Bijušais „Pasažieru vilciena” vadītājs sācis atbrīvoties no īpašumiem
PIETIEK26.09.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Apstiprinot runas par bažām, ka saistībā ar Latvijas valstij neizdevīgo vilcienu iepirkuma līgumu jau drīz par galveno grēkāzi varētu tikt izvēlēts bijušais AS Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētājs Nils Freivalds, bijusī amatpersona šomēnes, iespējams, gatavojoties šādam notikumu pavērsienam, ir sākusi atbrīvoties no saviem oficiālajiem īpašumiem.
Šā gada maija beigās Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajā amatpersonas pilnvaru beigu deklarācijā Freivalds, kurš bija spiests pamest Pasažieru vilciena vadītāja krēslu, vēl bija norādījis veselus trīs viņam piederošus nekustamos īpašumus.
Freivalds bija deklarējis zemi Jūrmalā, kas viņam bija kopīpašumā ar Daci Freivaldi, un zemi ar māju Rīgā, kas savukārt bija kopīpašumā ar Andri, Jāni un Ģedertu Freivaldiem.
Taču nu Freivalda īpašumā palikusi vairs tikai zeme Jūrmalā – kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, tie ir 1753 kvadrātmetri Peoniju ielā 6a: šo zemi Nils un Dace Freivaldi formāli – samaksājot 5000 latu katrs – 2003. gada oktobrī iegādājušies no 1947. gadā dzimušā Jāņa Freivalda.
Šī zeme gan nav reāli „kustināma” – ne tikai tāpēc, ka uz to reģistrēta 156,9 tūkstošu latu hipotēka par labu Citadele bankai, bet arī tāpēc, ka uz Dacei Freivaldei piederošo daļu saskaņā ar tiesas lēmumu vērsta kopumā vairāk nekā 218 tūkstošu latu piedziņa.
Toties apgrūtināts nav bijis Freivaldu ģimenes nopietnākais īpašums – 1504 kvadrātmetru zemesgabals ar trīsstāvu dzīvojamo māju Rīgā, Čiekurkalna 1. līnijā 7a. Šajā Freivaldu ģimenes īpašumā vēl pirms mēneša sestā daļa piederējusi arī Nilam Freivaldam.
Taču šā gada 13. septembrī Nils Freivalds, noslēdzot „draudzības pirkuma līgumu”, savu daļu zemes un ēku īpašuma par 10 tūkstošiem latu nodevis savam brālim, 1979. gadā dzimušajam Jānim Freivaldam.
Kā rāda Freivalda šā gada maija bijušās amatpersonas deklarācija, vēl viņa īpašumā ir bijis 2009. gada izlaiduma motocikls Harley Davidson un motorolleris Gilera. Vai bijušais Pasažieru vilciena vadītājs arī tos draudzīgi nodevis kādām citām personām, ziņu nav.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
