Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

“Vai par ļaunajiem cilvēkiem zina mūsu Valsts prezidents?” man jautā nu jau bijušais manas skolas skolēns. Es domīgi atbildu, ka noteikti nē, jo viņam patiešām ir tik daudz citu lietu, ko zināt. “Bet Tu uzraksti viņam,” viņš neatlaižas. Jā, kāpēc ne? Varbūt patiesi jāuzraksta. Vai kādam būs pacietība lasīt, nezinu, droši vien, ka ne, bet es tomēr mēģināšu.

Esmu dzimusi Latgalē, Līvānos, mani senči vairākās paaudzēs ir bijuši zemnieki, bet es jau no pirmās klases zināju, ka būšu skolotāja. Punkts. Nekas cits. No bērnības visus savus vienaudžus dresēju un mācīju, pati neko no īstās dzīves nezinot. Mani vecāki iemācīja man strādāt, sūri, neatlaidīgi, man likās reizēm bezjēdzīgi, bet strādāt! Un vēl mani vecāki iemācīja neatlaidīgi iet uz mērķi, ticēt tam un sasniegt. Tā arī es devos uz savu mērķi - kļūt par skolotāju.

Pirmais puns pienāca pavisam ātri, jo Liepājas pedagoģiskajā institūtā mani uzņēma vien kandidātos, jo es nebiju komjauniete. Kā tā? Visi taču bija Ļeņina ideju turpinātāji, bet es nē. Es apsolīju, ka iestāšos, un sāku mācīties dzimtās valodas gramatiku un literatūru. Ak, cik daudz tur bija prasmīgu pasniedzēju, kas man lika iemīlēt latviešu valodas gramatiku līdz kaulam. Man nepavisam negāja viegli, jo studiju laikā es apprecējos un man piedzima meita, bet ar pārmaiņām personīgajā dzīvē pienāca arī pārmaiņas manā karjerā: par manu pirmo darbavietu kļuva Saldus 2. vidusskola.

Kad es pirmo reizi eju pāri skolas slieksnim, mana sirds taisās izlēkt pa muti, un manas kājas negrib klausīt, kā un vai vispār mani te pieņems, vai es spēšu būt laba latviešu valodas skolotāja? Mans direktors ir P.Kokins, īsts darba rūķis, savdabīgs līderis, goda vīrs. Es tveru katru viņa vārdu un mācos. Viņš jaunajiem skolotājiem uztic pat pārāk daudz. Man iet ļoti raibi, es audzinu klasi un cenšos no sirds visiem likt iemīlēt dzimto valodu. Pirmo reizi uzvaram ar savu skolnieci Vinetu Latvijas konkursā, un man, padomju skolotājam, par uzvaru samaksā Austrālijas dolāros. Es tos turu pirmo reizi rokās un nesaprotu, vai tie tiešām ir man? Mēs ar literāro kompozīciju uzvaram O.Vācieša dzimtenē, ar meiteņu kapellu “Brunči” konkursā “Ko Tu proti?”. Šis laiks ir krāsains, trauksmains, jo man patīk būt skolotājai – prasīgai, stingrai, taisnīgai un stilīgai.

Un te pēkšņi... 33 gadu vecumā es kļūstu par savas – Saldus 2.vidusskolas – direktori. Ir uzrunāti jau visi spējīgie, gudrie manas skolas skolotāji, neviens nepiekrīt vadīt skolu ar tūkstoš bērniem, divām plūsmām un divām maiņām. Mans vīrs mani piespiež piekrist, jo es ļoti baidos un nezinu, kā tas ir – būt direktorei. Sākums ir grūts, mani, bijušo latviešu valodas skolotāju, latgalieti, nepieņem pašas kolēģi. Jā, viņiem ir taisnība, es nezinu neko no šī jaunā un atbildīgā darba, bet mans latgaļu raksturs un spīts liek nepadoties, un es mācos. Par prezidentu taču arī nepiedzimst, par to kļūst soli pa solim. Man palīdz senču spītība un mērķis, jo zinu, kurp doties. Es eju caur asarām un ērkšķiem. Soli pa solim mācos pati un mācu savus skolotājus. Es pārkrāsoju savu skolu gan iekšēji, gan ārēji, tajā uzzied saulespuķes uz visām sienām un ienāk ļoti īpaša, nekad neredzēta aura. Es mērķtiecīgi veidoju arī savu tēlu - stingru, prasīgu un lietišķu - kopā ar skolas tēlu, kas ir spēcīga sportā, mūzikā, eksaktajos priekšmetos un ar mācību rezultātos. Man patīk mans darbs, tur var realizēt sapņus par īstenību, mēs maināmies, un arī skola mainās: no divām plūsmām tā kļūst par vienas plūsmas un ļoti latvisku skolu, ilgu laiku mums ir arī sava Komercskola, un skolēniem piedāvājam tādus priekšmetus kā ekonomika, mārketings un lietvedība.

