Iesaki rakstu: 
Latvijas izaugsmes un labklājības atslēgvārds ir konkurētspēja, bet galvenais valsts konkurētspēju veicinošais faktors ir produktivitāte. Latvijā produktivitāte uz vienu nodarbināto veido tikai aptuveni 60% no Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa. Viens no mūsu būtiskākajiem izaicinājumiem, saskaroties ar riskiem, ko rada ģeopolitiskā nestabilitāte, sabiedrības novecošanās, straujais tehnoloģiju progress un nepieciešamība palielināt ar klimata pārmaiņām saistītus ieguldījumus, ir ievērojami kāpināt produktivitātes un konkurētspējas pieaugumu.
Latvijas produktivitātes padomes un tā analītiskā kodola "LU domnīca LV PEAK" oktobra sākumā rīkotā diskusija tika veltīta lielo inovatīvo uzņēmumu lomai Latvijas un visas Eiropas globālās konkurētspējas veicināšanā. Padome un domnīca, kas uzskatāma par sava veida Ekonomikas ministrijas "smadzenēm", ekspertu diskusijā meklēja atbildes uz jautājumu - kādēļ tieši lielie uzņēmumi ekonomikā tiek uzskatīti par valsts konkurētspējas flagmaņiem?
Konkurētspēju, produktivitāti, izaugsmi un labklājību sekmē inovācijas. Inovācijas, savukārt, prasa investīcijas, ieskaitot ieguldījumus pētniecībā un attīstībā (P&A), kā arī cilvēku zināšanu un prasmju pilnveidošanā. Laika posmā no 2013. līdz 2022. gadam Latvija investēja P&A tikai 15% no ES vidējā. Salīdzinājumam, Lietuva investēja 25% no ES vidēja rādītāja, bet Igaunija - tuvu pusei (46%). Ja paskatāmies uz uzņēmumu lomu P&A finansējumā, tad Latvija diemžēl arī ievērojami atpaliek. Latvijā uzņēmumu finansējums P&A, procentos no kopējā finansējuma 2022. gadā bija 33,5%, Lietuvā 36,1%, bet Igaunijā 50,9% jeb gandrīz vienādā proporcijā ar publisko finansējumu.
Kaimiņvalstu un to uzņēmumu iespaidīgie kopējie ieguldījumi ir viens no faktoriem, kas pozitīvi ietekmējuši Lietuvas un Igaunijas ekonomikas un nozaru pievienotās vērtības straujāko pieaugumu. Ar citiem vārdiem sakot, nepietiekošais finansējums inovācijām izskaidro Latvijas izaugsmes atpalicību no kaimiņvalstīm.
Kā diskusijā norādīja Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš, ņemot vērā, ka produktivitāte nav konstants lielums, tāpēc Latvijai ir "jāskrien" vēl ātrāk nekā pārējām ES dalībvalstīm. Viņš arī norāda, ka produktivitāti nevajag jaukt ar darba ražīgumu. Tā nav par to, vai mēs strādājam vairāk stundu nekā pārējie. Produktivitāte ir par moderno tehnoloģiju izmantošanu, augstākas pievienotās vērtības produktu radīšanu un augstākas peļņas sekmēšanu..
Ņemot vērā mūsu valsts budžeta resursu ierobežojumus, Latvijas sniegumam inovāciju jomā varētu nākt par labu lielāko privāto uzņēmumu un valsts kapitālsabiedrību (VKS) aktīvāka iesaistīšanās P&A finansēšanā. Lielo uzņēmumu rīcībā ir resursi un zināšanas, lai atļautos veikt būtiskus ieguldījumus. Labs piemērs ir LMT, kas pašlaik iegulda visvairāk naudas inovāciju attīstībā. Rēķinoties ar lielo uzņēmumu relatīvi mazo skaitu Latvijā, politikas veidotājiem ir nepieciešams rast iespēju sekmēt mūsu flagmaņu veiktspēju un eksportspēju.
Konkurētspējas celšana ir ne tikai Latvijas, bet visas ES problēma.
Tāpēc Mario Dragi – bijušais Eiropas Centrālās bankas prezidents un viens no lielākajiem Eiropas ekonomikas prātiem – ir sagatavojis ziņojumu par Eiropas konkurētspējas nākotni. Diemžēl ES globālajā sacensībā zaudē savu kādreiz spēcīgo pozīciju moderno tehnoloģiju jomā. Pašlaik ES palikuši tikai 4 no 50 pasaules top tehnoloģiju uzņēmumiem.
