Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2016.gada vasarā, plānojot veikt kārtējo resertifikāciju psihiatra specialitātē, konstatēju, ka tiesiskā veidā tas nav iespējams. Proti, nav izveidota Latvijas Ārstu biedrības Sertifikācijas padome; saskaņā ar MK 18.12.12. noteikumiem Nr.943 “Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība” šai LĀB profesionālajai institūcijai[1]noteikts “iestādes”[2] statuss Administratīvā procesa likuma izpratnē.

MK noteikumi precizē sertifikācijas institūciju, kas noteiktas likumā, darbību, struktūru un funkcijas, un tieši Sertifikācijas padomei deleģēts uzdevums apstiprināt profesionālo asociāciju sertifikācijas komisiju pilnvaras katrā specialitātē, kā arī izdot administratīvos aktus ārstu kvalifikācijas celšanas pasākumu atzīšanas un sertifikācijas jomās[3].

Koleģiālo institūciju, Padomi, izveidot ar MK noteikumiem deleģēts LĀB; biedrība Padomi tātad arī apvelta ar administratīvi procesuālo rīcībspēju, lai turpmāk tā valsts pārvaldē darbotos patstāvīgi[4] Veselības ministrijas kā “augstākas iestādes” funkcionālā padotībā[5]. Savukārt LĀB tālākais pienākums ir risināt vienīgi organizatoriskos un finansiālos jautājumus, kā arī par Sertifikācijas padomes izdotajiem lēmumiem informēt gan privātpersonas, gan Veselības inspekciju[6] - Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra vajadzībām.

Gatavojoties tobrīd resertifikācijai, konstatēju no mājaslapas internetā “arstubiedriba.lv” sadaļas “Statūti un nolikumi” izrietošu faktu, ka LĀB kopš 2013.gada 1.janvāra tā arī nav likumā un savos statūtos noteiktā kārtībā nedz izveidojusi Sertifikācijas padomi, nedz apveltījusi to ar administratīvi procesuālo rīcībspēju[7].

Tomēr Padomes amatpersonas (priekšsēdētājs, vietnieki un locekļi) tikušas ievēlētas un pirms apvienošanas koleģiālā institūcijā, proti, pirms savu pilnvaru spēkā stāšanās jau sākušas aktīvi iemēģināt darbu valsts pārvaldē. Tai skaitā, tiek regulāri rīkotas sēdes, kur sanākušie Padomes locekļi, pozicionējoties kā pilnvērtīga koleģiāla institūcija, izdod “lēmumus” attiecībā uz izglītības pasākumu organizatoriem vai ārstiem, traktējot tos kā tiesiskus administratīvos aktus. Acīmredzami prettiesiskā situācija šobrīd turpinās ilgāk nekā 5 gadus.

Atgādinu, līdz 2012.gada beigām ilgstoši nebija spēkā esošu MK noteikumu, kas reglamentē sertifikācijas kārtību[8]. Procedūru LĀB veica, darbodamās autonomam publisko tiesību subjektam tipiskā veidā; katru sertifikātu parakstīja amatpersona, kam statūtos noteiktas tiesības nepastarpināti pārstāvēt LĀB, proti, organizācijas prezidents vai viceprezidenti.

Tā kā sertifikātu derīguma termiņi noteikti uz 5 gadiem, var secināt, ka kopš 2018.gada sākuma mūsu valstī vairs nav neviena ārsta speciālista, kuram būtu leģitīms sertifikāts. Tā kā Sertifikācijas padome nav izveidota un LĀB statūti nenosaka ievēlētā Sertifikācijas padomes priekšsēdētāja tiesības vienpersoniski pārstāvēt biedrību attiecībās “uz āru”[9], bet pirms Sertifikācijas padomes kā koleģiālas institūcijas lēmuma par profesionālās asociācijas izveidotās sertifikācijas komisijas atzīšanu arī tai nav pilnvaru valsts pārvaldē, tad kopš 2013.gada sākuma izdotie ārstu “sertifikāti” saskaņā ar Dokumentu juridiskā spēka likumu ir saistoši tikai to abiem parakstītājiem kā fiziskām personām[10].

Šāda situācija un atbildīgo institūciju pasivitāte tās apzināšanā un novēršanā ir dīvaina, jo potenciāli var negatīvi iespaidot valsts tēlu starptautiski; īpaši tāpēc, ka Latvija pozicionējas kā spējīga aktīvi piesaistīt ārzemju pacientus, lai ievērojami paplašinātu “medicīnas tūrismu”.

