Bērziņš atradis "papildsili" arī savai preses sekretārei, rezultātā - alga lielāka nekā premjeram
PIETIEK28.09.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts prezidents Andris Bērziņš papildu ienākumu avotu nodrošinājis arī savai preses sekretārei Līgai Krapānei, - 180 latus mēnesī viņai nodrošina pienākumi, kas iepriekš ietilpa Valsts prezidenta vēstures un mazākumtautību padomnieka kompetencē.
Kā zināms, Valsts prezidents pagājušā gada jūnija beigās šķīrās no sava vēstures un mazākumtautību padomnieka, profesora, vēstures doktora Antonija Zundas. Oficiāli šī atlaišana tika nosaukta par "pušu vienošanos", par ko Zunda tika informēts dažas nedēļas pirms atlaišanas, un prezidenta Bērziņa preses padomniece Krapāne toreiz apgalvoja, ka lēmums atteikties no Zundas pakalpojumiem esot skaidrojams ar "funkciju pārdali", - attiecīgā padomnieka štata vieta vienkārši tikšot likvidēta.
Pietiek iepriekš jau informēja, ka šī "funkciju pārdale" beidzās ar to, ka prezidenta aizgādniecībā tika radīta ērta papildu "barošanās" vieta vienam no "savējiem cilvēkiem": jau mēnesi pēc Zundas atlaišanas "veikt pienākumus, kas iepriekš ietilpa Valsts prezidenta vēstures un mazākumtautību padomnieka kompetencē" - formāli "attiecībā uz Valsts prezidenta sadarbību ar Vēsturnieku komisiju" - par 180 latiem mēnesī tika nozīmēta viņa padomniece Karīna Rāviņa-Vimba bez kādas vēsturnieka izglītības.
Nu izrādās, ka savs labums no šīs "funkciju pārdales" ticis arī pašai Krapānei - kā oficiāli apliecina Valsts prezidenta kanceleja, "no 2012.gada 1.augusta Valsts prezidenta preses padomniecei Līgai Krapānei papildus tiešajiem amata aprakstā noteiktajiem amata pienākumiem uzdots veikt pienākumus, kas iepriekš ietilpa Valsts prezidenta vēstures un mazākumtautību padomnieka kompetencē attiecībā uz Valsts prezidenta sadarbību ar Mazākumtautību konsultatīvo padomi".
Par šo papildu darbu Krapānei noteikta piemaksa 10 procentu apmērā no darbiniecei noteiktās mēnešalgas - 180 latu mēnesī, līdz ar to kopējais prezidenta preses sekretāres mēneša atalgojums nu, pateicoties papildu "barotavai", nu ir 1980 latu mēnesī.
Ministru prezidenta Valda Dombrovska atalgojums pērn saskaņā ar viņa amatpersonas deklarācijas datiem ir bijis vidēji 1901 lats mēnesī - tātad par 79 latiem mazāk nekā Valsts prezidenta preses sekretārei.. Pietiek pagaidām nav izdevies noskaidrot, vai Valsts prezidents šādu situāciju uzskata par normālu un vai gatavojas ko darīt šai sakarā.
Pietiek šodien arī publicē Krapānes līdzšinējās profesionālās pieredzes uzskaitījumu, kas varētu liecināt par viņas spējām un pieredzi mazākumtautību jautājumos:
08.07.2011
Valsts prezidenta preses padomniece, preses sekretāre
2009.gada marts - 2011.gada aprīlis
Ministru prezidenta Valda Dombrovska preses sekretāre
2008.gada septembris - 2009.gada marts
SIA „First Data Latvia” Mārketinga vadītāja Baltijas, Ziemeļvalstīs un Krievijā
2007.gada septembris - 2008.gada augusts
SIA „Domburs” redakcijas „Kas notiek Latvijā?” galvenā redaktore
2005.gada februāris - 2007.gada oktobris
SIA „Banku Servisa Centrs” (no 2005.g. jūlija SIA „First Data Latvia”) mārketinga vadītāja
2003.gada septembris - 2005.gada februāris
AS “Latvijas Krājbanka” Sabiedrisko attiecību un reklāmas pārvaldes vadītāja
2002.gada oktobris - 2003.gada septembris
Latvijas Pirmās partijas komunikācijas vadītāja
2002.gada oktobris - 2003.gada septembris
Saeimas priekšsēdētāja biedra Ērika Jēkabsona palīgs
2000.gada septembris - 2002.gada oktobris
AS “Latvijas Krājbanka” Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītāja
1999.gada jūlijs - 2000.gada augusts
Sabiedrisko attiecību firmas “P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības” izpilddirektore
1998.gada novembris - 1998.gada jūlijs
Ministru prezidenta Viļa Krištopana preses sekretāre
1998.gada marts - novembris
Latvijas televīzijas raidījuma “Panorāma” ziņu reportiere, raidījumu vadītāja, producente
1996.gada februāris - 1998.gada marts
Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa preses sekretāre
1994-1995
Korespondente un reportiere “Neatkarīgais informācijas un pētniecības birojs”, “Rīgas laiks” ārštata korespondente
1990-1994
Laikraksta “Diena” korespondente un reportiere
1986-1987
LPSR Kultūras ministrija Kultūras pieminekļu pētniecības padome, tehniskā sekretāre
1985-1986
Preses nams, arhivāre
Seko mums 
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
„Progresīvie” izsakās, ka jaunā izmeklēšanas komisija par "Rīgas Siltuma sāgu" ir naudas izšķērdēšana (tie ir nieka 15 600 eiro uz sešiem mēnešiem pretstatā miljoniem izkūpinātā siltuma gaisā) un ka jautājumu var atrisināt ar esošām komisijām Saeimā.
“Austošā Saule Latvijai” programma paredz NBS personāla palielināšanu līdz 90 tūkstošiem, ietverot arī zemessargus un rezerves karavīrus. Tomēr iestājamies pret sieviešu obligātu iesaukšanu Valsts aizsardzības dienestā (VAD), jo:
Ja Jaunajai vienotībai būs iespēja aizklumburēt līdz 15. Saeimas vēlēšanām premjera seglos, tad paredzu JV savus 17-20 Saeimas mandātus, jo:
