Bērziņš atradis "papildsili" arī savai preses sekretārei, rezultātā - alga lielāka nekā premjeram
PIETIEK28.09.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts prezidents Andris Bērziņš papildu ienākumu avotu nodrošinājis arī savai preses sekretārei Līgai Krapānei, - 180 latus mēnesī viņai nodrošina pienākumi, kas iepriekš ietilpa Valsts prezidenta vēstures un mazākumtautību padomnieka kompetencē.
Kā zināms, Valsts prezidents pagājušā gada jūnija beigās šķīrās no sava vēstures un mazākumtautību padomnieka, profesora, vēstures doktora Antonija Zundas. Oficiāli šī atlaišana tika nosaukta par "pušu vienošanos", par ko Zunda tika informēts dažas nedēļas pirms atlaišanas, un prezidenta Bērziņa preses padomniece Krapāne toreiz apgalvoja, ka lēmums atteikties no Zundas pakalpojumiem esot skaidrojams ar "funkciju pārdali", - attiecīgā padomnieka štata vieta vienkārši tikšot likvidēta.
Pietiek iepriekš jau informēja, ka šī "funkciju pārdale" beidzās ar to, ka prezidenta aizgādniecībā tika radīta ērta papildu "barošanās" vieta vienam no "savējiem cilvēkiem": jau mēnesi pēc Zundas atlaišanas "veikt pienākumus, kas iepriekš ietilpa Valsts prezidenta vēstures un mazākumtautību padomnieka kompetencē" - formāli "attiecībā uz Valsts prezidenta sadarbību ar Vēsturnieku komisiju" - par 180 latiem mēnesī tika nozīmēta viņa padomniece Karīna Rāviņa-Vimba bez kādas vēsturnieka izglītības.
Nu izrādās, ka savs labums no šīs "funkciju pārdales" ticis arī pašai Krapānei - kā oficiāli apliecina Valsts prezidenta kanceleja, "no 2012.gada 1.augusta Valsts prezidenta preses padomniecei Līgai Krapānei papildus tiešajiem amata aprakstā noteiktajiem amata pienākumiem uzdots veikt pienākumus, kas iepriekš ietilpa Valsts prezidenta vēstures un mazākumtautību padomnieka kompetencē attiecībā uz Valsts prezidenta sadarbību ar Mazākumtautību konsultatīvo padomi".
Par šo papildu darbu Krapānei noteikta piemaksa 10 procentu apmērā no darbiniecei noteiktās mēnešalgas - 180 latu mēnesī, līdz ar to kopējais prezidenta preses sekretāres mēneša atalgojums nu, pateicoties papildu "barotavai", nu ir 1980 latu mēnesī.
Ministru prezidenta Valda Dombrovska atalgojums pērn saskaņā ar viņa amatpersonas deklarācijas datiem ir bijis vidēji 1901 lats mēnesī - tātad par 79 latiem mazāk nekā Valsts prezidenta preses sekretārei.. Pietiek pagaidām nav izdevies noskaidrot, vai Valsts prezidents šādu situāciju uzskata par normālu un vai gatavojas ko darīt šai sakarā.
Pietiek šodien arī publicē Krapānes līdzšinējās profesionālās pieredzes uzskaitījumu, kas varētu liecināt par viņas spējām un pieredzi mazākumtautību jautājumos:
08.07.2011
Valsts prezidenta preses padomniece, preses sekretāre
2009.gada marts - 2011.gada aprīlis
Ministru prezidenta Valda Dombrovska preses sekretāre
2008.gada septembris - 2009.gada marts
SIA „First Data Latvia” Mārketinga vadītāja Baltijas, Ziemeļvalstīs un Krievijā
2007.gada septembris - 2008.gada augusts
SIA „Domburs” redakcijas „Kas notiek Latvijā?” galvenā redaktore
2005.gada februāris - 2007.gada oktobris
SIA „Banku Servisa Centrs” (no 2005.g. jūlija SIA „First Data Latvia”) mārketinga vadītāja
2003.gada septembris - 2005.gada februāris
AS “Latvijas Krājbanka” Sabiedrisko attiecību un reklāmas pārvaldes vadītāja
2002.gada oktobris - 2003.gada septembris
Latvijas Pirmās partijas komunikācijas vadītāja
2002.gada oktobris - 2003.gada septembris
Saeimas priekšsēdētāja biedra Ērika Jēkabsona palīgs
2000.gada septembris - 2002.gada oktobris
AS “Latvijas Krājbanka” Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītāja
1999.gada jūlijs - 2000.gada augusts
Sabiedrisko attiecību firmas “P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības” izpilddirektore
1998.gada novembris - 1998.gada jūlijs
Ministru prezidenta Viļa Krištopana preses sekretāre
1998.gada marts - novembris
Latvijas televīzijas raidījuma “Panorāma” ziņu reportiere, raidījumu vadītāja, producente
1996.gada februāris - 1998.gada marts
Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa preses sekretāre
1994-1995
Korespondente un reportiere “Neatkarīgais informācijas un pētniecības birojs”, “Rīgas laiks” ārštata korespondente
1990-1994
Laikraksta “Diena” korespondente un reportiere
1986-1987
LPSR Kultūras ministrija Kultūras pieminekļu pētniecības padome, tehniskā sekretāre
1985-1986
Preses nams, arhivāre
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
