Blēžiem - investoru apkrāpējiem izlīdzējis normatīvo aktu vakuums: attiecīgo likumprojektu jau gadu "marinē" Bondara vadītā komisija
PIETIEK17.05.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Iespējams, uzņēmīgiem Latvijas blēžiem nebūtu izdevies no vairākiem tūkstošiem ārzemnieku izkrāpt, iespējams, pat 20 vai vairāk miljonus eiro, izmantojot par aizsegu P2P (Peer-to-Peer) aizdevumu platformu, kura sniedz piedāvājumus tās dalībniekiem kļūt par investoriem un ieguldīt savus naudas līdzekļus dažādos projektos, ja Saeima un konkrēti eksbaņķiera Mārtiņa Bondara vadītā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nezināmu iemeslu dēļ jau gadu „nemarinētu” Kopfinansējuma pakalpojumu likumprojektu.
Kā redzams no Saeimas dokumentācijas, jau pirms gada – pagājušā gada aprīlī Ministru kabineta sagatavotais un iesniegtais Kopfinansējuma pakalpojumu likuma projekts mētājas Saeimā, kur atbildīgā par tā virzību ir Bondara vadītā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Taču nezināmu iemeslu dēļ tur šis likumprojekts jau veselu gadu ir iestrēdzis.
Šo likumdošanas vakuumu ir izmantojusi savstarpējo aizdevumu platformu Grupeer, kuras pašreizējais stāvoklis fiksēts interneta vietnē https://p2pempire.com/en/review/Grupeer un kuras klienti, pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, jau ir vērsušies ar iesniegumiem Valsts policijā.
Grupeer ir P2P (Peer-to-Peer) aizdevumu platforma, kurā tiek publicēti dažādi projekti, kuros ir iespējams investēt naudas līdzekļus. Šādu platformu sadarbības partneri ir nebanku kredītkompānijas, kuras ir ieinteresētas jaunu finansiālo resursu piesaistē.
Šādas platformas darbojas šādi: dalībnieks jeb investors iegulda savus naudas līdzekļus, izsniedzot starpniekam naudas līdzekļus noteikta projekta realizēšanai. Starpnieks savukārt nodod saņemto finansējumu tālāk aizņēmējam projekta realizēšanai.
Grupeer gadījumā starp platformas dalībnieku un starpnieku elektroniski tiek noslēgts prasījumu tiesību līgums, kurā ir nostiprināta aizdevumu atpirkšanas garantija.
Šī garantija paredz, ka starpnieks, kurš no Grupeer dalībnieka jeb investora ir saņēmis naudas līdzekļus un izsniedzis tos kā aizdevumu citai personai noteikta projekta realizēšanai, apņemas atpirkt no investora tā finansēto aizdevumu, ja investoram par finansēto aizdevumu netiek maksāts ilgāk nekā 60 dienas.
Pietiek ir zināms, ka Grupeer platformas gadījumā šādi prasījuma tiesību līgumi ir slēgti ar starpniekiem – Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, kuru vidū ir bijusi SIA Primo invest un SIA Finsputnik Platforma, reģistrācijas finansējot aizdevumus vairāku projektu realizēšanai.
Kā rāda Lursoft dati, SIA Finsputnik Platforma dalībnieks un patiesā labuma guvējs ir 1983. gadā dzimusī Alla Kisika, kas publiski zināma kā Grupeer savstarpējo aizdevumu platformas dibinātāja, bet uzņēmuma valdes loceklis ir viņas brālis Andrejs Kisiks. Arī SIA Primo invest dalībnieks un patiesā labuma guvējs ir tā pati Alla Kisika. Latvijā reģistrēta arī pašas platformas uzturētāja - SIA Grupeer, kurā īpašniece ir tā pati Alla Kisika, bet valdes loceklis – viņas brālis.
Reģistrējoties Grupeer platformā, investori, lejupielādējot mesendžeri Telegram, var pievienoties Grupeer investoru grupai. Šī grupa ir izveidota, lai Grupeer investori varētu savā starpā sazināties un apmainīties ar dažādu informāciju, kas ir saistīta ar Grupeer platformas darbību. Kopā šajā Telegram izveidotajā grupā ir 3162 Grupeer investoru.
Tāpat, ievērojot to, ka Grupeer investoriem ir pamats uzskatīt, ka Grupeer platformas aizsegā notiek noziedzīgs nodarījums – krāpšana, investoru grupa ir izveidojusi mājaslapu, kurā ievieto ziņas un pierādījumus iespējamai krāpšanai no Grupeer dibinātāju un amatpersonu puses.
No šīs informācijas redzams, ka SIA Finsputnik Platforma un SIA Primo invest Grupeer platformā ir uzrādījušas arī fiktīvus projektus, kas liek apšaubīt arī citu projektu pastāvēšanu realitātē.
Piemēram, Grupeer platformā SIA Finsputnik Platforma publicēja kreditēšanas projektu, kurā aizņēmējs it kā esot kompānija Dziesiątka Finanse, taču tā ir noliegusi jebkādas savstarpējo aizdevumu sadarbības pastāvēšanu Grupeer platformā. Līdzīga ir situācija ar uzņēmumiem Northcon Norge un Cash-U Finance.
Pašlaik, neskatoties uz to, ka dažiem darījumiem ir jau iestājies atmaksas termiņš, savukārt citiem darījumiem šis atmaksas termiņš tuvojas, investori nav saņēmuši nekādus maksājumus, kas saistīti ar naudas līdzekļu ieguldīšanu iepriekš norādītajos darījumos; gan starpnieki, gan Grupeer pārstāvji ir pārtraukuši jebkādus kontaktus.
Cik ir zināms no publiski pieejamās informācijas, šādā situācijā ir vismaz 1500 investoru no dažādām Eiropas valstīm, no kuriem kopā varētu būt izkrāpti pat 20 miljoni eiro vai vēl lielākas summas.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
