Bordāna kungs, varbūt jūs spēsiet no Viņķeles noskaidrot patiesību par Covid datiem?
Ilze Jurča01.01.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Dzirdēts, ka JKP Saeimas frakcija uzklausīs ministri Viņķeli. Vēršos pie Jums, Bordāna kungs, gan kā pie JKP vadītāja, gan kā pie tieslietu ministra un lūdzu, vai Jūs cita starpā nevarētu ministrei Viņķelei uzdot arī tos jautājumus, kurus publiski uzdodu viņai jau laiciņu, bet atbildes nesaņemu.
Jautājumu būtība ir šāda - vai publiski pieejamie dati par Latvijā veiktajiem testiem, kurus katru dienu atrāda LTV1 un citos medijos un kuri tiek publiskoti starptautiskajā vietnē worldometers.info, ir objektīvi un patiesi?
No publiskajiem datiem izriet, ka katru dienu tiek uzskaitīts veikto testu daudzums un atkarībā no tā, cik ir jaunu C19 pozitīvu testu, tiek noteikts saslimstības līmenis procentos (%).
Saskaņā ar worldometers.info šodienas datiem Latvijā esot veikti 864 620 testi. Attiecinot šo skaitu pret valsts iedzīvotāju skaitu 1 875 730, var secināt, ka testēti ir 46,1% valsts iedzīvotāju, ja pieņemam, ka uzskaite tiek veikta - 1 cilvēks 1 tests.
LTV1 šodien informēja, ka šodien (30. decembrī) konstatēti 1367 inficēšanās gadījumi, kas esot konstatēti, veicot 11 971 izmeklējumu, tātad - 11,4% jaunu pozitīvu gadījumu. Tas liek domāt, ka šie skaitļi no SPKC, kas sniedz šo informāciju medijiem, tiek uzskaitīti un interpretēti kā jauni gadījumi, veicot 1 cilvēkam 1 pirmreizējo testu un pirmreizēji konstatējot viņa saslimšanu ar C19.
Šī informācija ir apšaubāma, jo gan publiski ir pieejama informācija, gan, kā ziņo cilvēki, mediķi, aprūpes centru darbinieki, slimnīcu un aprūpes centru pacienti, NMP, no ārzemēm iebraukušie un citas personu grupas tiek testētas sistemātiski un regulāri. Piemēram, mediķus testējot ar dažu dienu intervāliem atkarībā no dežūrām.
Tā kā Viņķele neatbild uz jautājumiem par saslimstības izplatības aprēķina algoritmu un to, vai kopējā testu skaitā gadījumā netiek ieskaitīti visi, arī atkārtoti un daudzkārtīgi veiktie testi un iepriekš jau pozitīvie testi (piemēram, ja pacients atrodas stacionārā ilgstoši), pastāv iespējamība, ka SPKC dati ir nepatiesi. Attiecīgi nepatiess var izrādīties arī SPKC C19 saslimstības izplatības % rādītājs, jo tiek, iespējams, rēķināts no nepareiziem pamatdatiem.
Vēršu uzmanību, ka nesen sabiedrības spiediena rezultātā SPKC jau bija spiesta atzīt savu kļūdu uzskaitē un mainīt datus par personām, kas izveseļojušās no C19. Šīs iepriekšējās nolaidības rezultātā tika nodarīts kaitējums sabiedrības interesēm, jo lika tai domāt, ka no C19 izveseļojas ļoti mazs pacientu daudzums un valstī ilgstoši ir milzīgs skaits saslimušo. Šie nepatiesie dati mēnešiem tika sniegti arī starptautiskajā vietnē worldometers.info.
Šobrīd dati par testu daudzumu, testēto personu skaitu, pozitīvo testu īpatsvaru, ir tikpat apšaubāmi, jo atkal sniedz sabiedrībai, iespējams, neobjektīvu informāciju par saslimstības izplatību. Pamatojoties uz šiem, iespējams, nekorektajiem datiem, Veselības ministrija un SPKC veic C19 izplatības novēršanas pasākumus. Šobrīd tā jau ir KOMANDANTSTUNDA!
Būtiski, ka par šo milzīgo testu daudzumu, kas, iespējams, neataino reālo saslimstības līmeni sabiedrībā, tiek maksāts no valsts budžeta - publiski teikts, ka apmēram 50 eiro par testu, kas pēc aptuveniem aprēķiniem jau šobrīd ir vairāk nekā 43 miljoni eiro.
Ievērojot to, ka JKP ir deklarējusi sevi kā bezkompromisa tiesiskuma partiju, lūdzu sabiedrības interešu vārdā šos jautājumus noskaidrot un darīt publiski zināmus. Papildus vēlos piebilst, ka, tā kā šajās darbībās saskatāmas iespējamas amata noziegumu pazīmes, nesaņemot atbildes uz šiem jautājumiem, izmantosim savas tiesības vērsties tiesībsargājošās iestādēs.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
