Bordāns: es kā premjera biedrs un pārējie JKP ministri neko nemākam, lai armija mums palīdz
Jaunā konservatīvā partija22.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valdības rīcībspēju un konsekvenci ierobežo gaidāmās vēlēšanas, tā rezultātā Krīzes Vadības padomei ir grūtības pieņemt lēmumus, kuriem vajadzētu kalpot Latvijas pilsoņu ilgtermiņa interesēm.
Krīzes Vadības padomē Jauno konservatīvo valdes priekšsēdētājs Jānis Bordāns ierosināja COVID-19 krīzes vadību nodot ekspertiem no bruņotajiem spēkiem:
“Kritušo var būt vairāk nekā karā. Neizlēmībai un reitingu narkomānijai vairs nav vietas. Lai uzvarētu jebkuru karu, mums ir gan jābūt gataviem zaudējumiem, gan jātic saviem mērķiem. Šobrīd nav ne viena, ne otra. Mums ir jāuztver krīze kā kara situācija. Un jāļauj to risināt apmācītiem un uzticamiem profesionāļiem, kurus neietekmē reitingi, un, kuri vadījuši reālas militārās operācijas. Šādi cilvēki spēs nodrošināt kārtību un skaidros sabiedrībai pieņemtos lēmumus.”
“COVID-19 pandēmija ir radījusi šķelšanos mūsu sabiedrībā, kādu es vēl nekad savā dzīvē neesmu piedzīvojis. Taču COVID daudzām ģimenēm ne tikai ir atnesis ciešanas, zaudējumus, sāpes un šaubas. Pandēmija ir skaidri parādījusi, kas ir kas valdībā. Kas pieņem atbildīgus lēmumus, un kuram galvenais ir tikt pārvēlētam.
Krīzes vadība ir jānodod krīzes vadības ekspertiem no bruņotajiem spēkiem, jo gan mūsu cilvēki, gan arī mēs paši viņiem uzticamies. Un krīzes risinājuma atslēga būs spēja atjaunot sabiedrības uzticību. Portugālē šis pierādījis savu efektivitāti. Mums no Portugāles ir ko pamācīties.
Mēs saprotam krīzē cietušo ģimeņu un mūsu varonīgo mediķu sāpes un darām, cik iespējams, lai samazinātu šīs situācijas postošo ietekmi.
Un atgādinām, ka no šīs krīzes elementāri varēja izvairīties, vasarā nenoraidot Tieslietu ministrijas piedāvāto likumprojektu par pienākumu vakcinēties atsevišķām sabiedrības grupām. Šī likuma nepieņemšana bija lēmums, kura pamatā bija vadošo partiju bailes zaudēt reitingus, nevis vēlēšanās padarīt mūsu dzīvi drošāku.”
Jaunie konservatīvie turpinās uzstāt uz to, ka mūsu prioritāte ir atbildīgo Latvijas pilsoņu aizsardzība – gan medicīniski, gan ekonomiski.
Seko mums 
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
