Bijusī "Delnas" direktore, tagad KNAB darbiniece: no manis nekādas atklātības nebūs!
PIETIEK12.08.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nekādu atklātību varat negaidīt, bet ar saviem jautājumiem vērsieties pie Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) galvenās speciālistes Intas Šabohas, kura savukārt pēdējā laikā uz KNAB uzdotiem jautājumiem sola atbildēt mēneša laikā, - šāda bija tās atbildes būtība, ko Pietiek pirmdien sniedza līdzšinējās KNAB ētikas komisijas locekle, Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece, kura laikā, kad vadīja sabiedrību par atklātību Delna, asi un principiāli iestājās par atklātības principu ieviešanu valsts iestādēs.
Pietiek Kurpniecei tāpat kā pārējiem KNAB līdzšinējās ētikas komisijas locekļiem bija uzdevis vairākus jautājumus saistībā ar īpatnajiem apstākļiem, kādos komisija bija lēmusi par biroja priekšnieka Jaroslava Streļčenoka un viņa vietnieces Ilzes Jurčas iespējamiem finanšu pārkāpumiem.
Kurpniecei cita starpā tika jautāts, cik bieži viņas pārstāvētā komisija izskata anonīmas sūdzības, kāpēc komisija, izskatot un nosūtot tālāk anonīmo sūdzību par KNAB priekšnieka rīcību, nav rīkojusies atbilstoši KNAB ētikas komisijas nolikuma normām un vai šāda rīcība viņas skatījumā uzskatāma par ētisku.
"Kā Jūs esat informēts, atbildes uz publikāciju autoru jautājumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ir pilnvarota sniegt galvenā speciāliste I.Šaboha. Lūdzu turpmāk sazināties ar viņu pa e-pastu [email protected]," - šāda bija Kurpnieces atbilde uz uzdotajiem jautājumiem.
Savukārt Šaboha, kā var noprast no pēdējā laika biroja komunikācijas, cenšas darīt visu, lai izvairītos no biroja vadības viedokļa un skaidrojumu paušanas. Vairākkārt uz uzdotajiem jautājumiem Pietiek sākotnēji saņēmis viņas atteikumu, bet pēc tam skaidrojumu no kāda no KNAB vadītājiem vai cita darbinieka.
"Informēju, ka Jūsu 8.augustā nosūtītais jautājums ir nodots reģistrēšanai lietvedībā," - šādu atbildi Šaboha sniedza uz vieniem no pēdējiem Pietiek jautājumiem biroja vadībai sakarā ar bēdīgi slaveno ētikas komisijas sēdi.
Savukārt jau pēc tam Streļčenoka uzdevumā atbildes uz šiem pašiem jautājumiem sniedza cita biroja darbiniece.
Jāpiebilst, ka laikā, kad tagad tā sauktajā "Strīķes nometnē" esošā Kurpniece vēl bija sabiedrības par atklātību Delna vadītāja, viņa pauda principiāli citu nostāju informācijas atklātības jautājumos. Pietiek šodien pārpublicē kādu desmit gadus senu laikraksta Diena rakstu, kas uzskatāmi ilustrē šīs pārmaiņas:
"Delna: iegūt informāciju valsts iestādēs joprojām grūti
Pēdējos gados daudz runāts par atklātību valsts un pašvaldību iestādēs, tomēr prakse liecina, ka informācijas pieprasītājs joprojām bieži vien tiek uztverts kā pretinieks, nevis kā sabiedrības loceklis, kuram ir tiesības saņemt palīdzību. Tā pēc kārtējā pētījuma secinājusi sabiedrība par atklātību Delna. Iegūtie rezultāti būšot pamats, lai ierēdņu izglītošanā rosinātu pievērst lielāku uzmanību informācijas atklātībai, kā arī padarīt vēl skaidrākus attiecīgos likumus.
Četru mēnešu laikā 10 studenti vērsušies vairāk nekā 200 iestādēs, lūdzot atbildēt uz jautājumiem, kas skar gan to darbu, gan līdzekļu izlietojumu. No valsts pārvaldes iestādēm 10% gadījumu likumā noteiktajā kārtībā to nav izdevies saņemt pat pēc vairākkārtējiem atgādinājumiem, bet pašvaldību iestādēs prasītās ziņas saņemtas tikai nedaudz virs 50% gadījumu, stāstīja pētījuma vadītāja Linda Austere.
Studenti esot saskārušies ar dažādu attieksmi un izpratni par informācijas atklātību. Piemēram, Salaspils domē uz vēstuli, kurā lūgtas ziņas par darbinieku komandējumiem, jautātājam atbildēts, ka viņš nedzīvo šīs pašvaldības teritorijā, tāpēc informācija netiks sniegta. Vairākos gadījumos pēc informācijas lūguma iestādes vērsušās pie attiecīgā studenta radiniekiem.
Kad viens no pētniekiem jautājis Valsts ieņēmumu dienestam par amatpersonu deklarāciju veidiem, atbildes zvans saņemts no finanšu policijas, bet citā gadījumā students, kurš lūdzis drošības policijai ierobežotas pieejamības informācijas sarakstu, palūgts tajā pašā dienā ierasties uz sarunu.
Pētījuma autori konstatējuši — informāciju vieglāk iegūt cilvēkiem ar labākām juridiskajām zināšanām, pretēji likumā teiktajam, iestādes bieži vēlas noskaidrot, kādiem mērķiem tā vajadzīga, un iestāžu darbinieki paši nezina to pienākumus informācijas sniegšanā.
Tāpat pētnieki saskārušies ar nevienlīdzīgu attieksmi atkarībā no to personīgajām īpašībām, piemēram, vecuma vai nodarbošanās. Līdzīgu pētījumu Delna veica pirms pāris gadiem, un būtiskākās problēmas kopš tā laika neesot mainījušās.
Delnas pārstāve Diāna Kurpniece sacīja, ka, viņasprāt, plašāka uzmanība izglītošanai par informācijas sniegšanu būtu jāpievērš Valsts administrācijas skolai, un par rezultātiem organizācija iecerējusi informēt visas pētījumā minētās institūcijas. Pētījuma autori uzskata, ka pastāv "spraugas" arī likumos.
Par vienu no tādām uzskatāms fakts, ka Informācijas atklātības likumā noteikts — tas attiecas tikai uz pašvaldību un valsts pārvaldes, nevis visām valsts iestādēm."
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
