Iesaki rakstu: 
Izrādās, bijušie kompanjoni miljonāru, faktisko Rīgas kuģu būvētavas saimnieku Vasiliju Meļņiku apsūdzējuši ne tikai uzņēmuma aktīvu ieķīlāšanā par labu viņa personiskajam biznesam un iespaidīgu finanšu līdzekļu aizpludināšanā no Rīgas kuģu būvētavas, bet arī citos nodarījumos - tostarp arī uzņēmuma padomes sēžu protokolu viltošanā. Šodien pilnā apmērā publicējam Pietiek rīcībā nonākušā iesnieguma daļu, kas attiecas uz šo protokolu viltošanu.
"2013.gada 2.decembrī Rīgā, Gāles ielā 2 notika a/s „Rīgas Kuģu būvētava” (RKB) padomes sēde. Tajā piedalījās padomes locekļi S.Golicins, A.Ustinovs, A.Čerņavskis, J.Meļņika un G.A.Zeibots, valdes locekļi V.Meļņiks, I.Komarovs, L.Artemenko, E.Buks, valdes locekļa kandidāts V.Blūms, jurists I.Veigulis.
Sēdes darba kārtībā bija I.Komarova atsaukšana no valdes un S.Golicina un A.Ustinova atcelšanas no padomes priekšsēdētāja un viņa vietnieka amatiem. S.Golicins un A.Ustinovs šajos jautājumos bija pret un cēla iebildumus lūdzot sniegt pamatojumus šādiem lēmumiem.
Sēdi faktiski vadījā V.Meļņiks, kurš paziņoja, ka nekādi paskaidrojumi sniegti netiks, ka S.Golicins, A.Ustinovs un I.Komarovs ir atstādināti, lika nodot dienesta telefonus un automašīnas, kā arī aizliedza atrasties uzņēmuma teritorijā. Nekāds sēdes protokols tobrīd sastādīts netika, tas netika nosūtīts arī vēlāk.
2013.gada 16.decembrī Rīgā, Gāles ielā 2 notika a/s „Tosmares kuģubūvētava” (Tosmare) padomes sēde. Tajā piedalījās padomes locekļi S.Golicins, A.Ustinovs, V.Meļņiks un L.Artemenko. Sēdes darba kārtībā bija I.Komarova atsaukšana no valdes.
Pēc sēdes V.Meļņiks pavēlēja S.Golicinam un A.Ustinovam notāra klātbūtnē parakstīt iepriekš sagatavots RKB un Tosmares padomes sēdes protokolus. Uz lūgumu ļaut ar šiem protokoliem iepazīties V.Meļņiks paziņoja: „Ja neparakstīsiet, tad noformēsim tā, ka jūs te neesat bijuši.” (krievu val.).
2014.gada 14.janvārī saņēmām Uzņēmuma reģistra 06.01.2014 lēmumu Nr.6-127192550, ar kuru ir atcelts no a/s „Rīgas Kuģu būvētava” valdes locekļa amata I.Komarovs, bet no padomes priekšsēdētāja un viņa vietnieka amata S.Golicins un A.Ustinovs. Bet 2014.gada 29.janvārī saņēmām Uzņēmumu reģistra 27.01.2014 lēmumu Nr.15-10/10901 ar kuru ir atcelts no a/s „Tosmares kuģubūvētava” valdes locekļa amata I.Komarovs
Pirmais lēmums ir veikts uz RKB 02.12.2013 RKB padomes sēdes protokola Nr.02.12/2013-1 pamata. Šis protokols ir viltots un neatspoguļo patiesi padomes sapulces gaitu. Sapulcē piedalījās arī tā brīža padomes priekšsēdētājs S.Golicins un viņa vietnieks A.Ustinovs, kuri jautājumos par valdes locekļa atsaukšanu un padomes sastāva maiņu balsoja pret.
Taču Uzņēmumu reģistra lietā esošajā protokolā ir norādīts, ka sapulcē ir piedalījušies tikai trīs padomes locekļi. Tas ir veikts pēc RKB vairākuma akcionāra un valdes priekšsēdētāja V.Meļņika (RKB mātes uzņēmuma SIA „Remars - Rīga” vairākuma akcionārs ar SIA "Eiroholdings" starpniecību) pavēles, kurš nevēlējās, lai patiesie sapulcē izteiktie iebildumi tiktu protokolēti. Ņemot vērā, ka valdes locekļa atsaukšanu ar protokolā norādīto motivāciju un padomes priekšsēdētāja maiņu, tad tie ir juridiski nozīmīgi lēmumi.
Saskaņā ar Komerclikuma 299.panta noteikumiem padomes sēdes tiek protokolētas, bet ja padomes loceklis nepiekrīt padomes lēmumam un balso pret to, viņa atšķirīgais viedoklis pēc viņa pieprasījuma ierakstāms padomes sēdes protokolā. Šī norma ir ļoti svarīga, jo likuma neparedz padomes lēmumus apstrīdēt tiesā, tos vērtē akcionāri sapulcē, kur viņi var vadīties tikai no protokolos paustā. Īpaši nozīmīgi tas ir publiskās akciju sabiedrībās, jo mazākuma akcionāri tikai tādā veidā var aizstāvēt sava tiesiskās intereses uz saviem ieguldījumiem.
