Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Bezprocentu lamatas

Raimonds Lejnieks - Puķe
19.08.2013.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tev ir nepieciešama nauda remontam? Atdod mazāk nekā aizņēmies. Pirmais kredīts bez maksas. Šķiet visi ir dzirdējuši šādus reklāmas saukļus. Pārliecinātam kredītu neņēmējam tas jau sāk kaitināt. Bet šajā rakstā pievērsīsimies tiem, kas kaut reizi ir paņēmuši ātro kredītu.

Kas tad būtībā ir ātrais kredīts, - nav jābūt nekādam juristam, lai saprastu, ka te kaut kas nav kārtībā. Ja bankās cilvēkiem ar maziem ienākumiem un it īpaši cilvēkiem bez ienākumiem kredītus neredzēt kā savas ausis, tad turpretī dažādas ātro kredītu devēju kompānijas ir gatavas mest naudu kaut pakaļ. 

Kā darbojas ātrais kredīts un kā pie tā var tikt? Kā piemēru paņemsim ātro kredītu tirgus līderi AS 4finance, kas tautā plaši pazīstams kā Smscredit.lv, atveram lapu, aizpildām īsu reģistrēšanās anketu ar saviem pamatdatiem, no sava konta pārskaitām 1 santīmu kā apstiprinājumu savai identitātei, un aidā – varam izvēlēties, kādu summu aizņemties – līdz pat 200 latiem, izdarām vēl kādus divus, maksimums, trīs klikšķus, un nauda ieripo mūsu kontā. Un tas viss bez kādām klapatām, bez kādām izziņām, galvojumiem un citām formalitātēm. 

Ērti un vienkārši – vai ne? Tagad izejam no smscredit mājaslapas, izslēdzam datoru, aizejam aiz stūra uzsmēķēt, un aptuveni, kad mēs lēnā garā būsim pabarojuši vēzīti, uz tālruni atnāk sms par to ka mums kontā ir parādījusies nauda. Nu ko – dodamies tērēt… 

Pag, stop, sāksim visu no gala – paskatīsimies uz šo visu citādākām acīm. Atveram lapu, reģistrējamies, paņemam kredītu, labi, vēl nepaņemam – esam vieni no retajiem, kas izlasa piedāvātos noteikumus. Izskatās diezgan pabaisi, bet visinteresantākā daļa mūsu acīm paveras tad, kad tiekam līdz sadaļai par procentu likmes aprēķināšanu – personīgi man formula izskatās baisa. Ejam tālāk.

Nezinu, kā uz to skatās juristi, bet kaut kā dīvaini liekas, ka klikšķis datora ekrānā nozīmē parakstītu līgumu. Paši ātro kredītu devēji atrunājas ar patērētāju tiesību likuma pantu par distances līgumu, lai gan arī tas, manuprāt, ir diskutējams jautājums, jo šis pats likuma pants nosaka ka distances līgums ir pielietojams, ja patērētājs izteicis vēlmi līgumu saņemt šādā veidā. Vai no savas bankas konta pārskaitītais santīms un pāris datora peles klikšķi ir uzskatāmi par patērētāja vēlmes izteikumu saņemt līgumu virtuālā formā, tas atkal ir diskutējams jautājums juristiem…

Dodamies tālāk – mūsu jau iepriekšpieminētais AS 4finance, kurš mums iedeva kredītu, visticamāk nav izvērtējis mūsu maksātspēju – tā teikt, maksātspējas un kredīta atdošanas spēju uzkraujot uz aizņēmēja pleciem.

LR Krimināllikums nosaka "201.pants. Augļošana. Par dažāda veida aizdevumiem, kuri izdarīti, apzināti izmantojot aizdevuma ņēmēja smago materiālo stāvokli, un kuru nosacījumi ir viņam pārmērīgi apgrūtinoši (augļošana), - soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu."

Bez komentāriem – kredītus tak šādi "uzņēmēji" dod arī studentiem, bezdarbniekiem, kā arī citiem, kam nav ienākumu. 

Ejam tālāk – ejot pa ielu, ieejot internetā, paskatoties TV, it visur mums uzmācas ar "izdevīgiem" aizdevuma piedāvājumiem. Te nu mūsu mīļie augļotāji kārtējo reizi acīmredzami pārkāpj Krimināllikuma 211. pantu. 

