Bijušajai prokurorei – „Revertas” pārstāvei Ulpei atklājas radniecības saites ar „Delfīna” lietas prokuroru

Pietiek jau informējis, ka saistībā ar skaļo Revertas un maksātnespējīgās SIA Delfīns Partneri juridisko cīniņu par vairāk nekā 30 miljoniem latu Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors Sandris Zvejnieks pagājušā gada augusta beigās pieņēma lēmumu nodot tiesai kriminālprocesu, kurā pie atbildības saukta bijusī SIA Delfīns Partneri saimniece – uzņēmēja Larisa Sviridova.

Šis kriminālprocess tika sākts, kad gadu iepriekš – 2010. gada jūlijā tiesībsargāšanas iestādēs bija vērsusies bijusī prokurore Ulpe: sevi dēvējot par AS Parex banka pilnvaroto personu, viņa iesniegumā bija lūgusi Parex banku (tagadējo Revertu) atzīt par cietušo un piedzīt tai nodarītos zaudējumus – vairāk nekā 585 tūkstošus latu.

Tas, kā noskaidrojis Pietiek, faktiski nozīmē, ka prokurors Zvejnieks pieņēma lēmumu saistībā ar kriminālprocesu, kas bija sākts pēc viņa tēva dzīvesbiedres iesnieguma. Kā rāda Ulpes amatpersonas deklarācijas no laika, kad viņa vēl bija prokuratūras darbiniece, viņa precējusies ar tāpat nu jau bijušo prokuroru Ēriku Zvejnieku. Savukārt prokurors Sandris Zvejnieks ir Ērika Zvejnieka dēls un tātad Birutas Ulpes padēls.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers pagaidām nav vēlējies atbildēt uz jautājumu, vai viņš var apstiprināt publiskoto informāciju, ka viņa vadītās iestādes prokurors Zvejnieks veicis darbības sava amata pilnvaru ietvaros saistībā ar iesniegumu, kura autore ir viņa tēva dzīvesbiedre.

Tāpat Kalnmeiers nav vēlējies atbildēt uz Pietiek jautājumu, vai viņa vadītajā iestādē šāda rīcība, vienam ģimenes loceklim veicot darbības saistībā ar cita ģimenes locekļa iesniegumiem utml., ir pieļaujama un tiek atbalstīta un, ja jā, ar kādiem normatīvajiem aktiem viņš to var pamatot, bet, ja nē, kā rīkosies saistībā ar šo gadījumu.

Kā Pietiek jau informējis, balstoties uz šo Ulpes iesniegumu, Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes Izmeklēšanas daļa pieņēma lēmumu par AS Parex banka atzīšanu par cietušo, un pašlaik šī lieta atrodas Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesvedībā.

Tiesa, no lietas materiāliem izrādās, ka patiesībā Ulpei nemaz nav bijis nepieciešamā Parex bankas pilnvarojuma, lai tās vārdā vērstos ar šādu iesniegumu tiesībsargājošās iestādēs, un tātad viņa faktiski rīkojusies patvarīgi un prettiesiski. Kriminālprocesa likumā noteikts, ka par cietušo kādu personu var atzīt tikai tad, ja ir pašas personas vai tās pārstāvja iesniegums.

Tolaik spēkā esošie bankas statūti rāda, ka bijušajai prokurorei būtu bijis nepieciešams visu piecu Parex valdes locekļu kopējs pilnvarojums, taču tiesā esošajos materiālos tāds nav atrodams, kas nozīmē, ka šāds pilnvarojums nemaz nav ticis oficiāli iesniegts.

Taču Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas prokurors Ivo Ivanovs dažu dienu laikā pēc Sviridovas iesnieguma saņemšanas par šiem faktiem izdarījis secinājumu, ka noziedzīga nodarījuma tajos nav, līdz ar ko 8. novembrī, „pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 377.panta 1.punktu, rezolūcijas veidā pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu”.

Kaut gan Pietiek zināms gan tas, ka „Delfīna kriminālprocesa” materiālos Ulpes pilnvarojuma nav, gan tas, ka prokuratūra informāciju par šādu pilnvarojumu šajās dienās nemaz nav pieprasījusi, prokurors Ivanovs atzinumā norādījis: „Iesniegtā informācija bija pietiekama, lai izdarītu secinājumu, ka [Sviridovas] iesniegums nesatur ziņas, kas norādītu uz iespējami notikušu Krimināllikuma 298.pantā paredzētu noziedzīgu nodarījumu.”

Pietiek jau informējis, ka Sviridovas iesniegumā norādīts arī uz bijušās prokurores izcili labu informētību par izmeklēšanas noslēpumiem: „Biruta Ulpe, kura sevi nosaukusi par AS Parex banka pilnvaroto personu, neesot šādam pilnvarojumam, savā 2010.gada 23.jūlija iesniegumā VID Finanšu policijas pārvaldei ir norādījusi, ka viņai ir zināms izmeklēšanas gaitā noskaidrotais, kaut gan pirmstiesas izmeklēšanas laikā viņai nav tiesību iepazīties ar šī kriminālprocesa materiāliem.”

Interesanta ir arī iesniegumā atrodamā norāde uz veidu, kādā Parex bankā nonākusi Finanšu policijas vēstule, - iespējams, arī šeit konstatējama bijušās prokurores kontaktu izmantošana: „VID Finanšu policijas pārvaldes Izmeklēšanas daļas II nodaļas vecākās izmeklētājas T.Troņikovas 21.07.2010. vēstuli AS Parex banka „Par kompensācijas pieteikumu kriminālprocesā”, kura NAV ne izsniegta ne arī pa pastu nosūtīta AS Parex banka…”

Pati Reverta nekādus komentārus Pietiek šai sakarā nav vēlējusies sniegt, un nekādus skaidrojumus nav izdevies saņemt arī no prokurora Zvejnieka.

Novērtē šo rakstu: