Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

LR Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam dienesta automašīnā doties uz tirgu ir tiesības arī laikā, kas pašā Augstākajā tiesā tiek uzskatīts par darba laiku, - šāda satura atbildi Pietiek saņēmis no paša Bičkoviča, kuram bija uzdota virkne jautājumu saistībā ar viņa neseno Vidzemes tirgus apmeklējumu ar dienesta auto un neveiklajiem skaidrojumiem par šo braucienu. Ne uz vienu no uzdotajiem jautājumiem Bičkovičs gan neatbildēja, liekot Pietiek pārstāvim vērsties administratīvajā rajona tiesā.

Pēc tam, kad oktobra sākumā Bičkovičs ar savu dienesta auto Rīgas Vidzemes tirgū tika fiksēts brīdī, kad Augstākajā tiesā tikai beidzas darba laiks, viņš un Augstākās tiesas komunikācijas nodaļa skaidrojumos sapinās tik pamatīgi, ka lika Pietiek viņam uzdot virkni konkrētu jautājumu:

„1) pulksten cikos Jūs pametāt savu darba vietu šā gada 7. oktobrī?

2) pulksten cikos Jūs iebraucāt Rīgas Vidzemes tirgus teritorijā?

3) vai Jūs uzskatāt, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājam ir tiesības personisku vēlmju dēļ pamest darba vietu pirms darba laika beigām?

4) kā Jūs skaidrojat to, ka Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece vispirms norādīja, ka Jūs esot ieradies Vidzemes tirgus teritorijā ap pulksten 16.30, bet pēc tam apgalvoja, ka šādu apgalvojumu neesot izteikusi un Jūs tirgus teritorijā esot ieradies pēc darba laika beigām?

5) kura no šīm atbildēm (vai abas) bija nepatiesa?

6) vai abas šīs atbildes bija saskaņotas ar Jums?

7) vai Jūs uzskatāt, ka LR Augstākās tiesas priekšsēdētājam pienākas melot arī šādās nenozīmīgās lietās?”

Taču oficiālajā atbildē uz šo iesniegumu Bičkovičs nav sniedzis atbildi ne uz vienu no uzdotajiem jautājumiem. Tā vietā viņš min tikai to, ka Augstākajā tiesā gan noteikts konkrēts darba laiks (no 8.30 līdz – atkarībā no nedēļas dienas – 16.00-18.00), taču kā tiesnesim likums viņam nenosakot ne dienas, ne nedēļas darba laika ilgumu.

Līdz ar to, kā atbildē paziņojis Bičkovičs, viņam kā „tiesnesim, kuram nav normēts darba laiks, atrašanās ārpus tiesas ēkas ir iespējama jebkurā laikā”. „Informēju, ka tiesnešu darbu reglamentē likums Par tiesu varu, kas nosaka, ka tiesnesis ir neatkarīgs un pakļauts tikai likumam. Likums Par tiesu varu nenosaka ne dienas, ne nedēļas darba laika ilgumu tiesnesim,” vēl piebilst Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

Ņemot vērā, ka augstā amatpersona pretēji Iesniegumu likuma un Informācijas atklātības likuma normām nav sniegusi atbildes uz tai uzdotajiem jautājumiem, Pietiek pārstāvis jau šonedēļ vērsīsies ar pieteikumu administratīvajā tiesā. Ņemot vērā Pietiek pieredzi, gaidāms, ka pēc apmēram diviem gadiem tiesa varētu izlemt, vai Augstākās tiesas priekšsēdētājam ir pienākums sabiedrībai sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem.

Kā jau ziņots, kad Pietiek Augstākās tiesas komunikācijas nodaļai sākotnēji nosūtīja pirmos jautājumus saistībā ar augstās amatpersonas tirgus apmeklējumu, šajos jautājumos vēl netika atklāts, ka portāla rīcībā ir fotogrāfijas, no kurām redzams – kaut gan oficiāli Augstākās tiesas darba laiks piektdien beidzās 16.00 pēcpusdienā, Bičkovičs ar savu dienesta Audi A6 tirgū ieradies jau 16.01.

Nezinot par šo fotogrāfiju eksistenci, Augstākās tiesas komunikācijas nodaļa ar Bičkoviču saskaņotās atbildēs pirmdien paziņoja, ka „Jūsu lasītāja sniegtā informācija un pieņemtie minējumi neatbilst patiesībai. Augstākās tiesas priekšsēdētājs 7.oktobrī darba laikā Vidzemes tirgu nav apmeklējis. Iespējams, Jūs interesē informācija par priekšsēdētāja iegriešanos tirgū ceļā no darba uz mājām piektdien, 7.oktobrī pusstundu pēc Augstākās tiesas darba laika beigām, t.i. plkst.16.30”. Par to, ka Bičkovičam nebūtu saistošs Augstākās tiesas darba laiks, vēl nebija ne runas.

