“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

Pagāja laiks, laupījums bija sagremots, te, lūk, pie apvāršņa parādās jauns upuris. Pēc īpašnieka nāves mantinieki nespēj sadalīt Olainfarm. Kas var būt labāks guvums laupītājlikvidatoru sugai – Velmeram un Krastiņam, kuriem nu pievienojas vēl Buka.

Tomēr akciju sadalījums nebija labvēlīgs reideru pirmajam mēģinājumam janvārī, bija jāgaida, kamēr parādās stiprāks “jumts”, jāatrod marionetes darba izpildei, zicpriekšēdētāji, ko cietumā vēlāk sēdināt.

“Jumts“ parādās līdz ar jaunu valdību „bezkompromisa” aunagalvas Bordāna personā. Zicpriekšsēdētājs - sameklēts akadēmiskajās aprindās, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāna Bērziņa personā.

Joku dienā 1. aprīlī Bērziņš labāko reketa tradīciju garā organizē jaunās padomes sanāksmi melnā busiņā pie uzņēmuma vārtiem, bet faktiski prettiesiskā lēmuma par padomes sastāva maiņas reģistrāciju Uzņēmumu reģistrā nodrošina jaunieceltais tieslietu ministrs. Reiderisms valsts varas līmenī.

Padome un valde noteic sev brangas algas, priekšsēdētājam 17 000 EUR par, pēc Bērziņa apgalvojuma, vienas stundas darbu mēnesī. Jau pēc pāris nedēļām, jūtot, ka var nepaspēt visu no uzņēmuma iznest, padomes algas tiek pieaudzētas divkārt. Jāsteidzas, sācies tiesas process, un Olainfarm plosīšanai var nebūt pietiekami daudz laika – pat, ja Bordānam izdosies Kalnmeieru nomainīt.

Lai pēc Olainfarm aprīšanas nebūtu lieki jāgaida uz jaunu upuri, Bērziņš ar gudru ziņu tiek jau laikus virzīts par LU rektora amata pretendentu. Pirmais jaunā amata pretendentu soctīklos sveic un sumina Rungainis.

Kāpēc, kāda tur laupītājlikvidatoriem interese? Izrādās, LU šībrīža vadība ieguvusi no Saeimas un Ministru kabineta tiesības brīvi rīkoties ar nekustamo īpašumu aptuveni 40 miljonu eiro vērtībā, kurus var pārdot un visu iegūto ieguldīt jaunā akadēmiskā centra attīstībā Torņakalnā. Tomēr visā priekšvēlēšanu kampaņas laikā Bērziņš nepaguris stāsta, ka potenciālais guvums varētu būt tikai 20 miljoni - puse no vērtības. Kur pazūd otra puse? Nav grūti uzminēt...

Bērziņa vēlēšanu kampaņā tiek ieguldīts daudz izdomas, viltusziņu, esošās LU vadības apmelojumu. Tas nekas, ka puisis izskatās padumjš un bailīgs, tomēr vadības zinātņu doktors, profesors, korespondētājloceklis, daudzu gudru citātu zinātājs un teicējs.

Taču, ja reiz ej uz skatuves, - aizpogā bikses. Pietiek atvērt Bērziņa doktora disertāciju, lai katrs kaut pussemestri augstskolā pasēdējis zaļknābis redzētu, ka mūsu priekšā ir nevis darbs, kas pamato visus tālākos Bērziņa titulus un grādus, bet gan drausmīga haltūra, paviršības un nolaidības piemērs, iespējams, pat datu safabricēšanas un plaģiāta gadījums. Par to gana daudz lasāms Pietiek. Beigu beigās arī LU bija spiesta pārtraukt klusēšanu un paziņot, ka sāks disertācijas kvalitātes pārbaudi.

Šāds pavērsiens nevairo Bērziņa izredzes ietikties kārotajā rektora amatā un organizēt “efektīvu” LU pārvaldību, lasi, izpārdošanu savu Olainfarm padomes biedru vadībā. Negaidīts pavērsiens, un nu nākas pašam “bezkompromisam" nākt ārā no kulisēm.

21. maijā parādās kopš PSKP laikiem nepiedzīvots mēģinājums iejaukties augstskolas autonomijā - JKP piedraud visās diskusijās Bērziņu vienos vārtos apspēlējušajam šī brīža rektoram Muižniekam, ka neatbalstīs viņa kandidatūru atkārtotam termiņam, jo viņa vārds, lūk, atrodams “čekas maisos”.

Tas nekas, ka Latvijas prokuratūra šo lietu ir pētījusi un tiesa spriedusi, ka nekādas apzinātas Muižnieka un VDK sadarbības nav bijis. Tas nekas, ka Muižnieka lieta pilnā apjomā ir publicēta un tur neatrast ne mazāko pierādījumu iespējamajai sadarbībai.

Tas nekas, ka Muižnieka vadībā LU ir guvusi ievērojamus sasniegumus visās darbības jomās un neatradīsies neviens darbinieks, kam nāktu prātā pārmest rektoram kādus senus grēkus. Un pat arī tas nekas, ka NATO ģenerālsekretārs Stoltenbergs arī ir pierādījis, ka viņam PSRS vēstniecības attiecīgajā nodaļā piešķirtais segvārds “Steklov” nenozīmē, ka viņš ir sadarbojies ar slepenajiem dienestiem un šis fakts neliedz viņam darboties visnotaļ augstajā un ar ne vienas vien valsts noslēpuma glabāšanu saistītajā amatā.

“Bezkompromisa tiesiskumam” pienākas sava tiesa no universitātes nekustamajiem īpašumiem, Tā dēļ ir vērts LU rektora amatā iestumt ampelmani, kas neko vairāk nespēj kā atskaņot safabricētus citātus, kurus nekad nav teikuši ne Darvins, ne Einšteins. Lielākā kretīna princips jaunās skaņās “bezkompromisa tiesiskuma” izpildījumā.

Novērtē šo rakstu: