Bondara prasību saraksts norāda uz apvērsuma mēģinājumu, ne viņa piesauktajām reformām
PIETIEK08.01.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ja tādu lēmumu kā tiesības atsaukt jebkuru ministru vai izlemt par partijas izstāšanos no koalīcijas nodošanu viena cilvēka izlemšanai var uzskatīt par "straujām reformām", tad Mārtiņam Bondaram ir taisnība – Reformu partija (RP) uz tām nav bijusi gatava. Tieši šādas prasības papildus tam solījumam, ko jau bija saņēmis – nekavējoties pārņemt RP faktiskās vadības grožus no Valda Zatlera – partijai bija izvirzījis Bondars, liecina Pietiek rīcībā esošā pēdējo dienu elektroniskā sarakste starp abām sarunvedēju pusēm.
Tas, vai pirmdien notikušais ir sekas viena cilvēka ambīciju neapmierināšanai vai pēdējā brīdī novērsts no ārpuses apvērsums partijā, iespējams, parādīs tuvākie mēneši, kad Bondars varētu parādīties starp kādas citas, vēl tikai topošas partijas līderiem.
Pirmdienas vakarā, izejot pa RP biroja durvīm, Bondars paziņoja, ka nesadarbosies ar partiju, jo tā nav bijusi gatava tik radikālām reformām kā viņš. Ārēji pēc zaudētāja izskatījās RP, kura, piedzīvodama popularitātes kritumu, nav spējusi piesaistīt un atpazīstamu personību. Arī otrdienas rītā intervijā Latvijas Radio Bondars turpināja RP pārmest nevēlēšanos mainīties.
RP pārstāvji pēdējo stundu laikā nav nākuši ar Bondara apgalvojumu atspēkojumiem, un tas visticamāk skaidrojams ar nevēlēšanos graut to partijas līderu, Valdi Zatleru, Sandru Sondori-Kukuli un Vjačeslavu Dombrovski ieskaitot, autoritāti, kuri sarunas ar Bondaru noveda līdz šādam iznākumam, kādā sarunu stadijā, iespējams, aizejot par tālu un tiekot apspēlētiem. Kāds RP valdes loceklis neformālā sarunā pirmdienas vakarā Pietiek izteica minējumu par "striķīšu raustītājiem", kuri, iespējams, stāvējuši aiz Bondara.
No plašāka biedru loka slēptais, RP valdes sēdes iestudētais scenārijs pirmdienas vakaram bija - pieņemt lēmumu par "Pārmaiņu vadītāja" mandātu Bondaram, mandātu viņam vadīt RP pašvaldību vēlēšanu kampaņu visas valsts mērogā, kā arī līdz februārī gaidāmajam partijas kongresam izstrādāt statūtu grozījumus, kas nodrošinātu Bondara stāšanos RP vadībā, Zatleram paliekot vien formāla jeb "goda priekšsēdētāja" statusā. Lai gan vairākums valdes Bondaru pirmdienas vakarā tikai pirmo reizi redzēja vaigā, vairākums šiem lēmumiem bija nodrošināts.
Kas nogāja greizi? No Pietiek rīcībā esošās elektroniskās sarakstes, ar ko vēl svētdien apmainījušās abas sarunvedēju puses, redzams, ka Bondars bez jau minētā pieprasījis sev vienpersoniskas tiesības bez obligātas konsultēšanās ar Zatleru, partijas valdi vai Saeimas frakciju "spert radikālus soļus, kas skar ministrus, frakciju un valdi". Sarakste rāda, ka Bondars uzstājis uz vienpersonisku mandātu jebkurā brīdī pieprasīt ikviena RP ministra demisiju. Tāpat Bondaram prasīts vienpersonisks mandāts lemt par RP dalību valdībā, tostarp izstāšanos no valdības koalīcijas.
Bondars pirmdienas vakarā dažas stundas pēc sarunu galda pamešanas atteicās Pietiek detaļās atklāt, konkrēti kādos punktos viņa redzējums par RP tālāko darbību nav ticis izpildīts, kā dēļ viņš nolēmis nesadarboties. Pēdējo nedēļu laikā viņš esot ieguvis daudz informācijas, kas skar RP iekšējās lietas, līdz ar to neesot pieņemami, ka Bondars šīs detaļas izpauž uz āru. "Es nevēlos nodarboties ar netīrās veļas mazgāšanu," uzsver Bondars. Vienlaikus jautājumiem par to, vai prasītas tiesības atsaukt RP ministrus, no Bondara puses nesekoja noliegums. Atzīstot, ka ir neapmierināts ar pašvaldību ministra Edmunda Sprūdža publiskajiem izteikumiem un lēmumiem saistībā ar neseno "lāču skandālu", Bondars noliedza, ka plānojis ministra atsaukšanu, ja būtu šādas tiesības ieguvis.
Jau svētdien Bondara prasības un kritika tieši pret Sprūdžu RP iekšienē bija radījusi aizdomu vilni par kāda ventspilnieka roku aizkulisēs, kuram ministrs traucē. Tieši Sprūdža, kurš vērsies pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu, pozīciju apdraudējums bija viens no izšķirošajiem iemesliem, kādēļ RP kļuva piesardzīga tālākā Bondara prasību izpildē, Pietiek atzinuši partijas vadoši politiķi.