Pēc tam Pietiek Augstākās tiesas priekšsēdētājam atklāja, ka portāla rīcībā ir arī minētās fotogrāfijas, un, norādot, ka Bičkoviča iepriekšējās atbildes ir izrādījušās nepatiesas, aicināja sniegt „patiesas un godīgas atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, kā arī atbildi uz vēl vienu jautājumu - vai Bičkoviča kungs uzskata, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājam pienākas melot pat par šādām it kā sīkām un nenozīmīgām lietām, un kādu mācību viņš ir vai nav guvis no šī gadījuma”.

Taču uz šiem jautājumiem Bičkoviča preses pārstāve, vairs gan neminot konkrētus laikus, atbildēja tikai: „Vēlreiz apstiprinām, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājs tirgū ieradās un atradās ārpus darba laika.” Tas, ka Bičkovičam nebūtu saistošs Augstākās tiesas darba laiks, joprojām netika pieminēts. Uz jautājumu, pulksten cikos Bičkovičs piektdienas pēcpusdienā pametis Augstākās tiesas ēku, atbilde netika sniegta, kaut jautājumā tika norādīts, ka atbildes nesniegšanas gadījumā tiks pieprasīta oficiāla informācija no Augstākās tiesas ārdurvju novērošanas kamerām.

Tā kā dienu iepriekš Bičkoviča atbildēs vēl bija skaidri minēta „priekšsēdētāja iegriešanās tirgū ceļā no darba uz mājām piektdien, 7.oktobrī pusstundu pēc Augstākās tiesas darba laika beigām, t.i. plkst. 16.30”, viņa preses pārstāvei tika uzdots precizējošs jautājums: „Vakar Bičkoviča kungs apgalvoja, ka tirgū ieradies 16.30. Vai tas pats tiek apgalvots arī šodien?”

Atbildot uz šo jautājumu, Bičkoviča pārstāve jau pilnībā ignorēja to, kas bija apgalvots iepriekšējās atbildēs: „Gan vakar, gan šodien atbildējām, ka AT priekšsēdētājs tirgū bija pēc darba laika, nefiksējot precīzu ierašanās laiku. Kā jau iepriekš minējām, tas varētu būt aptuveni pusstundu pēc darba laika beigām.”

Pēc šīs jaunās versijas izvirzīšanas Pietiek no Bičkoviča vēlējās noskaidrot, kura no viņa versijām īsti ir patiesa – pirmdienas paziņojums, kurā bija minēta "priekšsēdētāja iegriešanās tirgū ceļā no darba uz mājām piektdien, 7.oktobrī pusstundu pēc Augstākās tiesas darba laika beigām, t.i. plkst.16.30", vai otrdienas paziņojums, kurā jau tika apgalvots, ka "gan vakar, gan šodien atbildējām, ka AT priekšsēdētājs tirgū bija pēc darba laika, nefiksējot precīzu ierašanās laiku".

Uz šo jautājumu Bičkoviča pārstāve vairs nevarēja vai nevēlējās atbildēt. Tāpat Augstākās tiesas komunikācijas nodaļa neatbildēja uz uzdoto jautājumu: „Līdz ar to vēlētos precizēt - Jūs melojat pati pēc savas iniciatīvas vai Bičkoviča kunga uzdevumā?”

Kā jau ziņots, fotogrāfijas Pietiek saņēma no kāda lasītāja, kurš tām par tikšanos ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju bija pievienojis šādu aprakstu: „Viņš gan teica, ka viņam darba laiks līdz četriem un ka esot pa ceļam uz mājām iebraucis, bet pats ielicis čeku logā, kurš par stāvvietu izsists laiks - 16:01. Tikai viņš nezina, ka tas ir piefiksēts, tā ka, ja par to viņam jautājat, varat jau sākumā neminēt, ka skaidri redzams, ka 16os darbā vairs nebija gan, jo pa minūti neatlidos vis no Augstākās tiesas uz Matīsa tirgu, kaut vai būtu propelleris kā Karlsonam. Apmierināts gan nebija, burkšķēja kaut ko...”

Sākotnēji Bičkoviča pārstāve ar viņu saskaņotās atbildēs arī paziņoja, ka „Augstākajā tiesā dienesta automašīnu izmantošana privātām vajadzībām netiek pieļauta. Automašīna Audi A6, valsts numurs AA6659, cita starpā, saskaņā ar likuma Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu 5.2 panta ceturtās daļas 4.punktu, tiek izmantota arī Augstākās tiesas priekšsēdētāja nogādāšanai no darba vietas uz dzīvesvietu un atpakaļ”.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...