Es nevaru uzskaitīt, cik daudz kopā padarīts 23 gados: neskaitāmi salidojumi ar absolventiem, kas grib savā skolā atgriezties, tradīcijas, ar kurām lepojamies, izcili sasniegumi mācības, sportā un mūzikā. Mums izdevies izveidot iespaidīgāko Nacionālo stūrīti, kāds nav ne Saeimā, ne Valsts prezidentam. Mēs kļūstam ceturtā labākā skola Kurzemē skolu reitingā. Un pats svarīgākais- mēs esam skola ar skatu uz visu pasauli un Eiropu: jau pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienība es uzsāku darbu ar starptautiskajiem projektiem, jo gribu dot sev un saviem skolotājiem un skolēniem skatu uz pasauli, daudz lielāku par to, ko mēs redzam no savas skolas logiem. Mani uzaicina pārstāvēt valsti un skolu uz Lielbritāniju, kad Latviju uzņem Eiropas Savienībā. Es braucu ar tulku un nolemju, ka man jāsāk mācīties angļu valoda no nulles, un man tas arī izdodas. Nemaz nevaru saskaitīt, cik Eiropas Savienības skolās esmu bijusi, mācījusies, guvusi iedvesmu un atvedusi jaunas idejas. Manu skolu apmeklē sadarbības partneri no neskaitāmām Eiropas Savienības un ne tikai, arī no Jordānijas, Marokas, Taizemes, ASV un Brazīlijas. Un visi kā viens viņi brīnās par gaišajām skolas telpām, saulespuķēm, kas zied uz mūsu sienām, un īpašo uzņemšanu, kurā vienmēr dziedam, cienājam un iepriecinām mūsu viesus. Tikpat svarīgi kā uzņemt viesus ir arī parādīt pasauli mūsu skolēniem un skolotājiem: es bieži vien cenšos bezcerību un naudas trūkumu izglītības sistēmā kompensēt ar projektiem, mēs ar skolēniem dodamies uz Stokholmu, piedalāmies Pasaules Ūdens konferencē un saņemam Zviedrijas medaļas, mani skolēni kļūst par pasaules čempioniem orientēšanās sacensībās Itālijā. Mēs aizvedam skolēnus un aiznesam Saldus un Latvijas vārdu uz Itāliju, Spāniju, Čehiju, Norvēģiju, Vāciju, Holandi, Lielbritāniju un vēl citām tuvākām un tālākām valstīm.

Un es gadu laikā esmu kļuvusi par skolas zīmolu. Man pārmet, ka saucu šo skolu par savu, tā tak ir pašvaldības. Jā, bet es uzskatu, ka jebkurš darbs ir jādara ar dvēseli un aizrautību. Es un Saldus 2. vidusskola esam kļuvušas nešķiramas. Es mācījos no skolas, un skola - no manis. Gadu gaitā iegūstu Maģistra grādu skolvadībā, pabeidzu Juridisko koledžu, iemācos angļu valodu un nemitīgi papildinu savas zināšanas ārzemēs. Kurzemniekiem nepatīk lielīties, bet es to daru, uzslavēju savus skolotājus, skolēnus un darbiniekus, man ir liels atbalsts no vecākiem.