Par ārstu sertifikācijas problemātiku, kā arī valsts liegto iespēju man tiesiskā procedūrā atjaunot speciālista statusu esmu kopš 2016.gada saņēmis skaidrojumus atkārtoti no Veselības ministrijas un Valsts kancelejas, kā arī no LĀB, Veselības inspekcijas, Valsts prezidenta kancelejas un Valsts ieņēmumu dienesta. Vērtējot kompleksi, rodas iespaids, ka LĀB nevēlas izveidot leģitīmu Sertifikācijas padomi, jo tai nāktos darboties Veselības ministrijas funkcionālā padotībā un VM valsts sekretāram tad būtu pienākums Padomes locekļiem noteikt valsts amatpersonu statusu. Tāpat acīmredzami, ka LĀB paļaujas uz kādām grūti izskaidrojamām ieražu tiesībām, ko noturīgi gatava akceptēt valsts, tādējādi padarot biedrību faktiski par neaizskaramu. Nav tomēr saprotams, kāpēc LĀB ir tiktāl “zaudējusi gaumi”, lai nevarētu piekopt kaut agrāko praksi, kad sertifikātus parakstīja persona ar pārstāvības tiesībām - prezidents vai viceprezidents.

No Satversmes tiesas kolēģijas 2017.gada 10.marta atteikuma pieņemt konstitucionālo sūdzību un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas 2017.gada 3.aprīlī sniegtā skaidrojuma izriet, ka gadījumā, ja nav izveidota “iestāde”, proti, Sertifikācijas padome, probēmas risinājums administratīvā procesa kārtībā jārod “augstākai iestādei” – Veselības ministrijai.

Šai sakarā vēlos akcentēt, manuprāt, būtiskus “likuma robus”. Proti, Ārstniecības likuma 29.pantā nav noteikts, kādā tiesiskajā statusā, veicot konkrēto funkciju, darbojas sertifikācijas institūcijas; vai tās uzskatāmas par autonomiem publisko tiesību subjektiem vai veic deleģētu valsts pārvaldes funkciju Veselības ministrijas funkcionālā padotībā? Pie tam konkrētajā situācijā varētu būt vēlams precizēt padotības formu[11].

Savukārt Ministru kabineta noteikumos Nr.943 precizēts, ka sertifikācija ir valsts pārvaldes funkcija, kas tiek veikta VM padotībā; taču arī šai gadījumā nav izprotama padotības forma. Lielākās neskaidrības rada apstāklis, ka MK noteikumos pārvaldes uzdevums, kas satur valsts varu un nosaka tiesības izdot administratīvos aktus, deleģēts nevis biedrībai, bet tās struktūrvienībai. Ir zināma pretruna jau apstāklī, ka Valsts pārvaldes iekārtas likuma normas šādu iespēju it kā nepieļauj[12], savukārt Administratīvā procesa likums neizslēdz iespēju, ka “iestādes” statuss var tikt noteikts arī kādai nodaļai vai struktūrvienībai[13].

Tomēr šaubos, vai, izvērtējot administratīvā vājuma riskus, būtu adekvāti ārpus valsts pārvaldes institucionālās sistēmas deleģēt administratīvo aktu izdošanas tiesības subjektam, kurš MK noteikumu spēkā stāšanās brīdī nav izveidots, bet valdībai ir (un, šķiet, joprojām turpinās...) vien labticīga vīzija, ka privātpersona (biedrība) to izveidos. Nezinu ar kādu motivāciju attiecīgās normas tika iekļautas normatīvajā aktā un vai tās akceptēja Tieslietu ministrija (tieslietu ministra amatā tobrīd – Jānis Bordāns).

Diemžēl nākas konstatēt, ka tiesiskās attiecības, kādas izriet no MK noteikumiem Nr.943 vai to pakārtotības likumam, izrādījušās grūti izprotamas gan iestādēm un tiesai, gan privātpersonām un nav realizējamas praksē.

