevi izvirzītās apsūdzības par prokuratūras viedokli, lūdzu Padomi izprasīt no advokāta Miķelsona pierādījumus par to, kas tieši apliecina to, ka apsūdzība ir tikai prokuratūras viedoklis, tostarp arī iesniedzot apsūdzības rakstu.
Vēlos uzsvērt, ka saskaņā ar publiski pieejamu informāciju ir zināms, ka pēdējo gadu laikā Padomē par advokātu Miķelsonu ir sniegtas virkne sūdzību. Kā redzams no medijos sniegtās informācijas, to kopskaits ir vismaz astoņas (!) un tās saistāmas ar advokāta Miķelsona rīcību tā saucamajā Laimas rederisma lietā.
Ņemot vērā minēto, uzskatu, ka publiski zināms fakts, ka par advokātu Miķelsonu ir sniegtas sūdzības Padomē, nevar radīt Miķelsona reputācijas aizskārumu.
Visi pārējie advokāta Miķelsona apsvērumi, kas norādīti viņa iesniegumā, liecina par emocionālu, personisku nepatiku pret mani, kuru Miķelsons acīmredzami ir paudis iesniegumā. Vienlaikus vēršu padomes uzmanību uz to, ka advokāta Miķelsona izteikumi iesniegumā nav savienojami ar advokāta profesionālās ētikas normām.
Līdz ar to lūdzu Padomi izvērtēt sekojošus advokāta Miķelsona izteikumus, kuri, manuprāt, ir nepieņemami kolēģu, tiesu sistēmai piederošu personu, advokātu starpā.
Uzskatu, ka zvērināts advokāts, kā tiesu sistēmai piederīga persona rīkojas ne tikai necienīgi, bet arī faktiski pauž nekaunīgi nihilistisku attieksmi pret valsts un tiesībsargājošajām iestādēm:
1) Mārcis Miķelsons nešaubīgi norāda, ka krimināllieta Nr.11816000111, kurā viņš tiek saukts pie kriminālatbildības atbilstoši Krimināllikuma 177.pantam (krāpšana) un 195.pantam (noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija), ir prokuratūras viedoklis. Tādējādi advokāts Miķelsons izrāda necieņu pret Latvijas Republikas prokuratūras darbību, jo Miķelsona ieskatā kriminālprocess, kas uzsākts 2011.gadā un 2016.gadā nodots tiesai, kur nozīmētas 23 tiesas sēdes, ir prokuratūras viedoklis. Uzskatu, ka šādi izteikumi liecina par advokāta kā tieslietu sistēmai piederīgas personas necieņu pret tieslietu sistēmu kopumā;
2) Miķelsons savā iesniegumā apgalvo, ka es kā tieslietu ministrs, kura pārraudzībā atrodas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs, it kā veicu kādas darbības, lai ietekmētu Uzņēmumu reģistra lēmumus it kā viņa bijušā klienta interesēs. Vēršu Padomes uzmanību uz to, ka saskaņā ar likuma Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra preambulas trešo daļu likumā noteikto tiesību subjektu un juridisko faktu reģistrāciju veic Uzņēmumu reģistra valsts notāri. Neviens likums neparedz tieslietu ministram iespēju ietekmēt jebkādu Uzņēmumu reģistra valsts notāru lēmumu pieņemšanas procesu. Līdz ar to secinu, ka advokāts Miķelsons ar minētajiem apgalvojumiem neslēpti pauž necieņu pret Latvijas Republikas tieslietu sistēmu un tiesisko kārtību valstī.
Uzskatu, ka šādu izteikumu autors nav cienīgs un neatbilst zvērināta advokāta kā tieslietu sistēmai piederošas personas statusam.
Vienlaikus lūdzu Padomi izvērtēt advokāta Miķelsona izteikumus, kuri vērsti pret mani kā zvērinātu advokātu personīgi:
1) Miķelsons manus izteikumus dēvē par “J.Bordāna infantilie meli”. Ar vārdu infantils saprot - tāds, kas nav pietiekami (atbilstoši vecumam) attīstījies; savukārt ar vārdu meli - apzināti nepatiess izteikums (parasti kāda maldināšanai). Melošana piedēvēta vairākkārt.
2) Miķelsons man piedēvē “J.Bordāna frivolo melošanu”. Ar vārdu frivols saprot -vieglprātīgs, bez dziļāka satura; ne visai pieklājīgs.
3) Miķelsons par manu darbību saka, ka “vēlama arī brāļošanās ar J.Bordānu un piederība pie J.Bordāna politiskās sektas”. Ar vārdu ‘sekta’ tostarp saprot arī - samērā šaura cilvēku grupa (piemēram, politikā, mākslā) ar vienādiem ierobežotiem, dogmatiskiem uzskatiem. Norāde par sektu piedēvētā vairākkārt.
