Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Biedri Staļin, laiks tikt galā ar tautas ienaidniekiem!

Šis Solovjovs brunčos ir Latvijas radio galvenā redaktore, kas aicina beidzot tikt galā ar “ķengu portāliem”, kuri, lūk, atļaujoties diskreditēt augstākās amatpersonas, izmeklētājus un prokurorus.

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Laikā, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatu bija spiests atstāt Normunds Vilnītis, viņš ar savas vietnieces Jutas Strīķes un viņas domubiedru pūlēm bija padarīts par biroja galveno tumšo tēlu. Pietiek šodien publicē Vilnīša interviju no pirms nepilniem diviem gadiem iznākušās grāmatas Cits ķēķis: zem likumīgā "jumta", kurā paustās atziņas rāda no toreizējā šķituma būtisku atšķirīgu ainu pašlaik, kad pat ģenerālprokurors spiests paziņot, ka KNAB vadītāji apkauno sevi savstarpējos ķīviņos.

– Es it kā gāju strādāt uz tiesībsargājošo iestādi, nevis uz drošības iestādi kā tādu. Bet pirmā nojausma, ka viss laikam nav tā, kā izskatās, bija tad, kad [Kārlis] Streips pēkšņi vienā raidījumā diezgan atklātā tekstā stāstīja - ko mēs te ākstāmies, tā nav nekāda tiesībsargājošā iestāde, tā ir drošības iestāde, un priekšnieks jāņem nost, ja viņam nav pareizais skatījums uz lietām. Nu, man tas bija diezgan interesants atklājums.

Pirmām kārtām, protams, es saprotu, ka Streipa kungs nav nekāds vakarējais, viņš ir diezgan pieredzējis žurnālists. Viņš bija tas pirmais, kas man lika aizdomāties, ka primārais te nav tikai cīnīties ar korupciju. Tiešām, ja tas izskanējis ir, - politiskās policijas funkcija. Nu, ja ņemam un tā vēsturiski apskatāmies atpakaļ, pirmā KNAB mītne, kas bija Alberta 13, bija Latvijas laika politiskās policijas ēka. Pēc tam otrs - kā ir veidots šis te likums, kāda ir premjera pārraudzība, kā notiek sadarbība ar citiem dienestiem.

Nu, tas mani mazliet mulsināja. Tas nav tāds klasiskais tiesībsargājošās institūcijas modelis, vēl jo vairāk valsts pārvaldes modelis, kuram būtu jāfunkcionē. Otrs, protams, tajā brīdī, kad sākās iekšējā berzēšanās: tad es sapratu, ka te īsti nav klasiski ne policija, ne kaut kas tamlīdzīgs, ka te tiek izmantotas metodes, ko izmanto, kā to var grāmatās izlasīt, visas pasaules dienesti.

– Nu, piemēram?

– Piemēram, sadarbība ar atsevišķiem žurnālistiem. Šī informācijas pasniegšanas forma, kā to dara. Kādā veidā tas tiek pasniegts. Var redzēt, ka tas tiek fabricēts, tas tiek diezgan veiksmīgi fabricēts, un to var uzskatīt par diezgan veiksmīgu informatīvo karu vai sabiedrības un pārējo noskaņošanu.

– Kas to visu pasūta?

– Kas to visu pasūta, es neko pateikt nevaru. Man ir savas domas vai idejas, bet es gribu teikt - tā ietekmēšana neizriet tikai no biroja iekšienes vai atsevišķiem žurnālistiem, bet arī no citām vietām.

– Kā notiek šī te ietekmēšana?

– Nebūsim naivi, mēs pietiekami labi saprotam, kas kontrolē masu medijus. Oligarhi vai ietekmīgi cilvēki, tas neko būtībā nemaina. Šīs te kampaņas nāca tad, kad es nācu ar kaut kādiem uzstādījumiem, idejām. Visasāk es to sajutu par KNAB teritoriālo nodaļu izveidošanu. Līdzko es sāku runāt par to, ka būtu labi, ka ir jāizvērš tas pa visu valsti, ka mums finansējuma būtībā pietiek, esam ietaupījuši, - es sapratu, ka nevienam tas nav vajadzīgs. Taisni otrādāk, ir vajadzīga šaura kontrolējama darbinieku grupa, teiksim, vadītāji, kuri pēc tam attiecīgi nokontrolē pārējos, lai šī te informācijas plūsma saglabātos vienā vietā. Un visu to var uzkrāt un glabāt kā vienu vienīgu kompromatu, un turēt.