Izsaku priekšlikumu Saeimas deputātiem, tieslietu ministram un tiesībsargam izvērtēt, vai “likuma robi”, kā tiek reglamentēta ārstniecības personu sertifikācija un ārsta speciālista statusa noteikšana, ir izņēmuma gadījums, ko iespējams tātad operatīvi risināt, ja vien būtu politiskā griba? Taču varbūt problemātika, kā reglamentēt privātpersonām deleģēto valsts pārvaldes funkciju tiesisku norisi, pārraudzību un nodrošināt efektivitāti ir plašāka, skarot arī citus resorus? Varbūt pienācis laiks izvērtēt, cik lietderīgi demokrātiskā, izglītotā sabiedrībā valstij ir turpināt veicināt dažādu prominentu organizāciju nereti visai arhaisko un pamatā no ieražām izrietošo ietekmi? Jo īpaši, ja gadās kuriozi kā minētais, ka biedrība nespēj ilgtermiņā adekvāti veikt tik elementāru darbību kā savu pārstāvības tiesību sakārtošanu.

Šķiet, būtu loģiski un saprātīgi no procesuālās ekonomijas viedokļa, ja speciālista statuss tiktu noteikts ikvienam ārstam, kurš beidzis rezidentūru un nokārtojis attiecīgu eksāmenu valsts akreditētā augstskolā. Savukārt resertifikāciju varētu nodrošināt Veselības inspekcija, sadarbībā ar profesionālajām asociācijām veicot periodisku speciālistu pārreģistrāciju valsts reģistrā; pašlaik šī procedūra lielā mērā dublējas ar sertifikāciju, radot lieku normatīvismu[14].

Tāpat rosinu priekšlikumu izvērtēt, vai likumā “Par tiesu varu” un Valsts pārvaldes iekārtas likumā būtu ietverama precizējoša norma, ka tiesu un iestāžu rīcība un secinājumi nedrīkst nonākt klajā pretrunā ar sabiedrībai izprotamiem un obligāti apgūstamiem standartiem. Konkrēti, runa ir par pamatizglītības standartiem. Tā, piemēram, sociālo zinību jomā tie paredz, ka 9.kases absolventam jāpārzina demokrātiskas valsts pazīmes, jāprot raksturot, kā atšķiras demokrātiska valsts no nedemokrātiskas, ar piemēriem jāspēj ilustrēt trīs galveno varas veidu īstenojumu dzīvē, kā arī jāpārzina tiesiskuma jēdziens, cilvēka pamattiesības, Administratīvā procesa likums un jāspēj atšķirt tiesisku rīcību no prettiesiskas[15].

Pašlaik dažādi likumi pieļauj neskaidros gadījumos iestādei un tiesai interpretēt tiesību normas tā, lai veicinātu demokrātiskas sabiedrības principu, kā arī privātpersonu tiesību ievērošanu; tomēr ikviena jurista viedoklis par šiem principiem var būt pat visai krasi atšķirīgs; arī pamatizglītības standarti pēc gadiem ilgas padziļinātas izglītošanās un darba pieredzes var piemirsties, ja par tiem netiek regulāri atgādināts. Un pat visobjektīvākajam juristam varētu būt grūtības izvērtēt dažādu ieražu tiesību aktualitāti vai nozīmību.

Šai sakarā minēšu divus piemērus no savas sarakstes:

1) Veselības ministrija, konstatējot padotības kārtībā, ka LĀB Sertifikācijas padome nav izveidota, tāpēc stāties tiesiskās attiecībās ar šo veidojumu nevienam nav iespējams, pat necentās uzņemties “augstākas iestādes” pilnvaras un funkcijas, lai atbilstoši iestāžu juridiskās obstrukcijas aizlieguma principam risinātu problēmjautājumu par speciālista statusa pagarināšanu ilgstoši un regulāri praktizējošam ārstam; tā vietā VM, ignorējot tiesiskuma principu[16], “ielasīja” MK noteikumos tur neesošu normu, ka sertifikācijas gadījumā “iestādes” statuss nosakāms LĀB kā organizācijai kopumā (jādomā, VM valsts sekretārs bija konsekvents, vienlaikus arī nosūtot rīkojumu LĀB prezidentam un viceprezidentiem, ka viņiem tiek noteikts valsts amatpersonas statuss...[17]),

2) Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2018.gada 19.janvāra lēmums SKA-837 vedina domāt, ka senatores piedēvējušas sev neesošas pilnvaras; tiesa faktiski konstatē, ka LĀB ir ekskluzīvas tiesības brīvi izvēlēties neievērot MK noteikumus un neizveidot Sertifikācijas padomi; tiesa patvaļīgi noteikusi “iestādes” statusu administratīvajā procesā visai biedrībai kopumā un patvaļīgi noteikusi, ka visa LĀB (nevis tikai Sertifikācijas padome) ir funkcionāli padota Veselības ministrijai; tomēr vienlaikus bija labi zināms, ka nevienai no personām, kuras tiesīgas patstāvīgi pārstāvēt LĀB, nav valsts amatpersonas statusa un līdz ar to nevar būt pilnvaru izdot administratīvos aktus valsts pārvaldes jomā; no lēmuma arī secināms, ka augstākajai tiesai bijušas grūtības nodalīt personas publiski tiesiskos pienākumus no tiesībām; proti, veikt sertifikācijas procedūru nav tik daudz tiesības, cik pienākums, jo par tiesībām, kuru ievērošanu valstij būtu īpaši jāatbalsta kā ikvienas Satversmē noteiktas pamattiesības, šai gadījumā uzskatāma iespēja saglabāt ilgstošu nodarbošanos un speciālista statusu; no Satversmes 106.panta izrietošo šo pamattiesību ievērošanu valsts, reāli funkcionējot nozares ministrijai, varētu nodrošināt arī, veicot citus pasākumus nekā sertifikācija, ja reiz procedūru neizdodas organizēt tiesiskā veidā[18].

No AT Senāta lēmuma izriet, ka MK noteikumu Nr.943 materiālās normas, kas nosaka LĀB Sertifikācijas padomes un VM tiesiskās attiecības vai pilnvaras, nav piemērojamas (par saviem secinājumiem Senāts, cerams, jau ir informējis Ministru kabinetu[19]). Un... “Saprātīgs pieteicējs” zina, ka saskaņā ar likumu personai, kura vēlas uzsākt administratīvo procesu, jāvēršas tieši tai iestādē (kā jau minēts, likuma izpratnē tā var būt arī struktūrvienība), kurai attiecīgas pilnvaras nosaka ārējie normatīvie akti[20], vai augstākā iestādē, ja pirmā līmeņa iestādes, piemēram, nav; līdz ar to nav saprotama tiesas norāde, ka bija jāvēršas ar valsts pārvaldi vien nosacīti saistītā institūcijā, proti, nepastarpināti LĀB, kam MK noteikumi faktiski paredz pienākumu kancelejiski atvieglot pagaidām neizveidotās “iestādes” darbu.

Ja vērtē Augstākās tiesas un Veselības ministrijas lēmumus ne burtiski, bet “pēc gara”, tad nepārprotami tiek sludināts, ka likumdevēja faktiskā griba esot Latvijas Ārstu biedrībai piešķirt feodālismam tipiskas, ārpus reālas kontroles esošas lēņu tipa tiesības uz speciālistu kvalifikācijas celšanas pārraudzību un sertifikāciju. Iespējams...

Tomēr ļoti žēl, ka Augstākās tiesas senatorēm, kā arī dažādām valsts pārvaldes iestādēm nerūp mūsu valsts publiskais tēls; konsekventa attieksme pret biedrību vai citu privātpersonu pārstāvības tiesību ievērošanu ir pietiekami nozīmīgs valsts ilgtspējīgas attīstības un morāles indikators. Potenciālie investori, šķiet, vērtē arī tiesībsargājošo institūciju kvalifikāciju un prestižu. Šai sakarā interesanti iepazīties ar FENIP prokurores 30.12.2016. lēmumu, no kā izriet, ka LĀB mājaslapā internetā, acīmredzot sadaļā “Statūti un nolikumi” esot publicēts arī Sertifikācijas padomes nolikums; to, šķiet, joprojām redz tikai prokuratūras datorā, ievadot slepenu kodu...

Kamēr nav iespēju atjaunot speciālista statusu, ilggadējie un citi mani pacienti regulāri pauž bažas par prognozi tālākas sadarbības turpināšanai; līdz ar to izjūtu pienākumu risināt arī personisko situāciju, ne vien nodarboties ar zinātnisko darbību administratīvo tiesību jomā. Pašlaik atlikusi viena tiesiska iespēja, proti, sešu mēnešu laikā pēc AT Senāta 19.01.2018. lēmuma saņemšanas mēģināt vērsties starptautiskajā tiesā. Pieteikumā nāksies situāciju un atziņas no savas zinātniskās darbības par ieražu tiesību ietekmi uz politisko un tiesu sistēmu Latvijā aprakstīt vēl detalizētāk nekā šai iesniegumā; būs kauns par savu valsti...