Tā paiet man vienīgajā darbavietā 33 gadi. Sākas nepārdomātas, nepamatotas skolu reformas. Saldus 2.vidusskolai ar starplaikiem pievieno divas skolas, vienu no tām Kurzemītes pamatskolu, kas ir skola bērniem ar īpašām vajadzībām. Mēs smagi cīnāmies, lai Kurzemītes bērni labi justos jaunajā vidē, lai Saldus 2.vidusskolas skolēni pieņemtu jaunos biedrus. Mums nepalīdz ne pašvaldība, ne kādas naudas balvas. Interesnati tikai, ka tie paši deputāti, kas cēluši rokas par Kurzemītes skolas slēgšanu bez nekādiem tālejošākiem plāniem, nākošajās vēlēšanās sola skolu atjaunot, un to veikli izmanto atkal savās politiskajās kampaņās.

Vēl neesam paspējuši pacelt galvas no pievienošanas šoka, kad kā zibens spēriens no Saldus deputātiem nāk lēmums 2015.gada februārī - likvidēt Saldus 2.vidusskolu, pārveidojot to par pamatskolu. Kā? Tas nav iespējams, mēs esam laba vidusskola, esam pārdzīvojuši to laiku, kad skolēnu skaits sarūk līdz 300 skolēniem. Pat ar 300 skolēniem esam liela skola, kas ir spējīga izdzīvot pati, ja tiešām solītā nauda “sekotu skolēniem”. Manās idejās un priekšlikumos neviens neklausās, neviens neskaidro un nepamato, jo tautas kalpi kā grib, tā dara. Es runāju ar pilsētas vadību, bet lēmums netiek mainīts. Es nespēju samierināties ar šo deputātu nepamatoto rīcību un ātri vien nokļūstu “melnajā sarakstā” par pretī runāšanu. Un te un sākas terors, kurš man liktos neticams Eiropas Savienības dalībvalstī, ja pati nebūtu to pieredzējusi.

Man darba devējs piedāvā labprātīgi aiziet, uzrakstot atlūgumu, bet es iespītējos. Jūtos kā kuģa kapteinis, kura kuģis grimst, bet man piedāvā pirmajai no tā glābties. Es nepadodos, bet mana dzīve, kā jau viņi solīja, kļūst neciešama. Izpilddirektors man liek rakstīt bez pamatojuma 20 dažādus paskaidrojumus 10 mēnešu laikā. Domes darbiniece bez rīkojuma un paskaidrojuma, izņem no skolas dokumentus, lai meklētu “manus noziegumus”, visas iespējamās inspekcijas mani nepārtraukti pārbauda. Mani pazemo vecāku, skolēnu un skolotāju priekšā, saucot par “zagli”, nepaskaidrojot gan, ko tad īsti esmu nozagusi. Man uzraksta rājienu, kuru es apstrīdu un kuru galu galā arī atceļ. Manu direktora algu samazina līdz minimuma ar Izglītības vadītājas skaidrojumu, ka man “vairāk nepienākas”. Un tad es gribu jautāt Valsts prezidentam: ,,Vai tā var notikt Eiropas Savienības valstī?,, Var, mierīgi!

Es neesmu šajā cīņā viena. Mani skolas skolotāji, vecāki un skolēni lūdz palīdzību. Kopīgi iesūdzam pat pašvaldību tiesā, bet Latvijas Republikas Augstākā tiesa uzskata, ka skolu slēgšana vai atvēršana ir tikai pašvaldības ziņā, pat ja skola ir tik liela un spēcīga kā Saldus 2.vidusskola. Mūs turpina neatlaidīgi pazemot un iznīcināt. To izcili prot Domes priekšsēdētāja I.Rassa , izpilddirektors P.Dubra, viņam pievienojas Izglītības pārvaldes vadītāja S.Levica. Viņi zina, ka ne ar ko neriskē. Viņiem taču nav no kā baidīties, jo Latvijā pašvaldību patvaļu neviens nevar apturēt un kontrolēt.