Konkrētajā gadījumā ir acīmredzamas pazīmes dokumenta apzinātai viltošanai un faktiski ir konstatējams Krimināllikuma 275.panta otrajā daļā paredzētais noziedzīgā nodarījuma sastāvs par ko tiks ziņots tiesībsargājošajām iestādēm. Tikai ir viltots nevis kādas konkrētas personas paraksts, bet gan viss dokuments. Tajā ir ar nolūku norādīts nepatiess padomes sapulces sastāvs, viltoti balsojuma rezultāti un nav ieprotokolēti iebildumi. Analogas noziedzīga rakstura darbības ir notikušas arī ar 16.12.2013 Tosmares padomes sēdes protokolu.
To var apliecināt klātesoši un I.Komarovs, S.Goļicins un A.Ustinovs un nopratināmas arī būtu citas klātesošās personas. I.Komarova klātbūtne ir fiksēta konkrētajā protokolā, tāpat iesniedzam RKB bijušā jurista I.Veiguļa paskaidrojumu, kurš arī var apliecināt, ka padomes sēdē piedalījās visi padomes locekļi. Viņš tiks atlaists no RKB, jo nevēlējās iesaistītas V.Meļņika organizētajās nelikumībās.
Šie lēmumi ļoti būtiski ietekmē ne tikai šī lēmuma adresātus, bet arī publiskas akciju sabiedrības vadību un ietekmi lēmumi pieņemšanā. Tāpēc protokola faktiska viltošana ir notikusi ļaunā nolūkā ar mantkārīgu mērķi. Uz valsts iestāžu pienākums ir šādas nelikumības nepieļaut un operatīvi novērst. Kā vienu no motīvu padomes sēžu protokolu viltošanai mēs uzskatām faktu, ka V.Meļņiks mēģina slēpt citu noziedzīgu nodarījumu pēdas, atstādinot no RKB vadības viņam nelojālas personas un mēģinot safabricēt kompromatu, lai piespiestu šīs personas klusēt."
Kā izrādās, arī attiecībā uz šajā iesniegumā minētajiem faktiem kriminālpolicijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde jau trīs reizes ir atteikusies ierosināt protokolu, neraugoties uz to, ka divus pirmos no šiem lēmumiem prokuratūra ir atcēlusi kā sākotnēji nepamatotus, pēc tam nelikumīgus.
Pašlaik prokuratūra trešo reizi lemj, vai Ekonomikas policijas lēmums neierosināt kriminālprocesu ir vai nav pamatots. Tikmēr iesnieguma autori prokuratūrai norādījuši uz Ekonomikas policijas nevēlēšanos jebkādā veidā "aiztikt" Meļņiku:
"Mēs jau iepriekšējās sūdzībās esam norādījuši, ka visi minētie fakti ir pārbaudāmi, nopratinot un konfrontējot personas, kuras piedalījās vai bija klāt minētajā padomes sēdēs. Šis personas ir Vasilijs Meļņiks, Jekaterina Meļņika, Vladimirs Kozlovs, Vladislavs Blūms, Anatolijs Ustinovs, Sergejs Goļicins. Neviena no šīm personām nav pratināta padomes sēžu protokolu sakarā.
Tāpat par padomes sēžu norisi var liecināt tehniskais personāls, kuru identitāte būtu noskaidrojuma izmeklēšanas gaitā. Visu personu klātbūtni Rīgā, Gāles ielā 2, RKB birojā var pārbaudīt, izprasot RKB caurlaižu punkta reģistrācijas žurnālus, jo RKB ir caurlaižu režīms. Taču neko no minētā [izmeklētājs] D.Mežavilks nav izdarījis, lai arī tas tieši jau bija norādīts iepriekšējā sūdzībā.
Tāpēc ir neatbilstošs lietas faktiskajiem apstākļiem inspektora D.Mežavilka secinājums, ka padomju sēžu protokoli ir noformēti atbilstoši likuma prasībām. Tieši otrādi, saskaņā Komerclikuma 299.panta noteikumiem padomes sēdes tiek protokolētas, bet, ja padomes loceklis nepiekrīt padomes lēmumam un balso pret to, viņa atšķirīgais viedoklis pēc viņa pieprasījuma ierakstāms padomes sēdes protokolā.
Šī norma ir ļoti svarīga, jo likuma neparedz padomes lēmumus apstrīdēt tiesā, tos vērtē akcionāri sapulcē, kur viņi var vadīties tikai no protokolos paustā. Īpaši nozīmīgi tas ir publiskās akciju sabiedrībās, jo mazākuma akcionāri tikai tādā veidā var aizstāvēt savas tiesiskās intereses uz saviem ieguldījumiem.
Faktiski neatspoguļojot patieso padomes sēžu gaidu, slēpjot tajos paustos iebildumus un ignorējot klātesošās personas, tiek viltots protokola saturs. Taču šī apgalvojuma pārbaude ir iespējama tikai kriminālprocesa ietvaros, jo, pratinot personu kā liecinieku, šī persona tiek brīdināta par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu un pretrunīgas liecības ir iespējams izvērtēt, konfrontējot pratināmās personas. Nekas no minētā patiesības noskaidrošanai nav veikts."
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