[1] LĀB statūti; 3.3.punkts.

[2] Administratīvā procesa likums; 1.p. pirmā daļa.

[3] MK 18.12.12. noteikumi Nr.943 ”Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība”; 11.1., 11.4., 11.5., 11.6., 11.8.p.

[4] MK noteikumi Nr.943; 10.1.p.

[5] MK noteikumi Nr.943; 86.p.; Administratīvā procesa likums; 1.p. otrā daļa.

[6] MK noteikumi Nr.943; 10.2. – 10.7.p.

[7] LĀB statūti; 4.2.5., 6.10.10., 6.10.11.p.; Biedrību un nodibinājumu likums: 34.p., 35.p. ceturtā daļa, 44.p., 48.p.

[8] MK 05.05.1998. noteikumi Nr.165 zaudēja spēku kopš 2001.gada 24.marta.

[9] LĀB statūti;6.4.p.

[10] Dokumentu juridiskā spēka likums; 1.p. otrā daļa, 3.p. otrā daļa; MK noteikumi Nr.943; 1.pielikums.

[11] Valsts pārvaldes iekārtas likums; 43.p. ceturtā daļa.

[12] Valsts pārvaldes iekārtas likums; 40.p. pirmā daļa; Biedrību un nodibinājumu likums; 50.p pirmā daļa.

[13] Administratīvā procesa likums; 1.p. pirmā daļa.

[14] MK 24.05.16. noteikumi Nr.317 (par ārstniecības personu reģistru); 6., 16., 18., 19., 20.p.

[15] MK 12.08.14. noteikumi Nr.468 (par valsts pamatizglītības standartu); 18.pielikuma V daļas 16.42.-16.54.p.

[16] Administratīvā procesa likums; 7.p., 15.p. divpadsmitā daļa.

[17] Likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”; 4.p. otrā un trešā daļa, 20.p.51 daļa.

[18] Administratīvā procesa likums; 5., 7., 8., 10., 13.p, 15.p otrā un piektā daļa, 17.p. otrā daļa.

[19] Administratīvā procesa likums; 104.p. trešā daļa.

[20] Administratīvā procesa likums; 56.p., arī 46.p.

Novērtē šo rakstu:

36
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Mieru, tikai mieru

FotoŠie slavenā, gudrā un šarmantā vīreļa ar propelleri uz muguras - Karlsona vārdi mūsdienās ieguvuši sevišķu aktualitāti. Jo nav viegli saglabāt mieru tik masīva infoterora un valsts terora apstākļos. Piemēram, izrādās (un tas pat netiek vairs slēpts), ka "brīvprātīgi" pieejamās vakcīnas ir ekperimentālas, attiecīgi - vakcinējamie cilvēki piedalās klīniskā eksperimentā. Bez samaksas. Ar risku savai veselībai vai dzīvībai. Pat oficiālajos medijos ir "pasprukusi" šī informācija.
Lasīt visu...

21

Kādēļ nav ieteicams vakcinēties pret COVID19 (jo īpaši ar mRNA tipa vakcīnām)?

FotoTā kā arī Latvijā valdība sāk apšaubāmu masveida vakcinācijas propagandas kampaņu, kas var izvērsties pat mēģinājumos uzsākt piespiedu vakcināciju modernizēta totalitārisma stilā, īsumā jānorāda galvenie iemesli, kādēļ nav ieteicams vakcinēties pret COVID19, jo īpaši ar jaunā tipa mRNA vakcīnām.
Lasīt visu...

6

Labklājības ministrijas un pašvaldību neizdarība noved pie dzīvības apdraudējuma cilvēkiem, kuri uzturas sociālās aprūpes centros

FotoKopš ārkārtējās situācijas valstī, ko izraisījusi Covid-19 krīze, tiesībsargs ar vērību seko līdzi notikumiem, kas saistīti ar personām, kas ilgstoši atrodas sociālās aprūpes centros. Tiesībsargs uzskata, ka Labklājības ministrijas un pašvaldību neefektīvās sadarbības dēļ tiek pārkāptas personu tiesības uz veselību un dzīvību.
Lasīt visu...