Es iesūdzu Saldus novada pašvaldību tiesu pret mani vērstajā nevienlīdzīgajā attieksmē (mobingā) 2015 .gada oktobrī, taču viņu naids tikai aug augumā. Parādās ziņas no Valsts kontroles, ka Saldus novada pašvaldības pārraudzībā esošās kapitālsabiedrības nelietderīgi iztērējušas pusmiljonu eiro, taču Saldus pašvaldībā par to neviens neuztraucas, jo viņu juristi diendienā meklē kļūdas manā un Saldus 2. vidusskolas darbā. Mani beidzot atbrīvo 2015.gada 21.decembrī, pēc Ziemassvētku koncerta un līdz 22.decembra pēcpusdienai visa mana 33 gadu darba mantība no skolas ir jāaizvāc. Saldus novada pašvaldības izpilddirektora mans darba uzteikums ir uz 10 lapām. To publicēju savā skolā un Internetā, lai pilnīgi visi var izlasīt, cik safabricēti un nepamatoti var būt darba uzteikumi, taču mana dvēsele tiek salauzta.

Saldus rajona tiesa mani nekavējoties atjauno amatā 2016.gada maijā. Pa šo laiku tie paši deputāti ir pārdomājuši, jo šoreiz tiks slēgtas abas Saldus lielākas skolas: Saldus 1. un Saldus 2. vidusskola 2016 gada 1. jūlijā. Tas nozīmē, ka tikko izveidotā pamatskola, nu jau kļūs par vienīgo vidusskolu Saldū. 2016 .gada maijā es atgriežos darbā, taču represijas un mobings nav mazinājušies. Mani atkal atstādina no direktores amata, jo atsakos parakstīt savu skolotāju atbrīvošanu, kas ir pretlikumīga un ar atpakaļ ejošu datumu. Sods arī man ilgi nav jāgaida: man kā direktorei neļauj piedallīties Saldus 2.vidusskolas pēdējos izlaidumos.

 Pa šo laiku ir notikušas vairākas tiesas sēdes, un Latvijas Republikas Augstākā tiesa ir atzinusi, ka pret mani ir tiešām vērsts mobings ilgstošā laika posmā. Tāpat LR Augstākā tiesa ir noraidījusi pašvaldības kasācijas sūdzību, lai šo lēmumu atceltu. Esmu uzvarējusi tiesā, cienījamais Prezident, bet uzskatu, ka kompensācija, ko saņēmu par pēdējo mēnešu pazemojumiem 1500 eiro apmērā, ir smieklīga. Tā nav pat Saldus izpilddirektora mēnešalgas apmērā un viennozīmīgi neatlīdzina manus godprātīgi nostrādātos 33 gadus. Pašvaldības darboņi paliek nesodīti un bez sirdsapziņas pārmetumiem nu jau meklē nākošo cilvēku, kura dzīvi un darbu iznīcināt.

Es jūtu, ka manā zemē mans prāts, pieredze, enerģija un atdotais mūžs skolai nevienam nav vajadzīgs. Es domāju un redzu, ka šādi likteņi Latvijā ir ļoti daudz. Nepretendēju ne uz labāko direktora, vai skolas statusu Latvijā, bet, vērojot RPIVA cīņu par izdzīvošanu, ceru, ka šis stāsts palīdzēs citiem sasniegt mērķi. Vai esmu padevusies? Nē, Prezidenta kungs! Es dodos uz Eiropas Cilvēktiesību tiesu, lai nu jau tiesātos pret savu valsti, kuru ļoti mīlu, taču kura ļauj mierīgi iznīcināt savu patriotu dažu politisko interešu un ambīciju dēļ, kas rīt jau ir mainījušās. Paldies visiem, kuri izlasīja manu un Saldus 2.vidusskolas dzīvesstāstu. Varbūt kādai skolai, direktoram, skolotājam, strādniekam šis stāsts palīdzēs nepadoties un cīnīties par savu vietu zem saules, kuras Latvijā jau tā ir tik maz.

Novērtē šo rakstu:

4
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Es negribu lēkt acīs ļoti cienītajam ministram, no kā tik daudz kas ir atkarīgs: lai muzejs paciešas

FotoManā citādi harmoniskajā un priecīgajā dzīvē ir bijušas tikai divas reizes, kad esmu vēlējusies, lai man būtu savs sabiedrisko attiecību konsultants, jo pati nezinu, kā vispareizāk būtu reaģēt publiski nepatīkamā situācijā. Abas šīs reizes ir saistītas ar Brīvdabas muzeju. Tā kā man nav ne konsultanta, ne citu kanālu, es atļaušos izmantot savu privāto Facebook kanālu un iespējami racionāli un vienkārši izskaidrot aktuālo situāciju no sava skatupunkta, jo jūtu, ka tagad tas ir nepieciešams.
Lasīt visu...

21

Sankcijas. Retorika un realitāte

FotoŠī gada 5.septembrī portālā Pietiek.com tika publicēts nezināma autora raksts ar nosaukumu „Kāpēc tika indēts Navaļņijs”. Rakstā citstarp tika pieminētas rietumvalstu līdz šim ieviestās sankcijas pret Krieviju un to efektivitātes trūkums. Ne visam rakstā teiktajam varu piekrist, tomēr attiecībā uz sankciju zemo efektivitāti pilnībā atbalstu autora viedokli. Kāpēc tas tā, par to arī būs runa zemāk.
Lasīt visu...

21

Kad, kurā brīdī, aiz kurām durvīm un kurš apstiprina līdzfinansējumu „tautas sportam”?

Foto"Tautas sports to summu nemaz nevar apēst," sabiedriski nozīmīgu tautas sporta pasākumu atbalstam paredzēto pusmiljonu, kuru Covid-19 seku likvidēšanai apņēmusies iedalīt valsts, man vasarā komentē augstākā ranga ierēdnis. Tādēļ 500 000 eiro konkursa kārtībā tikšot dalīti nevis nozīmīgākajiem pasākumiem pēc principa "nauda seko (tautas sporta) dalībniekam", bet federācijām uz galviņām – un ne vairāk par 50 tūkstošiem uz federāciju.
Lasīt visu...

15

Lūdzu, uzvedieties tiesiski un nekaitējiet Latvijas kapitāla tirgus reputācijai

FotoŅemot vērā publiskajā telpā pieejamo informāciju par 22.09.2020. plānotajām AS "Olainfarm" akcionāru sapulcēm un Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) saņemtos iesniegumus par AS "Olainfarm" notiekošo, FKTK aicina AS "Olainfarm" vadību 22.09.2020. plānotajās akcionāru sapulcēs nodrošināt visiem akcionāriem vienlīdzīgas tiesības, kā arī ievērot citus korporatīvās pārvaldības principus. Tāpat FKTK aicina arī lielākos akcionārus respektēt mazākuma akcionāru tiesības un ar savstarpējiem strīdiem neradīt kaitējumu Latvijas kapitāla tirgus reputācijai.
Lasīt visu...

21

Ko tad mēs darīsim, „izejot ielās”?

FotoMan bieži tiek uzdots jautājums – ko tad mēs darīsim, “izejot ielās”? Viens kungs rakstīja, ka viņš katru dienu esot ielās. Mēģināšu koncentrētāk paskaidrot šī mana aicinājuma būtību.
Lasīt visu...

6

„Ņevinovataja ja...”

FotoVakardien no plašsaziņas līdzekļiem uzzināju, ka “Saskaņas” valde pieņēma lēmumu izslēgt mani un manu kolēģi Ļubovu Švecovu no partijas. Sakarā ar šo ziņu es vēlētos ieviest skaidrību dažos jautājumos.
Lasīt visu...

8

Šie biedri mums vairs nav nekādi biedri

FotoSDP "Saskaņa" Rīgas nodaļa nolēmusi no partijas par Statūtu pārkāpumiem izslēgt divus biedrus - Vjačeslavu Dombrovski un Ļubovu Švecovu. Šodien šo lēmumu atbalstīja "Saskaņas" valde. Valde rekomendē izslēgt V.Dombrovski un Ļ.Švecovu arī no Saeimas frakcijas.
Lasīt visu...

15

Notikumi Baltkrievijā - divu sistēmu sadursme

FotoLai kā mums gribētos domāt, ka notikumi Baltkrievijā ir šīs valsts iekšējā lieta un attiecas tikai uz tās iedzīvotājiem, tie skar un skars nākotnē vēl vairāk mūs visus. Ir jāsaprot, ka tie ir nevis protesti pret iespējami negodīgām vēlēšanām, bet agresīvs, labi organizēts un labi apmaksāts ultraliberāļu realizēts valsts apvērsuma mēģinājums. Mērķis - sagrābt varu un attiecīgi - ieviest „demokrātiju” vienā no pēdējām pasaulē atlikušajām veselā saprāta, tā saukto tradicionālo (ģimenes) vērtību, kā arī sociāli atbildīgas valdības saliņām pasaules liberalizācijas saduļķotajā okeānā. Ar ko “demokrātijas” ieviešana beigusies citās valstīs, kuras piedzīvojušas krāsainās revolūcijas, mēs labi zinām.
Lasīt visu...