– Kas to visu liek darīt? Kas dod KNAB darbiniekiem uzdevumus?

– Papētiet, papētiet. Tas jau nav tik grūti, es domāju. Es pats nevaru tagad runāt tās lietas.

– Zvans no Jaunupa Strīķei - lūdzu, izdariet...

– Nē, tas nenotiek tādā veidā, ka tas ir tiešais zvans. Tie cilvēki nav tik naivi. Notiek pastarpināti. Tiek izveidota ķēde, kā šo informāciju nodod, kur var tikties, kur var pārrunāt šos jautājumus. Nu jā, es sākumā arī fiksēju šādus te faktus.

Bet ne tikai mūsu darbinieki iekšienē sadarbojas ar ekonomiskiem un politiskiem grupējumiem. Viņiem ir pietiekami liels atbalsts citās institūcijās, tā ka es sajutu spiedienu no visām pusēm. Tad apmēram tā - liecies mierā, sēdi.

– Kāpēc jūs tā nedarījāt?

– Tagad arī nāk klāt un saka - tu esi diezgan pastulbs ideālists. Būtu sēdējis mierīgi, algu tev maksāja, un principā tādi piedāvājumi netiešā formā bija arī no valsts augstām amatpersonām izteikti. Kas tev traucē, sēdi, esi normāls cilvēks, nelien tur, kur tev nevajag. Tā principā tika norādīts. Neviens atklātā tekstā, protams, neko nerunāja. Vai, vēl labāk, pateikt, nodot caur kaut kādiem draugiem, radiem, paziņām, vēl kaut ko...

– Kuras augstas valsts amatpersonas piedāvāja?

– To jūs no manis neizspiedīsiet. Atceraties, es neslēpu, ka pirmajā tikšanās reizē ar mūsu pārraugu, premjera kungu, es ienāku un gribu runāt par biroja darbību, par pārējo, bet tas pirmais teksts uzreiz: „Strīķei un Vilkam ir jāpaliek savās vietās, jūs sapratāt?” Skatos es un nevaru saprast, vai viņš joko vai nopietni.

– Dombrovskis šitā?

– Protams. Esmu teicis jau vairākkārt, varbūt ne tik atklāti, bet es esmu teicis. Principā viņš to arī nenoliedz. Pēc tam vēl diezgan asā formā norādīja, kas man ir jādara. Es domāju, ka jebkuram sevi cienošam cilvēkam jebkurā gadījumā rodas tāda neizpratne, nesaprašana, kāpēc, nu kāpēc ir šādi te norādījumi, kas tam ir par pamatu. Tad ir jāsāk šķetināt tālāk, es pieļauju, ka tas nenāk no paša, - ar ko tad šis te cilvēks saistīts, kas ir tie spēki, kas viņu tur šajā amatā un kas dod viņam šāda veida norādījumus. Vienkārši var to arī tolerantāk pateikt, vai ne, ka tam un tam ir jāpaliek vietā.

Pirmo pusgadu nekas jau arī nenotika, es tikai skatījos, kas notiek, skatījos, kā kas notiek. Nu jā, pārmetums tāds, ka es savācu cilvēkus, kuriem es vairāk vai mazāk uzticos. To darītu jebkurš cilvēks, ja esi ienācis viens pret 145. Pats interesantākais ir tas, ka visi padzītie saprot, ka tagad tiks atjaunoti darbā, visi tie, kas aizgājuši projām.

– Viņi aizgāja tāpēc, ka nevarēja ar jums sastrādāties?

– Viņi gāja caur presi, viss bija smuki pārdomāts, ka viņus represē, viņiem neļauj strādāt, Vilnītis ir despots.

– Strīķe kaut kādus savējos piesedz? Viņa pēc savas iniciatīvas to dara jeb ir norādes?

– Viņas uzvedība ir bijusi tāda, ka laiku pa laikam radās pilnīgi tāds iespaids, ka ir kāds, kas sēž ar pulti un vada viņu. Kad vajag, tad viņa ir mierīga, ideāla kolēģe, pēkšņi viņa var atnākt pēc dienas vai divām, sākt agresīvi brukt virsū, runāt kaut ko tādu, kas nelīmējas kopā ar kaut kādām lietām. Vienkārši meklē, saasina konfliktu, līdz ar to es secinu, ka tā nav viņa, kas visu šo domā, dara un plāno. Tātad tur ir citi cilvēki...

Tas, ko man [Aleksejs] Loskutovs teica, ka priekšnieka uzdevums ir izmaksāt algu, nodrošināt darba vietas, datorus un atbildēt administratīvā lietā, ja kāds sūdzas, bet visā tajā operatīvajā darbībā, kur Juta Strīķe, tur viņš vispār nedrīkst pajautāt, ar ko viņi nodarbojas. Tā viņa ir nolikusi un uzstādījusi. Domāju, ka tas nav tikai viņas uzstādījums. Šādam uzstādījumam piekrīt arī pārējie - gan citu institūciju vadītāji, gan daļa politiķu, kam tas ir interesanti.

Bet primārais manā uztverē ir likums. Operatīvās darbības likumā skaidri un gaiši ir noteikts, ka operatīvās darbības virzienus, stratēģiju nosaka priekšnieks. Tas jau bija tas, ko es runāju par to apkarošanu visā valsts teritorijā, par reģionālajām nodaļām. Es jau mēģināju viņiem to visu stāstīt, tikai neviens jau manī neklausījās, tik smaidīja.

– Viņiem bija bail, ka nolikvidēsiet kādu pareizo kontrabandas koridoru?

– Es domāju, ne tikai kontrabandas koridorus, - neviens no lielo pašvaldību vadītājiem nav ieinteresēts, lai viņu tuvumā atrastos darbinieki, kas vāc, apkopo informāciju. Es domāju, ne Daugavpils, ne Liepāja, ne Ventspils. Visiem ir ideāli forši, KNAB sēž te centrā, neko nemaisās, viss ir kontrolējams, un viss notiekas. Tad, kad vajag, tad podziņu nospied, tad arī realizē. Ja no sākuma es piesardzīgāk par to domāju un runāju, tad tagad ir skaidrs, ka visas tās lielās aizturēšanas notiek pēc signāla. Tiek nospiesta podziņa, un aiztur. Es pat teikšu godīgi, ka pieļauju domu, ka šādi te materiāli uz šodienu ir savākti par pietiekami daudzām amatpersonām. Kaut kādā brīdī, līdzko tās sāks kaut ko nepareizi domāt vai runāt, tā būs atkal realizācijas, skaļas. Es jau redzu, kā tās realizācijas arī notiek: pie problēmas saknes neķeramies, bet taisām šovu no tā visa. Silda, silda, silda, uzsilda, tad ir liels šums, bet kas tad īstenībā ir paveikts?

Un par to pašu robežu arī, ja mēs runājam, tas man sākotnēji arī bija uzstādījums. Robeža, viens variants, kur jāvērš uzmanība, tad es par dažām bankām runāju un vēl par dažiem projektiem, par kuriem visi bija sašutuši, ka nekad nekas netiek izmeklēts. Bet es sapratu, ka es runāt varu, ko es gribu. Tiek darīts tas, kas tiek pasūtīts, nevis tas, kas būtu jādara šādam te dienestam, ar neatkarīgu statusu. Tas ir tas mans bēdīgais secinājums.

Principā es domāju, ja man nebūtu bijusi šī te pieredze un juridisko zināšanu bagāža, tad man vajadzētu būt pēc pusgada jau brīvam, varbūt septiņi, astoņi mēneši. Tad bija tas pirmais, kad viņi arī saprata, ka nebūs īsti tā, ka sēdēs cilvēks un mās ar galvu. Redziet, cik vienoti smuki politiķi arī novienojās. Tāpēc, ka viņi saprata, ka viņiem tas, ko reāli piedāvā, nav vajadzīgs. Kaut vai paskatoties uz to pašu Lietuvas modeli, - tas ir efektīvāks. Tāpēc viņiem viss mainīsies un būs labāk, bet mēs būtībā stagnēsim, un neies nekas uz priekšu.

Es negribu teikt, ka birojā visi nestrādā, bet es gribu pateikt tā, ka ir kaut kāda procentuāla daļa, uz kuru pleciem tas viss notiek. Viena no tām domām bija, ka tie cilvēki, kas to visu dara, bija jāmēģina pacelt mazliet citā līmenī un jāļauj kaut ko darīt, nevis ļaut turpināt strādāt tiem, kas vairāk nodarbojas ar kādu politisku mērķu realizēšanu atsevišķu interesēs.