15

Pele spēlējas ar kaķi: Ivo Leitāns pret Aivaru Lembergu

FotoKad vienā no Ventspils mēra Aivara Lemberga preses konferencēm jautājumus sāka uzdot LTV žurnālists Ivo Leitāns, uzreiz izvērtās aizraujošas debates starp kaķi un peli teju stundas garumā, turklāt šis ir no tiem gadījumiem, kad abas puses vienlīdz var uzskatīt par kaķi un par peli reizē.
Lasīt visu...

13

Pieaug slēgto tirgotāju skaits, jāglābj nozare

FotoNozare turpina darboties sarežģīta regulējuma apstākļos. Atbalstu saņem regulāri apturēto uzņēmumu darbinieki, turpinās pieteikšanās uz apgrozāmo līdzekļu pabalstiem, ar nepacietību tiek gaidīts lēmums par nomas maksas atbalsta piešķiršanu. Vienlaikus pieaug pircēju neapmierinātība ar sortimenta ierobežojumiem un valdības sadārdzināto aizliegto preču iegādes procedūru. Savukārt, uzņēmēji neapmierināti ar preču krājumu iesaldēšanu un aizliegumu nopelnīt tirdzniecības vietu saglabāšanai (komunālie maksājumi, noma).
Lasīt visu...

6

Atbilde ir tuvāk, nekā tu domā

FotoCik labi, ka mēs dzīvojam laikā, kad ir tik daudz iespēju! Piemēram, ir tik daudz iespēju baidīties:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pilsoni! Ja gribi paspēt nodibināt partiju, tad kur ņemt nosaukumu? Tev palīgā nāks Ukraina

Skatoties uz pašvaldību vēlēšanām šogad un Saeimas vēlēšanām nākamgad, plāno dibināties ne...

Foto

Esmu brīvs un spēcīgs cilvēks, tāpēc iesūdzēšu visus, kas man darīs pāri

Esmu ar savu parakstu apliecinājis dalību partijā Likums un kārtība! Un Tu? Seko man un...

Foto

Kam tic tie, kas grib, lai netici nekam

Brīžos, kad plašākam sabiedrības lokam piemin okultismu, tad vieni smīkņā klusi, citi steigtu pildīt savu operatīvo armijai pielīdzināmo...

Foto

Tikai slikti cilvēki iebilst pret datu nesēju atlīdzību mobilajiem telefoniem

Latvijas autoru, mūzikas izpildītāju un producentu organizācijas ir gandarītas par LR Kultūras ministrijas (KM) virzītajām izmaiņām...

Foto

Pietiek norādīt kā piemēru citu valstu neizdarību, attaisnojot mūsējās

Kas mainījies? Kad studēju medicīnu, mums mācīja, ka no desmit cilvēkiem vismaz viens ir savādāk domājošs. Vai...

Foto

Zakatistovam, Nemiro un kompānijai nāksies atskaitīties

Šā gada 7.janvārī Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs ir apstiprinājis 2020.gada 6.decembra politiskās partijas KPV LV ārkārtas biedru sapulcē ievēlēto valdi:...

Foto

Vajadzētu pieprasīt arī izglītības un zinātnes ministres demisiju

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde aicina Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu neatstāt bez ievērības Latvijas Izglītības un zinātnes...

Foto

Par cenzūru portālā Draugiem (ja vēl atceraties tādu)

Līdz 2017.gada maijam biju pārliecināts par to, ka visi cilvēki pasaulē  vissiltākos pateicības vārdus saka un vislielāko cieņu...

Foto

Kāpēc Latvijas vara un mediji nekomentē Lielā Restarta konceptu?

Pēc gandrīz gada juku un haosa atbilde uz šo jautājumu ir acīmredzama. „Jaunās Perestroikas” ieviešanai uzsvars tiek...

Foto

Šoreiz mēģināšu atbildēt par saviem vārdiem: politiskās partijas "Likums un kārtība" dibināšanas manifests

Mēs neticam papīru kalniem. Papīrs panes visu. Līdz šim Latvijā ir bijušas simtiem...

Foto

Praktiski padomi - kā apturēt vīrusu

Kopš pavasara nekas nav mainījies, vēl joprojām tie paši labie, vecie, efektīvie ieteikumi! Tātad vīruss nekad nesākas uzreiz plaušās, tas...

Foto

Pietiek muļļāties

Lai nu kā kādam nepatiktu Latvijas pašreizējā valdība, kura rīkojas pēc Krilova fabulas motīviem, tad nu šoreiz jānoņem cepure premjera priekšā....

Foto

Kas traucē?

Gada pirmajā pusē mēs lepojāmies ar to, ka mūsu „aktīvās” rīcības rezultātā esam labā epidemioloģiskā situācijā, salīdzinot ar citām valstīm. To, lepni krūtis izgāzuši,...

Foto

Es sekoju un izprotu

Pastāvīgi un rūpīgi sekojot līdzi situācijai, izprotu Ministru prezidenta lēmumu un tā pamatojumu pieprasīt veselības ministres demisiju....

Foto

Pareiziem medijiem, kas cer uz valsts finansiālu atbalstu, ir jāuzvedas pareizi

Jau kopš marta Latvijas iedzīvotāju ikdienu būtiski ietekmē koronavīrusa izraisītā pandēmija, ar to saistītie ierobežojumi...

Foto

Ir nepieciešamas skaidras atbildes

Ir skaidrs, ka šis šovs ar varas sevis slavinošo vakcinācijas uzvaras gājienu turpināsies ar arvien lielāku jaudu. Tieši tāpat kā turpināsies krāpnieciskās...

Foto

Es jums atkal došu daudzus lieliskus padomus: kad un kā Latvija sāks ķert kaimiņus?

Vienmēr ir interesanti un noderīgi salīdzināt dažādu valstu datus, it sevišķi, ja...

Foto

Kur ir manas ragaviņas?

Labdien, valdība! Vispirms apsveicu ar iespēju sākt vakcinēties! Gaidu ar nepacietību arī savu kārtu. Bet, kamēr gaidu (un, cerams, sagaidu), nenocietos un...

Foto

Aicinu ikvienu saglabāt piesardzību un rīkoties atbildīgi

Godājamie Latvijas iedzīvotāji un visi, kuriem dārga mūsu mīļā Latvija! Aizejošais gads ir bijis izturības un pārbaudījumu gads. Covid-19...

Foto

Izturību, iejūtību un drosmi

Mīļie Latvijas cilvēki! Jaunajā gadā es gribu mums visiem novēlēt izturību, iejūtību un drosmi....

Foto

Šodienas izaicinājumi prasa tikai veselo saprātu

Mūsu vēsturē ne reizi vien Ziemassvētki bijis smagu kauju laiks. Gan strēlnieki, gan leģionāri ar asiņu sarkano krāsojuši gada garākās...

Foto

Ieteikumi par COVID-19 ambulatoru ārstēšanu

Atsaucoties uz Latvijas Ārstu biedrības aicinājumu iesaistīties COVID-19 pandēmijas apkarošanā, varu rekomendēt dažus ieteikumus ambulatoram ārstēšanas procesam....

Foto

Ministrs Plešs ignorē Būtiņģes termināla naftas noplūdi

Būtiņģes naftas termināla atrašanās Baltijas jūrā ir bumba ar laika degli, tādēļ naftas noplūde no Būtiņges termināla ir likumsakarīga....

Foto

Ko vajag darīt, lai cilvēki Latvijā neticētu vakcīnai pret koronavīrusu. 10 punkti

1. Vairākas desmitgades nepiešķirt pietiekami daudz līdzekļu izglītībai un zinātnei. Lai cilvēki tic instagram influenceriem ne...

Foto

Aicinājums valsts augstākajām amatpersonām

2020. gada 12. novembrī Satversmes tiesa taisīja spriedumu, kas ir guvis plašu rezonansi Latvijas sabiedrībā. Likumdevējiem tas nozīmē nopietnus izaicinājumus nākotnē. Latvijas...

Foto

Ko es darītu, ja pats saslimtu ar Covid–19

Vakardienas saruna. Atstāstīšu, kā nu mācēšu. Mans sarunu biedrs – mans sens paziņa, tik sens, ka esam vienaudži,...

Foto

Kārtējais „eksperts” kārtējo reizi paredz Vladimira Putina valdīšanas gaidāmās beigas

Politologs, demagogs un bijušais sektants Andis Kudors savā nesenajā intervijā vēlreiz paredz Vladimira Putina valdīšanas gaidāmās...

