Bijušais prokurors Piliksers terorizē kaimiņus, atklātībā nonāk sadzīviska kašķa videoieraksti
PIETIEK23.10.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Bijušais „digitālgeitas lietas” prokurors Edvīns Piliksers spēj piesaistīt uzmanību arī pēc došanās pensijā, - kā liecina Pietiek saņemtā informācija un arī atklātībā nonākuši videoieraksti, kādreizējais prokurors rupji izturas pret saviem kaimiņiem, kā arī, iespējams, uzbūvējis māju pārāk tuvu kaimiņu robežai un „piemirsis” nodot ekspluatācijā pagraba vietā uzbūvētu dzīvojamo māju.
Nu jau pensionētajam prokuroram, kura pēdējā skaļākā lieta bija tā dēvētā digitālās televīzijas lieta, izveidojusies konfliktsituācija ar kaimiņiem Pļaviņu novada Aiviekstes pagastā. “Vai nu savas nekompetences vai arī apzinātas vēlmes iedzīvoties uz šo kaimiņu rēķina viņš un viņa līdziedzīvotāja, kura zemesgrāmatā ierakstīta kā šī īpašuma potenciāli nākamā īpašniece uz reģistrēta mantojuma līguma, terorizē kaimiņus un izvirza viņiem nepamatotas prasības,” raksta Pietiek lasītājs.
Kaimiņiem radies iespaids, ka Piliksers uzskata blakus esošo zemesgabalu uzskata kā sev iederošu un atbilstoši arī rīkojas gan viņš, gan arī viņa līdzdzīvotāja Iveta Krīgere. “Viņi ne vien bojā blakus esošo īpašumu, bet arī rupji izturas pret kaimiņiem un viņus terorizē,” raksta lasītājs, kurš eksprokurora necienīgo rīcību arī fiksējis video.
“Viss ir dokumentāli pierādāms gan ar dokumentiem, gan arī ar video un attēliem. Vienā video ir redzams, kā Iveta Krīgere bojā kaimiņu īpašumu, savukārt otrā ir redzams, kā Piliksers pēc atkārtotiem pieprasījumiem pamest šo zemes īpašumu draud ar ātrās palīdzības izsaukšanu un acīmredzamu nepieciešamību īpašniekiem vērsties pēc psihiskas palīdzības,” bijušā prokurora un viņa līdzdzīvotājas rupjo izturēšanos apraksta lasītājs.
Vienā video redzams, kā Piliksers smeļ ūdeni no akas un viņam tiek atgādināts, ka viņš to nedrīkst izmantot. “Manā zemē nelien, muļķi tāds!” atbild Piliksers, kuram atkārtoti laipni tiek lūgts beigt izmantot kaimiņa aku. “Jūs pārkāpjat manas satversmē noteiktā tiesības uz privātīpašumu,” norāda kaimiņš, uz ko Piliksers atbild: “Es tev varu tikai izsaukt ātro palīdzību. Psihiatrisko.”
Savukārt otrā video ir redzams, kā Piliksera līdzdzīvotāja ar nūjai piestiprinātu zāģi mēģina nozāģēt vārtiņu otrā pusē esošu stabu Viņai tiek aizrādīts, ka viņa bojā svešu īpašumu, uz ko viņa nereaģē un turpina zāģēšanu.
Tāpat kaimiņiem ir aizdomas, ka Piliksers izvairās no nekustamā īpašuma nodokļa samaksas atbilstošā apmērā. Pilikseram pieder zemes īpašums, un uz tā zemesgrāmatā ir reģistrēta viena dzīvojamā māja, viens pagrabs un viens šķūnis. Tomēr patiesībā uz šīs zemes dzīvojamā māja ir nojaukta, savukārt uz pagraba pamatiem ir uzcelta dzīvojamā māja, kurai nav visi nepieciešamie saskaņojumi. Uz to, kā min kaimiņi, norāda fakts, ka šī ēka ir uzcelta aptuveni 30 centimetru attālumā no blakus esošā zemes gabala, kaut Civillikums nosaka prasību, ka tik tuvai ēkas celtniecība pie blakus esoša zemes gabala ir jāsaņem šo kaimiņu piekrišana, kas ir jāieraksta zemesgrāmatā kā apgrūtinājums.
Zemesgrāmatā šāds apgrūtinājums nav ierakstīts, un šāds saskaņojums arī nekad nav dots. Tāpēc ir pamatotas aizdomas par patvaļīgu būvniecību. Iespējams, patvaļīgi celtā būve tā arī nav nodota ekspluatācijā un attiecīgi arī joprojām reģistrēta nevis kā ēka, bet gan kā pagrabs. „Jāatzīmē, ka nekustamā īpašuma nodoklis pagrabam ir kādas 15 reizes zemāks nekā dzīvojamai ēkai,” raksta lasītājs.
Ar pašu Pilikseru Pietiek tā arī nav izdevies sazināties.
Seko mums 
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