M. Dragi skaidro, ka pastāv cieša korelācija starp uzņēmumu lielumu un augsto tehnoloģiju ieviešanu, jo lielie uzņēmumi var atļauties atvēlēt lielākus finanšu resursus un attīstītu cilvēkkapitālu inovatīvo tehnoloģiju izmantošanai. Piemēram, 2023.gadā 30% no ES lieliem uzņēmumiem izmatoja mākslīgo intelektu (MI), un tikai 7% no MVU spēja atrast resursus MI ieviešanai.
Latvijā "ieguldījumi inovācijās", "inovāciju iepirkumi" un "inovāciju ekosistēmas" izveide ap VKS diemžēl ir palikuši deklaratīvu vēlmju līmenī. Praksē tas nestrādās, jo Valsts kontrole vienmēr to uzskatīs par valsts naudas izšķērdēšanu. Nav likumiska ietvara, kurā noteiktās robežās un saprātīgā izpratnē VKS varētu ieguldīt augstāka riska vai agrīnās tehnoloģijās un biznesos.
Šajā kontekstā īpaši atzinīgi vērtēju Ekonomikas ministrijas mērķi – panākt, lai ieguldījumi P&A vai inovācijās sasniegtu vismaz 0,5% no uzņēmumu apgrozījuma. Ar šo mērķrādītāju ministrija kā akcionārs un valsts kapitāldaļu turētāja skaidri norāda, ka VKS ir jāparedz izaugsmi sekmējošas darbības, tostarp P&A jomā.
ES pastāv likumdošanas un regulēšanas šķēršļi, kas mazina lielo uzņēmumu iespējas augt vēl vairāk. Rezultātā daudzi inovatīvie Eiropas uzņēmumi atrod finansējumu ASV, kur arī turpina attīstīties. ES atpaliek arī infrastruktūras uzņēmumu attīstībā. Arī Latvijā šai jomā ir problēmas.
Šobrīd, kad elektrības cenas ES ir 2 līdz 3 reizes lielākas nekā ASV, bet gāze maksā 4-5 reizes vairāk, īpaši svarīgu lomu konkurētspējas uzlabošanā spēlē enerģētikas uzņēmumi. Latvijā runa ir, pirmkārt, par "Latvenergo". Lai veicinātu jauno tehnoloģiju ieviešanu elektrības cenu mazināšanas nolūkos, gan "Latvenergo", gan arī citām komerciālām, eksportējošām valsts kapitālsabiedrībām (VKS) ir jāsniedz iespēja brīvi nodarboties ar biznesu konkurējošā tirgū, attiecīgi pielāgojot regulējumu.
Diemžēl AS "Latvenergo" ir atļauts iegādāties tikai un vienīgi atjaunīgo energoresursu – vēja, saules – uzņēmumus ar speciālu „Latvenergo” iegūtu Ministru kabineta atļauju. Būtu nepieciešams atļaut VKS iegādāties uzņēmumus bez šādas speciālas atļaujas, lai apvienošanas un iegādes darījumu īstenošanas procedūras pietuvinātu privātu kapitālsabiedrību praksei.
Arī Eiropas telekomunikāciju sektorā nepieciešama tālāka konsolidācija, lai veicinātu investīcijas digitalizācijā. Pārdomāta uzņēmumu integrācija var būt labs veids, kā paplašināt uzņēmuma spējas radīt un komercializēt jaunus produktus, vairot eksporta potenciālu un kopējo tautsaimniecības izaugsmi. Tieši tā gadu gaitā, iegādājoties dažādus uzņēmumus, LMT no mobilo sakaru operatora ir izaudzis par vienu no inovāciju līderiem viedo tehnoloģiju jomā.
Kā diskusijā minēja G. Bērziņš, lai panāktu izrāvienu, Latvijā uz produktivitāti, konkurētspēju un lielo uzņēmumu lomu ir jāskatās sistēmiski, jo nav "burvju nūjiņas", kas var viegli atrisināt valsts konkurētspējas jautājumu. Viņš norādīja, ka Latvijas politiķi nereti ekonomiku joprojām redz kā slēgtu, nevis atvērtu sistēmu, kuru ietekmē vairāki ārējie faktori. Konkurētspēja ir Latvijas kā globālās spēlētājas rādītājs, tāpēc ir būtiski jāpaplašina izpratne par lielo, tai skaitā valsts uzņēmumu, kas ir svarīgi ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas kontekstā, lomas stiprināšanu.
* Produktivitātes zinātniskā institūta "Latvijas Universitātes domnīca LV PEAK" direktore
Seko mums 
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