Notikušais jebkurā gadījumā parāda RP vājumu un kļūdas, kas partiju noveda pie pirmdienas vakara pazemojuma. Pirmkārt, augsni Bondara ienākšanai uz viņam izdevīgiem nosacījumiem gatavoja paši RP kodola cilvēki, Valdi Zatleru, Sandru Sondori-Kukuli un Vjačeslavu Dombrovski ieskaitot. Lēmums par partijas faktisku nodošanu Bondara rokās tika gatavots ļoti šaurā lokā, apejot un līdz pēdējam brīdim pat slēpjot vienošanās detaļas no vairākuma RP valdes un RP Saeimas deputātu, par kuriem vēlēšanās nobalsojusi tauta.
Šāda slepena politisku lēmumu gatavošana ir politikā pierasta un loģiska, jo mazina informācijas noplūšanu pie konkurentiem, bet arī riskanta, jo mazam cilvēku lokam var trūkt objektīva skatījuma un visas informācijas, lai izvērtētu lēmuma pareizumu, kā tas acīmredzami noticis gadījumā ar Bondaru. Jau pēc notikušā RP iekšienē izskan, ka nav pienācīgi izvērtēti riski, kas saistīti ar Bondara domubiedru loku ārpus partijas, tostarp turīgiem uzņēmējiem, kuriem varētu būt bijuši savi plāni attiecībā uz partijas pārņemšanu, jo par spīti zemajiem reitingiem tā ar pieciem ministriem un 16 deputātiem ir ietekmīga varas partija. Pietiek jau rakstīja, ka tas paziņu un domubiedru loks, kurā radis būt Bondars, vairāk atbilst turīgu uzņēmēju veidotās Einara Repšes biedrības profilam, ne uz pārmaiņām vērstās RP tēlam, par kuru šādās aprindās pieņemts izteikties kritiski vai zobgalīgi. Pietiek zināms, ka Bondars ir starp šīs miljonāru biedrības nolūkotajiem kadriem un līdz nesenam laikam politikas kuluāros tika uzskatīts, ka tieši ar to saistīsies viņa nākotne, ja Bondars nolems iet politikā. To, ka ticies ar šo biedrību, Pietiek nenoliedz arī Bondars, uzsvērsams, ka tas bijis viņa pārstāvētās Ekonomistu apvienības kontekstā.
Pat, ja aizdomas izraisījušās, Bondara radikālās prasības par pilnvarām vienpersoniski atsaukt RP ministrus un lemt par partijas aiziešanu no valdības ir nākušas pēdējā brīdī, par ko abu pušu traktējums gan atšķiras, RP kodols bija Bondaram apsolījis nekavējoties atdot partijas faktiskā līdera statusu. Iepriekš iestudētais scenārijs paredzēja, ka Zatlers plecu pie pleca ar Bondaru pirmdienas vakarā paziņo, ka nodod jaunajam līderim partijas operatīvo vadību. Tādēļ RP sarunu vedējiem nebūtu jābrīnās, ka Bondars, kura rokās bez priekšnosacījumiem tiek ielikta vara, pieprasa instrumentus, kā to realizēt, kas šķiet loģiski. No Pietiek rīcībā esošās elektroniskās sarakstes arī redzams, ka pret Bondara prasībām bijušas ne tik daudz iebildes pēc būtības, cik vairāk juridiska rakstura piesardzība, jo šādas pilnvaras cilvēkam no malas nevar dot, apejot partijas kongresu.
Notikušais, kad šaura personu loka piesaistītam cilvēkam no malas, kuru pat vairāki RP valdes locekļi pirmdienas vakarā satika pirmo reizi, tiek automātiski apsolīts partijas līdera gods, ir sekas tam, ka līderu lomu līdz šim nav vēlējušies uzņemties pašas RP ministri, kuriem šāds politiskais potenciāls vēl ir, piemēram, Edgars Rinkēvičs un Daniels Pavļuts. Ir radies iespaids, ka RP ministri, kuri amatos nonāca strauji, izmantojot šīs jaunās partijas pēkšņo nonākšanu varā, savu statusu uzskata par kaut ko pašsaprotamu, lai gan pieredzējušāki politiķi apzinātos, ka politiskus amatus iespējams saglabāt un tajos sasniegt iecerēto, ja aiz muguras ir spēcīga partija.
Tieši Pavļuta un iepriekš Vjačeslava Dombrovska atteikšanās kandidēt Rīgas mēra amatam noveda pie nepieciešamības lūkoties pēc līderiem ārpusē, kas noveda pie sarunām ar Bondaru. Iespējams, notikušais sapurinās partiju, par ko liek domāts tas, ka pirmdienas vakarā Rinkēvičs valdē uzstājies ar mobilizējošu uzrunu, uzsverot, ka pārmaiņām jānotiek pašu spēkiem un RP to var.
Seko mums 
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
