Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

“Ja krieviem ļauj izvēlēties vadoni, viņi atrod pašu melīgāko, nekrietnāko un nežēlīgāko, pēc tam visi kopā laupa, izvaro, nogalina un beigās vainu par nodarīto uzkrauj savam elkam, kuru baznīca pēc kāda laika ieceļ svētajos.” Mihails Saltikovs-Ščedrins.

Pirms dažām dienām sociālajos tīklos parādījās Stokholmā dzīvojošas ukrainietes video, kurā viņu rupji apsaukāja krieviski runājoša dāma – ņirgājās par Ukrainas valsts simboliem un tautību, neaizmirsa piesaukt fašismu un apsolīja filmētājai lielas nepatikšanas.

Bet notika bumeranga efekts: agresīvās krievietes darba devējam pietika uzmest acis ierakstam, lai Jevgenija Karlsone (viņas identitāti atklāja “Facebook” lietotāji) būtu brīvlaista. Jau nākamajā rītā pēc naidīgo izpausmju publicēšanas. Ne tev paskaidrojumu pieprasīšanas, ne brīdinājumu vai pārrunu. Kā saka, punkts un paragrāfs!

Skandināvi ar naida runu iztirzāšanu neapgrūtinās – “orators” dabū samaksu, vēl stāvēdams pie kases, turklāt konkrētajai personai nu vilka pase visam atlikušajam mūžam.

Tikmēr Latvijā kāds krieviski runājošs Andrejs staigā apkārt bez bažām, pie padomju varas represēto piemiņai Torņakalnā uzstādītās zīmes izpaudies nepārprotamā viedoklī, ka “vajadzēja izsūtīt vairāk, jo tagad atkal daži pamodušies”, šo paudumu nofilmēdams un izplatīdams. Bet par ko viņam un šī kunga domubiedriem uztraukties?

Iekšlietu ministre Marija Golubeva (“Kustība Par”) drīz pēc stāšanās amatā gan paziņoja, ka stingri apkaros naida runas, taču darbības mēnešos jau likusi saprast: latviskuma aizsardzība neietilpst viņas plānos. Pats augstākais gandarījums, ko par savas tautības publisku gānīšanu latvietis var saņemt, ir sīka huligānisma pants agresīvajam brēcējam. Arī Ukrainas bēgļiem pēc transportlīdzekļu apskādēšanas vai atklāta uzbrukuma ļoti bieži jāpiedzīvo otrreizējs pazemojums, cenšoties panākt, lai policija notikušajā saskatītu ļaunu nodomu.

Šādiem gadījumiem vairojoties, sāk šķist: policijas ierindnieki – negribu sacīt, ka saņēmuši norādes ignorēt agresīvas nacionālā naida izpausmes, tas būtu briesmīgi! – zina ministres attieksmi, kuru viņa izklāstījusi sociālajos tīklos.

“Manas vērtības ir indivīda brīvības un liberāli demokrātiska valsts. Tikai kopā ar like-minded* partneriem mēs varam, spītējot vairākuma konservatīvismam, panākt indivīda brīvību paplašināšanos Latvijā,” - lūk, šo mums vajadzētu iemācīties no galvas, lai nemocītos ar jautājumiem, kāpēc nepiedodami bremzējas žoga būve pie robežas.

Bijusi Golubevas kundzei teikšana, kuras viņai, par laimi, vēl nav, iekšlietu ministre personīgi pasniegtu sālsmaizi ikvienam, kurš izteicis vēlmi apmesties Latvijā. Taču “konservatīvais vairākums” to nevēlas, un ministre dara “indivīda” labā, ko nu tomēr spēj.

Viņas vērtību doktrīnas gaismā lielas nepatikšanos acīmredzot negaida arī “Bolt” taksistu, kurš nakts vidū aiz matiem izmeta no mašīnas klienti, kas nevēlējās klausīties Krievijas himnu. Par notikušo policija gan ierosinājusi resorisko pārbaudi. Bet iemeslam minētās “krievu dziesmas” vieš pamatotas bažas, ka spilgtajā nacionālā naida izpausmes epizodē taksistu attaisnos, jo “indivīds” taču drīkst baudīt savai gaumei atbilstošus skaņdarbus…

Policijas amatpersonas, par naida noziegumiem izsakoties, pinas pretrunās. Apgalvojums, ka naidīgu izpausmju neesot daudz, neiet kopā ar citu – kārtības sargi ik dienas pārbaudot simtiem incidentu, kas beidzas ar dažāda veida protokoliem.

Nu, runāsim taču skaidru valodu: Krievijas iebrukums Ukrainā uzpildījis “krievu pasaules” ienākšanu Latvijā gaidošos ar naida enerģiju, un agresijas apsveicēji uzvedas arvien skaļāk un barbariskāk.

Latvijas Krievu savienības (LKS) nesenajā akcijā pret izglītību latviešu valodā gan iztika bez vardarbības, taču saukļi “Mūsu izšķirošā kauja!”, “Nepieļausim!” un tiem līdzīgie daiļrunīgi apstiprina, ka izglītības reformas virzienā spertie minstīgie pussolīši tikai audzējuši brangus muskuļus gan LKS, gan tās pagaidām klusējošajiem draugiem.

Uz šīs izglītības reformas pieteikumu atskatoties, vienīgais labi redzamais – neizlēmība, kam aizkadrā saklausāmas bažas, vai mazākumtautību skolu audzēkņu runāšana latviski nesakaitinās Krieviju. Tie reveransi un iztapšana austrumu kaimiņa impēriskajām ambīcijām bremzējusi gan radoši veselīgas nacionālās pašapziņas izaugsmi, gan šķēlusi latvisko sabiedrību, kuras liela daļa jau sen pieprasa padomju okupācijas pieminekļa Pārdaugavā nojaukšanu. Lai kādi būtu pieminekļa sakarā ar Krieviju slēgtie līgumi, iebrukums Ukrainā svītro visus agresoram dotos solījumus.

Nesen notikusī akcija “Krievu balss pret karu” apstiprināja, ka nedrīkst visus cittautiešus ierindot “5. kolonnā”. Agresiju neatbalstošo krievu noteikti ir daudz vairāk, nekā sanāca pie Brīvības pieminekļa. Taču, godīgi runājot, radās dīvaina sajūta, organizatoru vidū redzot juristi Jeļenu Lukjanovu, kura vēl pārskatāmā pagātnē bija gan Krievijas komunistu līdera Genādija Zjuganova sabiedrotā, gan neatzītās Piedņestras republikas konstitūcijas autore. Bez šaubām, cilvēki mainās. Var jau būt…

Bet vēl dīvaināk bija sociālajos tīklos lasīt biedrības “Latvijas Platforma attīstības sadarbībai” vadītājas un Valmieras augstskolas docētājas Ineses Vaivares secinājumu, ka pulcēties pretkara akcijā ir “liela drosme apstākļos, kad krieviski runāt drīkst tikai savā virtuvē”. Grūti saprast, kādā burbulī dzīvo Triju Zvaigžņu ordeni pērn saņēmusī dažādu NVO aktīviste. Ja starp daudzajām aktivitātēm viņai atrastos brīdis paklausīties, kādā valodā runā galvaspilsētas ielās un daudzos veikalos… Nu, labi. Var piezvanīt jebkuram lielāka pakalpojuma sniedzējam. Pirms savienojuma atskanēs aicinājums izvēlēties sarunas valodu: taustiņš 1 – latviski, taustiņš 2 – krieviski. Lai gan šī ir Latvijas valsts.

* Līdzīgi domājošie (angl.)

Novērtē šo rakstu:

76
23

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...