– Jūs nebijāt klāt, kad tur tās lielās naudas zaga. Visi zaga?

– Es to nevaru apgalvot.

– Bet kāda jums ir sajūta?

– Es jums pateikšu tikai vienu teikumu, ko es nokonstatēju faktiski un ko es tagad arī domāju, ja kādam būtu interese to skatīties, - tās pārbaudītās summas nesakrīt. Tas ir viss, ko es varu pateikt, ko es pats konstatēju. Bet apmēram atkal bija tas - kurš gan ieinteresēts atkal ņemt un cilāt, vēl kaut ko darīties? Nu neviens. Man radās iespaids, ka tas viss notiekas pēc noteiktām shēmām. To nevajag kustināt, to nevajag, ko vajag, to vajag. Īsti pieturēties pie likuma nevienam arī nav izdevīgi. Tas uzraksts - visiem viena taisnība - ir lielākoties durakiem, pie kuriem vari pieskaitīt arī mani. Nav tā, nenotiek tā diemžēl. Tai pašā laikā es arī saku, ka neesmu supertīrs un superideāls. Ja tas mandāts man tika dots un tas man bija jādara, tad tajā laikā, kad es tur biju, maksimāli centos izdarīt visu, ko es varēju. Es redzēju, ka to sasniegt nevar, ka pret to sistēmu iet ir diezgan bezcerīgi, viss ir loģiski atrisinājies un, kā ir, tā ir.

– Kaut kādas savas rebes arī bīda vai tikai izpilda politisko pasūtījumu?

– Teiksim tā, tas varbūt bija viens no pirmajiem iemesliem, kādēļ es saķēros ar prokuratūru. Bija pamatotas aizdomas, bija diezgan daudz informācijas par to, ka atsevišķi darbinieki bīda savas lietas. Vairāk es neko neteikšu.

– Kā notiek savu rebju bīdīšana?

– Elementāri. Tā arī notiek. Es nekomentēšu vairāk. Es jums pateicu apmēram, kā tas bija un kas bija par iemeslu, kādēļ ne ar šo prokuratūras vadību, bet ar iepriekšējo tieši par šo jautājumu mēs saķērāmies. Tad es sapratu, ka paliku nevēlams laikam. Tagad tā komisija. Neesmu naivs, un es to visu saprotu. Ja tā ņemam pa lielam, mēs jau visi vienā katliņā vārāmies. Visi jau zina, ja, par tiem komisijas locekļiem - kurš ar kuru kurā gadā kopā strādājis, šņabi dzer, kurš pārējo, man jau nebija nekādu ilūziju no sākuma. Principā tās ilūzijas man palika kaut kur, kad es sākotnēji saņēmu no prokuratūras sakarīgas atbildes, tika likumība vērtēta un tā, bet tad bija pēkšņi klikš un lūzums - tā klasiskā frāze, ka amatpersonai jārespektē augstākas amatpersonas griba. Ja augstākā amatpersona nosaka, ka jābūt ir tā, tad jums ir vienkārši jāklausa. Tā pavisam vienkāršiem vārdiem. Kad mēs, vairāki akadēmijas pasniedzēji, to izlasījām, no sākuma kārtīgi nosmējāmies, pēc tam mēs sapratām, ka tas ir tikai laika jautājums, un nekas te nemainīsies. Tā mēs pamazām zaudējām vienu atbalsta punktu pēc otra, respektīvi, cerību uz kaut kādu likumību un tiesiskumu.

– Visi taču zina, ka jūs esat Šķēles, Lemberga vai cita cilvēks.

– Tas viss pēc kārtas. Tas pirmais bija Šlesers, tad bija Šķēle, un tad beigās bija Lembergs. Lembergs arī tur sarunāja, sastāstīja kaut kādas tur intervijas. Es pat domāju, ka viņš to speciāli darīja, jo uz to brīdi, es domāju, bija apmēram skaidrs, tāds vadītājs mums tur nevienam īsti nav vajadzīgs.

– Arī viņiem?

– Arī viņiem tai skaitā. Kam ir vajadzīgs, lai KNAB strādātu visā valsts teritorijā un kompleksi tam pieiet, un vēl sistēmiski. Nu priekš kam?

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

12

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

FotoPirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
Lasīt visu...

21

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

Foto“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Lasīt visu...

12

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

FotoPirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...