Foto

Vīrieši, appreciet savas sievietes: vēstījums 2020. gada Ziemsvētkos

Dieva mīļotie, es sirsnīgi sveicu jūs Kristus dzimšanas svētkos! Septiņsimt gadus pirms Jēzus dzimšanas pravietis Jesaja vēstīja, ka...

Foto

Mīlestības likums liek mums raudzīties uz ikvienu kā savu laikabiedru

Kā vadmotīvu šai svētku uzrunai paņemsim tekstu no Lūkasa Evaņģēlija: Un viņi steigā atnāca un atrada...

Foto

Mūsdienu Ziemassvētku stāsts

Vakar pa nakti sniga. 8:00 - uzcēlu sniegavīru....

Foto

Aicinām priesteri Aleksandru Stepanovu nevērsties pret pāvesta kalpojumu

A. god. priesterim Aleksandram Stepanovam (attēlā), Tukuma Romas katoļu draudzes prāvestam un portāla www.civitas.lv redaktoram. Latvijas Romas katoļu...

Foto

Arhibīskaps Stankevičs, viņa sirdsapziņa un Gērings, kurš tika notiesāts…

Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča uzruna Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē izraisīja sašutumu ne tikai...

Foto

Mans piedāvājums – ieviest formulējumu “Kopīgas deklarētās mājsaimniecības un savstarpējās aprūpes likums”

15. decembrī es piedalījos Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, kurā aicināju, nemainot...

Foto

Alkoholu un cigaretes drīkst, grāmatas nedrīkst

Gudri ļaudis vienmēr ir teikuši: meitiņ, neej gulēt nikna. Vakar izlasīju valdības lēmumu, izdarīju visu, lai dusmas mazinātu (vienīgi pastaigāties...

Foto

Pasaule pesimista acīm jeb nepatīkamā patiesība

Cik ir divi reiz divi? Nu, ja godīgi, tikai tev – divi reiz divi ir pieci. Iegaumē, lai kur tu...

Foto

Ministriem nepelnītais algas pielikums ir jāziedo labdarībai

Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma normu, kas paredz ņemt vērā gan vidējās algas,...

Foto

Izbrauciet no auzām un atveriet brīvdienās veikalus

Godātie valdības vīri! Laiku pa laikam katram mums sanāk “iebraukt auzās”. Šoreiz no valdības gaidām izbraukšanu no auzām, jo...

Foto

Ir īstais laiks, lai daži desmiti tūkstošu eiro nodokļu maksātāju naudas tiktu samaksāti par dievkalpojumu pārraidīšanu komercmedijos

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu “Par Ziemassvētku dievkalpojumu...

Foto

„Nekā personīga” „galma dziesminieku" meli par viltus ziņu izplatītājiem un viņu sekotājiem

TV3 raidījumā „Nekā personīga” "galma dziesminieki", stāstot par viltus ziņu izplatītājiem un viņu sekotājiem,...

Foto

Konservatīvo cenzūra – “radikāļu sazvērestība” vai realitāte?

Pēdējās nedēļās Latvijā un pasaulē ir izskanējušas diezgan likumsakarīgas ziņas, proti, daudzi Nacionālās apvienības (NA) biedri, tostarp Saeimas deputāts...

Foto

Mēs visi zinām, ka šo pandēmijas vilni, kas veļas pāri visai pasaulei, nav radījuši Latvijas politiķi, - un vēl citas manas svarīgās domas

Mēs visi ejam...

Foto

Var risināt cilvēku problēmas citu kopdzīves veidu gadījumā, nepielīdzinot tās ģimenei un laulībai

Latvijas sabiedrībā plašu rezonansi ieguva Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra spriedums, kas...

Foto

Dodiet naudiņu mūsu kontrolētajām NVO, bet valsts aizsardzības mācību skolās nevajag: vēstule valsts prezidentam Egilam Levitam

Augsti godātais Levita kungs! 2020. gada 3. decembrī Saeima pieņēma...

Foto

Mēs prasām savu valsti atpakaļ

Azeru nesenais panākums Kalnu Karabahas atgūšanā un dekolonizācijā, kā arī Lukašenko nespēja apklusināt protestus Baltkrievijā lika atcerēties Krievijas politiķa Viktora Alkšņa...

Foto

K.Kariņa k-gam no Latvieša Pelēkā

Premjera kungs! Rakstu Jums, jo vēl ir laiks novērst problēmas, ko var radīt savstarpēja nesaprašanās. Mani senči te dzīvoja cara laikos,...