Biedrs majors var nepriecāties – PIETIEK lasītāju un komentētāju anonimitātei nekas nedraud
PIETIEK13.02.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šis ir mazs skaidrojums visiem tiem Pietiek lasītājiem, kurus tuvākajās dienās var satraukt publiski apgalvojumi, internetā esot „noplūdusi visa "pietiek.com" datu bāze no 2010.gada līdz 2017.gada beigām”. Ja pavisam īsi, tad – biedrs majors var nepriecāties, Pietiek lasītāju un komentētāju anonimitātei nekas nedraud
Pirms nedēļas nezināmi labdari vērsās Pietiek ar, kā viņiem šķita, vilinošu piedāvājumu – viņu rīcībā esot nonākusi „visa pietiek.com datu bāze”, un viņi esot gatavi to mums atdot atpakaļ par nelielu, taisnīgu samaksu bitkoinos.
Bijām spiesti labdarus sarūgtināt – gan tāpēc, ka bitkoinu mums nav, gan tāpēc, ka, ja arī būtu, mēs tos noteikti bezjēgā netērētu.
Kāpēc bezjēgā? Tāpēc, ka tas, kas tiek saukts par „visu pietiek.com datu bāzi” patiesībā ir milzīgs datu lērums par to, kad un no kādas IP adreses it kā rakstīts viens vai otrs komentārs pēdējos septiņos gados.
Kāpēc „it kā”? Tāpēc, ka jau Pietiek radīšanas laikā mums šķita svarīgi parūpēties arī par lasītāju vārda brīvības aizsargāšanu, līdz ar ko mēs veicām veselu virkni praktiskas dabas pasākumus.
Cita starpā mēs arī nodrošinājām glītu un gaumīgu haosu IP adrešu reģistrēšanā – respektīvi, kad lasītājs vēlējās komentēt vienu vai otru rakstu, varēja gadīties, ka tiek reģistrēta viņa IP adrese, bet varēja gadīties arī, ka kāda pilnīgi cita.
Rezultāta ēnas puse bija tā, ka arī mēs paši nevarējām zināt, kas rakstījis to vai citu komentāru, un bija arī pagrūti regulēt viena un tā paša komentētāja vēlmi komentārus reizēm rakstīt dučiem un kāliem, - kā Jūs to noteikti esat pamanījuši.
Taču nav ļaunuma bez labuma – biedrs majors un jebkurš cits interesents tagad var izstiepties un sarauties, meklējot likumsakarības un mēģinot tās atsijāt no nejaušībām.
Līdz ar to mēs labprāt pārpublicējam nu jau „bezmaksas labdara” publicēto „visas pietiek.com datu bāzes” piedāvājumu: visi interesenti ir laipni aicināti to lejuplādēt un analizēt uz nebēdu. Varbūt kāda nebūt Drošības policija varētu pat uz nākamo gadu izdīkt budžeta palielinājumu ar mērķi – pētīt „visu pietiek.com datu bāzi”.:)
„Bezmaksas labdara” piedāvājums (saglabāta oriģinālrakstība):
„Labdien! Atradu, ka janvāra nogalē internetā noplūdusi visa "pietiek.com" datu bāze no 2010.gada līdz 2017.gada beigām.
Izsūtu šo materiālu plašam lokam ar personām, kam tas varētu interesēt. Atklātībai jābūt, tas ir jebkuras veselīgas sabiedrības pamatā - visu nepieciešams analizēt, noskaidrot un publicēt. Daļu kometāru raksta pats īpašnieks ar dažādiem segvārdiem, lai radītu sev tīkamu iespaidu, citi komentāri ir tādi, kas ļautu celt prasību civiltiesā, citi, savukārt, ir klaji dezinformējoši vai pārkāpj jebkuras ētikas normas. Tagad ir iespējams visiem analizēt un izvērtēt, kas slēpjas aiz šīs šķietamās interneta anonimitātes. Varbūt pat kāds cietušais beidzot varēs aiziet uz prokuratūru un uzrakstīt iesniegumu pamatojoties uz šiem publicētajiem datiem.
Vārda brīvība nenozīmē tiesības ķengāties. Pietiek slēpt un slēpties. Tur ir segvārdi, IP adreses, komentāri(arī dzēstie) un tā tālāk. Tehniskajos datos ir arī pārlūka un visādi citādi interesanti dati.
Pieejama šeit kā XLS: https://mega.nz/#F!fEg1TAzB!97Cnj_HHgNbZ_wdtAaA8cg vai https://files.fm/u/8n5r7c64
Vai arī šeit (ja nestrādā):
https://ufile.io/56nog (2017 gads)
https://ufile.io/vkqzf (2016 gads)
https://ufile.io/kfjdm (2015 gads)
https://ufile.io/pekks (2014 gads)
https://ufile.io/sx0os (2013 gads)
https://ufile.io/kwxuk (2012 gads)
https://ufile.io/d9wal (2011.gads)
https://ufile.io/c55z0 (2010 gads)
Raw SQL dati (speciālistiem): https://mega.nz/#!u4AjVK7C
Atslēga: !QOtmjTjc_Ao92TafjZN54hGkO4wLFY4o7KXr6p-LahM
Vai šeit: https://files.fm/u/cw5bdbzw
No kurienes šie dati?
Pirmatnējie dati ir atrasti šeit, krievvalodīgs forums: https://best-xakep.pro/threads/baza-dannyx-sajta-pietiek-com.22953
Привет друзья! Выкладываю в общий доступ базу PIETIEK.COM
Кому надо пользуйтесь!! Привет от Украинских киберактивистов))
Tur ir jāreģistrējas, bet norādītā saite ir šāda:
https://mega.nz/#!u4AjVK7C
Atslēga: !QOtmjTjc_Ao92TafjZN54hGkO4wLFY4o7KXr6p-LahM
Spriežot pēc visa kaut kur darknetā ir noplūduši ļoti daudz datu, tajā skaitā arī no pietiek.com.”
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