4) “Varētu šo J.Bordāna frivolo tukšrunāšanu norakstīt, kā kompleksu un profesionālās greizsirdības mākta, nejauši pie varas nonākuša diletantiska niekkalbja politisko retoriku [..]”. Ar vārdu diletants saprot - cilvēks, kas nodarbojas (ar mākslu, zinātni, arodu) bez pietiekošām zināšanām, sagatavotības, arī bez talanta. Savukārt ar niekkalbis - pļāpīgs, arī vientiesīgs, nenopietns cilvēks.
5) “[..] J.Bordāna nespēju godīgi konkurēt ar kolēģiem, kā arī tādām personiskām īpašībām kā sīkumainība, ļaunatminīgums, atriebīgums, nespēja identificēt un atzīt interešu konflikta situācijas un nošķirt savu advokāta darbību no politiskās darbības, kā arī amata izmantošanu personisku mērķu sasniegšanai un apšaubāmu personisku interešu realizācijai.”
Uzskatu, ka minētie izteikumi liecina par to, ka advokātam Miķelsonam ir sveši advokātu ētikas noteikumi, uz kuriem viņš atsaucas pats savā iesniegumā. Manuprāt, šādi izteikumi ne tikai ir necienīgi, bet arī liecina par autora acīmredzamu neatbilstību statusam (zvērināts advokāts). Turklāt pēc personīgās pieredzes šādus izteikumus no personas, kura uzskatāma par tieslietu sistēmai piederīgu, lasu pirmo reizi savā vairāk nekā 20 gadus ilgajā advokāta karjerā.
Ņemot vērā minēto, uzskatu, ka advokāta Miķelsona pret mani vērstie apvainojami nav savienojamu ar zvērināta advokāta statusu, kā arī ir pamats, lai Padome varētu lemt par advokāta Miķelsona izslēgšanu no advokatūras.
Vienlaikus vēršu Padomes uzmanību uz to, ka advokāts Miķelsons man piedēvē to, ka es it kā esmu uzkūdījis kādas personas vai pats personīgi sastādījis kādu dokumentu un iesniedzis sev kā Tieslietu ministram. Šādas apmelošanas epizodes būtu vērtējamas sevišķi kritiski, jo faktiski advokāts Miķelsons man gan kā advokātam, bet primāri kā Tieslietu ministram netieši izvirza apsūdzības informācijas un dokumentu falsificēšanā, dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā. Manuprāt, šāda advokāta rīcība ir mērķtiecīga spiediena izdarīšana uz tieslietu sistēmu. Man nav zināma advokāta Miķelsona motivācija, bet pieļauju, kā advokāts šādā ceļā cenšas izdarīt netiešu spiedienu uz Uzņēmumu reģistru ar mērķi panākt sev labvēlīgu lēmumu pieņemšanu. Neesmu dzirdējis, ka kāds advokāts iepriekš būtu atļāvies tik nekaunīgi, ciniski un neētiski izturēties pret tieslietu sistēmu un tai piederīgajām personām.
Attiecībā uz advokāta Miķelsona iesnieguma izskatīšanu, kas nolikta Padomes sēdē 2020.gada 7.aprīlī, lūdzu ievērot turpmāk minēto.
Kā Padomei tas droši vien ir zināms, šobrīd valstī ir izsludināta krīzes situācija. Attiecībā uz mani kā Tieslietu ministru un valdības locekli tas nozīmē praktiski nepārtraukta darba režīmu, kura ietvaros tiek pieņemti valstiski nozīmīgi lēmumi. Domāju neviens neapšaubīs, ka šie pienākumi ir krietni prioritārāki par advokāta Miķelsona dvēseles stāvokļa vērtēšanu, ieskaitot, sūdzības ar kuru advokāts tēlaini izsakoties lūdz Padomi vērtēt, acīmredzot, viņam traucējoša Tieslietu ministra darbības izskatīšanu.
Ievērojot to, ka advokāts Miķelsons, kurš tiek tiesāts par krāpšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, un viņa iesniegums ir uzskatāms par tik būtisku, lai esošajos apstākļos Padome nozīmētu šī jautājuma skatīšanu sēdē, lūdzu nodrošināt sēdi tādā kārtībā, lai varu paust savu viedokli arī mutiski. Sēdes laiku lūdzu saskaņot ar mani, tālrunis 29231481, epasts: [email protected].
Vienlaikus, ņemot vērā šajā atbildē norādīto, lūdzu Padomi pirms Miķelsona iesnieguma izskatīšanas pieprasīt no viņa informāciju, kas apliecinātu visu viņa sūdzībā norādīto apgalvojumu patiesumu. Pretējā gadījumā advokāta Miķelsona sūdzības izskatīšana objektīvi nemaz nav iespējama.
Vienlaikus, ievērojot šajā atbildē minēto, lūdzu Padomi nekavējoties izvērtēt vai advokāta Mārča Miķelsona apgalvojumos, izteikumos ir saskatāmi advokāta ētikas un disciplināri pārkāpumi. Lūdzu mani laikus informēt par manas sūdzības izskatīšanas gaitu un rezultātiem.
Cieņā,
Jānis Bordāns.”
Advokāta Mārča Miķelsona iesniegtie skaidrojumi Zvērinātu advokātu padomei lasāmi šeit.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
