Iesaki rakstu: 
Līdzšinējais valsts prezidents Andris Bērziņš šodien paziņoja, ka nemēģinās atkārtoti kandidēt uz valsts augstākās amatpersonas posteni. Bērziņu 2011. gada 2. jūnijā par Valsts prezidentu vēlēšanu otrajā kārtā Saeimas deputāti ievēlēja ar 53 balsīm, bet par tobrīdējo Valsts prezidentu Valdi Zatleru bija nobalsojis 41 deputāts, un līdz ar to Zatlers Latvijas vēsturē iegāja ne tikai kā pirmais prezidents, kurš izmantoja Satversmē dotās tiesības rosināt Saeimas atlaišanu, bet arī kā pirmais atjaunotās valsts prezidents, kuru nepārvēl uz otro termiņu. Nu viņam seko arī Bērziņš.
Valsts prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā pirms četriem gadiem neviens no kandidātiem vajadzīgo Saeimas deputātu balsu skaitu neieguva - par Bērziņu nobalsoja 50 deputātu no 99 (viens deputāts balsošanā nepiedalās), bet par esošo prezidentu Zatleru savas balsis atdeva 43 tautas kalpi. Pret abiem kandidātiem bija nobalsojuši 5 deputāti, bet 1 vēlēšanu zīme atzīta par nederīgu. Interesanti, ka pirms pirmās vēlēšanu kārtas rezultātu paziņošanas, kad Zatlers atgriezās plenārsēžu zālē, zaļo zemnieku frakcijas deputāti, viņam ienākot, nepiecēlās kājās, kas bija kas nepieredzēts Zatlera prezidentūras četros gados.
Jau pirms vēlēšanu pirmās kārtas politikas kuluāros prognozes liecināja, ka lielākas izredzes tikt ievēlētam ir Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) kandidātam Bērziņam, - tika pieļauts, ka viņu varētu ievēlēt jau pirmajā vēlēšanu kārtā. Tomēr ZZS Saeimas frakcijā valdīja nedrošība par balsojuma iznākumu, un tikpat liela nervozitāte valdīja Vienotībā, kur bija bažas, ka Aivars Lembergs panācis vienošanos ar Saskaņas centru (SC) par atbalstu Bērziņam.
Savukārt pašlaik visdažādāko avotu informācija liecināja, ka Bērziņam vienkārši neizdosies savākt nepieciešamo balsu skaitu, lai nodrošinātu pārvēlēšanu prezidenta amatā. Pēc ilgākas svārstīšanās un pārdomām beigās to aptvēra arī viņš pats. Publicējam pilnu Bērziņa šodienas paziņojuma tekstu:
"Godātie Latvijas iedzīvotāji!
Mans četru gadu prezidentūras laiks tuvojas noslēgumam. Sabiedrība pamatoti gaida atbildi par lēmumu, kā rīkošos tālāk. Esmu solījis to darīt zināmu aprīlī, un tādēļ šodien uzrunāju jūs.
Stājoties amatā 2011.gada 8.jūlijā, Saeimas un visas tautas priekšā es solīju galvenās rūpes veltīt tam, lai ikviens Latvijas iedzīvotājs ticētu savai valstij un sev pašam, lai pieņemtie lēmumi veicinātu valsts attīstību, samazinātu Latvijas reģionālās atšķirības, radītu vidi, kur cilvēkiem gribētos dzīvot, mācīties un strādāt. Sacīto esmu pildījis pēc sirdsapziņas un vislabākās izpratnes, cieši sadarbojoties ar parlamentu, valdību, pašvaldībām, uzņēmējiem un mūsu valsts iedzīvotājiem, kas ar mani dalījušies domās, atbalstījuši un kritizējuši, nav lieguši savu padomu un redzējumu par valstij būtiskiem jautājumiem.
Daudzās ārvalstu vizītes, kurās esmu devies kopā ar plaši pārstāvētām biznesa delegācijām, ir sniegušas pozitīvus rezultātus. Skaitļi apstiprina, ka Latvijas kopējā eksporta apjoms ir pieaudzis par 20% ar stabilu un noturīgu kāpumu, sasniedzot vairāk nekā 10 miljardus eiro 2014.gadā. Rezultāti liecina par daudzām pozitīvām tendencēm, taču tas ir tikai ceļa sākums, kas mērķtiecīgi jāturpina.
Kaut arī vērojama ekonomiska izaugsme, Latvijas iedzīvotāju skaita izmaiņas joprojām ir negatīvas – cilvēki turpina aizbraukt, no pierobežas novadiem dodas uz lielajām pilsētām, atalgojums nav pietiekams, darba vietu skaits reģionos ir ierobežots, daudzām jaunajām ģimenēm ir nepieciešams atbalsts. Latvijas nākotne ir tieši atkarīga no mūsu iedzīvotāju izglītības līmeņa, konkurētspējas un tādas valsts virzītas reģionālās politikas, kas nodrošina cilvēkiem saistošu darba un dzīves vidi.
Turpmākajos desmit gados Latvijai ir jāsasniedz vismaz Eiropas Savienības vidējais iekšzemes kopprodukta līmenis uz vienu iedzīvotāju. Ekonomika un sociālā drošība nav dalāmi jēdzieni, tie ir cieši saistīti.
Diemžēl ģeopolitiskā situācija Eiropā ir mainījusies, izraisot pamatotu satraukumu par mieru un liekot ikvienai valstij rīkoties, lai stiprinātu savas aizsardzības spējas un pastiprināti rūpētos par savu iedzīvotāju drošību. Tā ir jaunā realitāte, kurā dzīvojam un kura nākamo četru gadu laikā būs arī Valsts prezidenta darba kārtības viena no prioritātēm. Es ticu gudrai, nosvērtai un saprātīgai politikai, kas nepieļaus satricinājumus, agresiju un dziļus konfliktus Eiropā.
Godātie Latvijas iedzīvotāji!
Esmu nosaucis nozīmīgus iekšpolitiskos un ārpolitiskos uzdevumus, kam, manuprāt, vajadzētu būt nākamā Valsts prezidenta darba kārtībā, lai mūsu valsts simtgadē - 2018.gadā ikviens Latvijas iedzīvotājs varētu ar pārliecību teikt: „Es ticu savai valstij un savai nākotnei šai zemē!” Lai mēs visi patiesi lepotos ar to, ka dzīvojam Latvijā!
Ar šādu novēlējumu es daru zināmu, ka nebūšu viens no kandidātiem nākamajam Valsts prezidenta termiņam. Pateicos visiem par sadarbību, atbalstu, konstruktīvu kritiku un godprātību it visā, ko esam šajos četros gados kopīgi paveikuši Latvijas labā!
Paldies."
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