Šie abi Krimināllikuma panti ir arī galvenie pārkāpumi, ko veic "atbildīgie aizdevēji" Šeit var minēt vairākus Civillikuma pantu, kā arī Patērētāju tiesību likuma pantu pārkāpumus, utt. 

Ko darīt? Pirmkārt, saprast, ka aizņemoties ne jau tu esi vainīgs pie tā, ka aizņēmies, bet ka tevi uz šādu rīcību pamudināja situācija un apstākļi. Teiksim tā – neviens aiz labas dzīves neaizņemas naudu. Otrkārt – apvienoties un cīnīties. Kāpēc apvienoties? Ja mēs katrs gribētu sev noalgot juristu, tas varētu būt diezgan sālīts prieks mūsu tā jau plānajam maciņam. Tomēr apvienojoties mēs varam šīs izmaksas minimizēt. 

Biedrība Baltais Bruņinieks (BB), šķiet, pagaidām ir vienīgie Latvijā, kas ir kolektīvi metuši izaicinājumu šai klaji pretlikumīgai "smsņiku" patvaļai.

Atverot organizācijas mājaslapu, varam lasīt šādas rindas: "Divdesmit neatkarības gadu laikā ar mūsu klusējošo piekrišanu praktiski viss Latvijas īpašums ir pārgājis ārvalstu investoru, baņķieru un negodīgu politiķu rokās. Ko gan vēl var nozagt izputinātā valstī? Pilsoņu privāto īpašumu, izpeļņu un brīvību. Šodien mūsu jau ir simtiem tūkstošu, kurus ir aplaupījušas bankas un SMS kreditori. Cīnīties pret viņu patvaļu vienatnē ir gluži veltīgi. Tādēļ mēs esam izveidojuši aizsardzības sistēmu pret kredītdevēju negodīgo darbību. Starp mūsu biedrības biedriem jau ir savākta spēcīga speciālistu komanda: juristi, ekonomisti, uzņēmēji, analītiķi, bijušie tiesneši un policisti. 

Daži desmiti iesniegumu tiesā un policijā neatrisina problēmu, tikai desmiti tūkstošu apturēs to banku un SMS kreditoru patvaļu, kuri jau pilntiesīgi uzskata MŪSU nākotni par savējo. Jo ātrāk Jūs piepulcēsieties mūsu rindām un jo ātrāk uzsāksiet savu aizstāvību, jo lielākas būs izredzes uz panākumiem gan konkrēti Jūsu lietā, gan arī kopējā lietā ar mērķi pārtraukt to, ka mūsu valsti izlaupa ārvalstu augļotāji un viņu vietējie līdzdalībnieki." 

Uzsākot procesu savā lietā vai piedaloties tiesās, kurās tiks aizstāvēti BB biedri, varēsiet pārliecināties, ka banku darbība ir atklāta krāpšana un nodokļi, kurus mēs maksājam Latvijas budžetā, aizplūst uz Eiropas Savienību un ASV. 
Iedziļinoties un sākot izprast biedrības BB ideju, Jūs neiztērēsiet laiku velti. Tas ir izglītojoši un ļoti interesanti.

Mēs saprotam, ka šodien tiesā uzvarēt bankas, kuras saņem atbalsta gan no valsts, gan neatkarīgās tiesu varas, un kuras strādā globāla mehānisma ietvaros, ir ļoti grūti. Taču gan sabiedrības, gan tiesnešu izglītošanas process ir uzsākts. 

Ir skaidri zināms, ka tiesas procesu var novilcināt gadiem ilgi un iegūtajā laikā panākt īpašuma atgriešanu, jo banka īpašumu ir ieguvusi krāpnieciskā ceļā. 

Kāds tieši ir šis kredītiestāžu krāpnieciskais ceļš, tiek runāts tiesā. Tas ir mūsu pamatarguments ikvienā tiesu procesā, kurā Baltajam Bruņiniekam ieroču arsenālā ir ne tikai juridiskais vairogs, bet arī varenāks ierocis – TAISNĪBA.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...