Bezpajumtnieks "sniedzis mārketinga pakalpojumus" ceturtdaļmiljona vērtībā bēdīgi slavenajiem "Peltes Namiem"

«Lieciet mani mierā! Es ar jums nerunāšu! Ko jums vajag… Kas jūs vispār tādi!» Arī fotografēties viņš kategoriski atsakās, tāpat neatzīstas, kad tiek uzrunāts vārdā un uzvārdā. Tāda ir Ērika Vanageļa (78) reakcija, kad pēc divu mēnešu aptaujāšanas beidzot izdodas sastapt viņa aprakstam līdzīgu personu kādā Vecmīlgrāvja namā, kurā viņš it kā piemītot.

Savu paša dzīvokli Stabu ielā viņš pazaudējis jau pirms gadiem desmit. Redzams, ka slikti redzošajam večukam ne pirmo gadu desmitu iedzeršana rūpējusi vairāk par visu. Tamdēļ viņš arī nonācis pusbomža stāvoklī - kad saņemot pensiju, tad plostojot nezin kur, bet agri vai vēlu atklīstot šeit, kur nakšņojot pie kādas paziņas.

Ēriks Vanagels - ja tiešām tas ir viņš - šaurās speciālistu aprindās ieguvis teju vai mītiskas personas statusu. Vienubrīd uz viņa vārda bija reģistrēti 300 aktīvi ofšoru uzņēmumi visā pasaulē, kamēr neaktīvo (uz papīra eksistējošo, nelikvidēto veco juridisko personu) skaits sasniedza vēl tūkstoti.

Caur ofšoriem, kuru formālais īpašnieks un/vai direktors bijis šis te reālajā dzīvē praktiski neatrodamais dzērājvecis, gājuši cauri gan Ukrainas ekspremjeres Jūlijas Timošenko (amatā līdz 2010. g.) desmitmiljoni, gan aizbēgušā eksprezidenta Viktora Janukoviča (2010. - 2014.) simtmiljoni. Ieroču kontrabanda uz Āfriku un konti «Sergeja Magņitska lietai» (lielākā nodokļu atmaksas izkrāpšana Krievijas vēsturē, kombinācijā ar galvenā liecinieka S. Magņitska slepkavību) - Vecmīlgrāvja pensionārs šajās lietās stāvējis klāt gan kā ofšoru «akciju turētājs», gan kā «direktors», gan kā atbildīgais par kontiem: katrā nākamajā afērā viņam varēja būt sava loma.

Vienreiz viņš pat esot ieradies uz pratināšanu Finanšu policijā, bet tā arī bijusi vienīgā reize, kad viņš sev pieļāvis tādu vaļību. «Ēriks Vanagels […] ir kā preču zīme: kvalitātes un cenas simbols, tikai naudas atmazgāšanas industrijā,» rezumē Dr. Andrea Galli no Ženēvā bāzētās ekonomiskās noziedzības apkarošanas grupas Scalaris.

Reti amizants «darījums» tepat Latvijā

Faktiski visi šie ofšoru darījumi, protams, notiek bez paša Ērika Vanageļa ziņas. Tādi fiktīvie īpašnieki un «direktori uz papīra» parasti saņēmuši vidēji ap 50 latiem par katru no tiem ofšoriem, kuru formālie vadītāji viņi pēc reģistrācijas skaitās, kamēr vienlaikus ar ofšora reģistrēšanu viņi vienmēr izdod patiesā labuma guvējam ģenerālpilnvaru jeb prokūru veikt visus darījumus attiecīgās juridiskās personas vārdā. (Rīgas lielākajā naktspatversmē vienlaik dzīvoja vismaz 17 dažādi «firmu vadītāji», uz kuru vārda gada laikā bija apgrozīti 22 miljoni latu. Kādi tagad sasniegumi pēc eiro ieviešanas, statistika vēl nav apkopojusi.)

Taču beidzot policijā konstatēts Ē. Vanageļa «biznesa karjerā» pirmais darījums, kurš ticis veikts tepat Latvijā: Vecmīlgrāvja dzērājdirektors atvēzējies uzreiz uz ceturtdaļmiljonu latu!

Runa ir par darījumu, kurš oficiāli noformulēts kā «nekustamā īpašuma mārketinga konsultāciju izmaksas». Šos tirgvedības pakalpojumus it kā esot veicis Oklendas apgabalā Jaunzēlandē reģistrēts pastkastītes uzņēmums Renburg Ltd. Tas pieder Ērikam Vanagelim, tā formālais direktors ir kāds britu pilsonis Neils D. G. Dženingss (Neil Daniel Gillespy Jennings).

Tā kā Renburg nekad nav bijis neviens cits darbinieks, bet N. D. G. Dženingss dzīvo Anglijā, tad jāsecina, ka šis pienākums kritis uz paša Ē. Vanageļa pleciem - citas personas vienkārši nav.

Skandalozi uzņēmumi

Vēl interesantāks ir uzņēmums, kurš tad Ē. Vanagelim esot pasūtījis šos fantastiski dārgos mārketinga plānus (jāpiebilst, ka tie nekad nav īstenojušies). Tas ir SIA Peltes Nami, kas pēdējo piecu gadu regulāri zīmējies dažādos skandālos.

To savulaik nodibinājuši ārzemju investori ar specializētu nolūku - veikt investīcijas nekustamajos īpašumos, bet tas beidzies slikti. Par vairāk nekā 7,59 miljoniem latu nopirkts 28 hektāru zemesgabals, kuru pārdevis auditorfirmas Ernst&Young Baltic valdes loceklis un (tagad jau bijušais) Ārvalstu investoru padomes priekšsēdētājs Andris Lauciņš, kas pats to savulaik iegādājies par nepilniem 150 tūkstošiem latu - 51 reizi lētāk.

Atslēga slēpjas faktā, ka pats A. Lauciņš, būdams superdārgās zemes īpašnieks, vienlaikus bija valdē auditorfirmai, kuras funkcija - vienmēr un visur palikt neitrālas novērtētājas pozīcijā. Taču Peltes Namu gadījumā tapa atzinums, ka darījums esot godīgs un drošs.

Kā jau iepriekš rakstīja Pietiek, iznākumā Kriminālpolicijas pārvaldē 2015. gada augustā tika sākts kriminālprocess aizdomās par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un mantas nobēdzināšanu.

Nav pārsteigums, ka Peltes Nami šādu «darījumu» rezultātā nonākuši līdz maksātnespējai. Kāda loma šādā tiesu procesā varētu būt izmēros daudz mazākajai afērai ar «mārketinga pakalpojumiem», kurus it kā esot sniedzis Vecmīlgrāvja dzērājvecis ceturtdaļmiljona apmērā, droši vien mēs uzzināsim tikai no policijas.

Taču fakts ir tāds, ka Latvijas «ēnu ekonomikas» vidē sasniegts jauns rekords - līdz šim vēl nevienam bomzim nebija pieticis dūšas «sniegt mārketinga pakalpojumus» par ceturtdaļmiljonu, tādā veidā palīdzot novest kompāniju līdz maksātnespējai.

Novērtē šo rakstu: