Bijušais „Velves” direktors kā lidostas valdes loceklis - 700 000 eiro līguma parakstītājs ar savu bijušo darbavietu
PIETIEK17.04.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Iepriekš plaši pazīstamā polituzņēmēja Māra Martinsona kompāniju grupā ietilpstošās būvfirmas Velve valdes locekļa pienākumus pildījušais Ilmārs Upenieks (attēlā) savā jaunajā darbavietā – VAS Starptautiskā lidosta Rīga ir iejuties tik labi, ka tieši viņš oficiālos dokumentos minēts kā līguma parakstītājs par 700 000 eiro vērtiem remontdarbiem, kurus veiks viņa bijusī darbavieta – SIA Velve.
Kā rāda Iepirkumu uzraudzības biroja un publisko datu bāzu ziņas, SIA Velve pēc dažādiem sarežģījumiem ir uzvarējusi Starptautiskās lidostas Rīga rīkotā atklātā konkursā „Ēku un būvju remontdarbi”, kura ietvaros līguma summa ir līdz 700 tūkstošiem eiro.
Interesantu šo iepirkumu padara ne tikai tas, ka tajā sākotnēji ticis noteikts cits uzvarētājs, bet arī fakts, ka parakstīšanai sagatavotajā līguma projektā līdz ar lidostas valdes priekšsēdētāju Andri Liepiņu kā tā parakstītājs minēts arī Ilmārs Upenieks – cilvēks, kura iepriekšējā darbavieta ir bijusi tieši SIA Velve.
Pagaidām Pietiek nav izdevies no lidostas saņemt nekādus skaidrojumus par to, vai Upenieks ir piedalījies arī pretendentu – tostarp savas bijušās darbavietas – piedāvājumu izvērtēšanā un kādā veidā tieši viņš kļuvis par vienu no līguma parakstītājiem.
Šis gan nav nozīmīgākais interešu konflikts saistībā ar Upenieku kā lidostas Rīga valdes locekli: pirms diviem gadiem Pietiek aprakstīja, kā Upeniekam bija jāaizstāv (vai jārada iespaids par aizstāvēšanu) lidostas intereses pret būvfirmu Velve, kuras valdes loceklis viņš vēl aizvien skaitījās saskaņā ar Lursoft datiem.
Velvei 2014. gadā nācās novērst pašas radītās problēmas gandrīz gadu iepriekš par 2,46 miljoniem eiro pabeigtajā paplašinātajā un daļēji rekonstruētajā lidostas VIP klientu apkalpošanas centrā.
Lai gan 2014. gadā Upenieks pēc iecelšanas lidostas valdē publiski norādīja, ka nekad nav bijis Velves mātesuzņēmuma Moduls-Rīga īpašnieku vidū, un sevi pozicionēja tikai kā algotu valdes locekli, būvkompāniju īpašnieku un vadītāju vidē viņu raksturo ar vārdiem "Martinsona menedžeris". Būvfirmā Velve Upenieks atbildējis par "naudas lietām”.
Runa ir par Moduls-Rīga toreizējo seju Māri Martinsonu, kurš līdz 2014. gada rudenim, kad firmu skāra otrs - šoreiz Finanšu policijas veiktu - kratīšanu vilnis, bija Moduls-Rīga padomes priekšsēdētāja vietnieks. Martinsons politiķu un uzņēmēju vidū tiek dēvēts par "iepirkumu sakārtotāju", kas slēpti sponsorē politiķus, piemēram, caur ziedojumiem viņu hobijam.
„Martinsona menedžera” iecelšana Satiksmes ministrijas kapitālsabiedrības valdē 2014. gadā radīja iespaidu, ka panākts izlīgums starp viņu un valdošo partiju Vienotība, kuras pārzinātās Finanšu ministrijas paspārnē esošā Finanšu policija vēl 2014. gada rudenī veica vērienīgas kratīšanas ar Martinsonu saistītos objektos, izmeklējot naudas atmazgāšanas un PVN izkrāpšanas shēmu.
Ilmārs Upenieks no 2011. gada maija līdz 2014. gada aprīlim bijis arī uzņēmuma Evopipes valdes loceklis. Par šajā uzņēmumā, kura līdzīpašnieks un valdes loceklis bija arī Māris Martinsons, veikto kratīšanu Pietiek ziņoja 2013. gada jūlijā. Toreiz tas bija saistīts ar Ekonomikas policijas kriminālprocesu aizdomās par ES fondu naudas izkrāpšanas mēģinājumu.
Seko mums 
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