12

Jāizbeidz apgrūtinošās attiecības ar „plinšu sievām”

FotoUzskatu, ka ir pārkāptas robežas. Kad viens partijas biedrs par citu saka, ka tas ir "jānovāc" un uzsver, ka "man roka nenodrebēs"**, tas nav ne asprātīgi, ne koleģiāli, ne ētiski. Īpaši zinot šo vārdu autora iepriekšējo dzīves gājumu un patiku pret ieročiem. Manā vēstures kodā ir ieprogrammētas dziļas bažas par to, kas notiek šādu "plinšu sievu" zemapziņā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kā prokurore Dace Lapinska izpilda “pasūtījumus”

Jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns jau ir paudis kritiskus vārdus par prokuroru kvalifikāciju un iestājas par nepieciešamību paaugstināt prokuroru zināšanu līmeni....

Foto

Vājprāts, kas šobrīd pārņēmis ASV

Džordžs Floids mira, kad policija viņu aizturēja 25.maijā. Kopš tā laika ar viņa vārdu ir notikušas nekārtības vairāk nekā 2000 ASV...

Foto

Es tikai brīnos, līdz kādam līmenim tiks degradēts parlaments

Kā Jums šķiet, kā Saeimas priekšsēdētāja Mūrnieces kundze un Saeimas drošības dienests reaģēja uz šo manu ziņu?...

Foto

Demokrātija

Jau desmitiem gadu dzirdu kvēlas runas par demokrātiju. Ko tik neesmu dzirdējis, sākot no dẽmos – tauta un (κράτος), krátos – vara. Vienkāršojot – par tautas varu....

Foto

Provinces pensionāra apsveikums jaunus laikus alkstošajiem rīdziniekiem

Dārgie rīdzinieki, jums tas ir izdevies! Urā! Daloties sajūsmībā par nīstās varas aizslaucīšanu un jaunās, spožās, visās varavīksnes krāsās...

Foto

Vai ar „Rimi” salātiem es varu dabūt COVID19?

Sestdien kārtējo satraucošu ziņu pavēstīja SPKC – visi sestdien COVID19 reģistrētie gadījumi bijuši Daugavpilī. Pagājušajā nedēļā kopā ar...

Foto

Kāpēc es iešu 10.oktobrī

Kāpēc es iešu 10.oktobrī? Es izstāstīšu, jūs izlasiet un, lūdzu, man vairs nejautājiet! Pat Aldis nezina, kādēļ es iešu. Ceru, ka izlasīs...

Foto

Ir jāatlaiž „sabiedrisko” mediju vadība un NEPLP

Uzņemoties pilnu atbildību un turpinot pildīt deputāta zvērestu, es publiski paziņoju: IR JĀATLAIŽ Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio vadība,...

Foto

Kāpēc tika indēts Navaļnijs

Nule kā nācis klajā Vācijas valdības paziņojums par to, ka pazīstamais Krievijas opozicionārs Aleksejs Navaļnijs, kurš ārstējas slimnīcā Berlīnē, ir ticis saindēts...

Foto

Trīs sivēntiņu sāga Marsa parkā

“Reiz dzīvoja trīs sivēntiņi. Trīs brāļi. Visi vienāda auguma, apaļi, sārti, ar vienādi draiskām astītēm. Pat vārdi viņiem bija līdzīgi. Sivēntiņus...

Foto

Imigranti krievu vietā

Vai jums nešķiet dīvaini, ka mēs aizvadītajos 30 gadus nebijām spējuši iedzīt mietu plašajā krievu kultūras lādē Latvijā, bet tad pēkšņi to izdarīja pēdējos 2-3 gados? Tieši...

Foto

Finanšu ministrijas piedāvājums iznīcinās grāmatniecības nozari

Latvijas Rakstnieku savienība ar neslēptām bažām raugās uz Finanšu ministrijas plāniem no 2021. gada likvidēt autoratlīdzību speciālo režīmu, aizstājot to...

Foto

Atbilde, kāpēc cilvēki netic vēlēšanām, ir meklējama vēlēšanu sistēmā

Atbilde, kāpēc cilvēki netic vēlēšanām, ir meklējama vēlēšanu sistēmā. Proti, šobrīd tur valda naudas vara, nevis tautas...

Foto

Vēstule Selīnai un citiem aktīvistiem

Es dzīvoju Teikā, dzīvoklī kādā no padomju laikos celtajiem Teikas namiem, man ir vīrs un divi bērni, un man nav vienalga,...

Foto

Reiram ir jāatbild par cinisko rīcību Marsa parkā

Koku zāģēšana dienu pēc vēlēšanām Marsa parka teritorijā ir cinisks, nosodāms un politiski gļēvs lēmums, kura tagadējā izpilde,...

Foto

"Marsa parka" izzāģēšana ir "Attīstībai/Par!"/”Progresīvo” melu un liekulības paraugstunda

"Marsa parka" izzāģēšana nākamajā dienā pēc vēlēšanām ir "Attīstībai/Par!"/”Progresīvo” melu un liekulības paraugstunda. Šo politiķu zaļie mērķi...

Foto

Ātras pārdomas par priestera Mediņa "sāgu"

Man ir bijis tas gods viņu satikt. Viennozīmīgi spilgta personība. Viņam ir sava dzīves filozofija, kurai nevaru 100% piekrist, bet...

Foto

Ne jā, ne nē, ne melns, ne balts: paziņojums par Bruknu un priesteri Mediņu

Šā gada 20. augustā medijos izskanējusi informācija par Bruknas muižā esošās kopienas...

Foto

Par kristieti Aldi

Es jau sen gribēju uzrakstīt par to, kā Aldis Gobzems izsaimnieko Dieva doto talantu, bet kaut kā nebija vērtīga iemesla, lai nolasītu viņam...

Foto

Vēstule jaunajam Rīgas domes vadītājam – kā neuzkāpt uz Ušakova grābekļa

Godātie kandidāti, rakstu kā nedaudz skeptisks vēlētājs, kurš raugās uz Rīgas domes vēlēšanām ar tādu...

Foto

Levita lieliskais vēsturisko zemju likumprojekts brīnišķīgi ļaus apzināties latvisko identitāti, tās dziļumu un kultūras saknes

25.augustā Piebalgas apmeklējuma laikā Valsts prezidents Egils Levits Vecpiebalgas Kultūras namā...

Foto

Rīgas domes priekšvēlēšanu debates jārīko pilsētas zaļajā klusajā zonā - Biķernieku mežā

Rīgas domes apstiprinātajā Rīcības plānā vides trokšņa samazināšanai Rīgas aglomerācijā ir 3.2.1.attēls – Akustiskā...

Foto

Dzelzceļa transporta un ostu tranzīta izpostītāji tagad raujas pie varas Rīgā

Jau pēc pāris dienām sāksies iepriekšējā balsošana Rīgas domes vēlēšanās, tālab vēlreiz palūkosimies uz pašiem...

Foto

Gruntmanis ignorēja vides un kultūras kontekstu, bet es neko nevarēju ietekmēt un vispār mazgāju rokas nevainībā

Dr. Uģis Gruntmanis, atgriežoties Amerikā, ir komentējis veselības ministres, Veselības...

Foto

Nekliedziet tie, kas ir kliedzēji un kristīgās reliģijas noliedzēji

Andreju Mediņu personīgi pazīstu kopš 1992 gada, savu 16 gadu vecuma. Biju viens no viņa "nokalpinātajiem pusaudžiem"....

Foto

Kungi (ar smaidu par nopietno)

Pirms daudziem gadiem, 1998. gada 18. novembrī, iznāca laikraksta «Latvietis Latvijā» pirmais numurs. To ievadīja Viļa Plūdoņa dzejolis:...

Foto

Likumdošanas iniciatīva: par valsts un pašvaldības līdzekļu izlietojuma atklātumu

Valsts un pašvaldību, arī to kapitālsabiedrību un nodibinājumu iepirkumi ir melnais caurums, kur bez pēdām tiek zagti...