Bērziņš atradis "papildsili" arī savai preses sekretārei, rezultātā - alga lielāka nekā premjeram
PIETIEK28.09.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts prezidents Andris Bērziņš papildu ienākumu avotu nodrošinājis arī savai preses sekretārei Līgai Krapānei, - 180 latus mēnesī viņai nodrošina pienākumi, kas iepriekš ietilpa Valsts prezidenta vēstures un mazākumtautību padomnieka kompetencē.
Kā zināms, Valsts prezidents pagājušā gada jūnija beigās šķīrās no sava vēstures un mazākumtautību padomnieka, profesora, vēstures doktora Antonija Zundas. Oficiāli šī atlaišana tika nosaukta par "pušu vienošanos", par ko Zunda tika informēts dažas nedēļas pirms atlaišanas, un prezidenta Bērziņa preses padomniece Krapāne toreiz apgalvoja, ka lēmums atteikties no Zundas pakalpojumiem esot skaidrojams ar "funkciju pārdali", - attiecīgā padomnieka štata vieta vienkārši tikšot likvidēta.
Pietiek iepriekš jau informēja, ka šī "funkciju pārdale" beidzās ar to, ka prezidenta aizgādniecībā tika radīta ērta papildu "barošanās" vieta vienam no "savējiem cilvēkiem": jau mēnesi pēc Zundas atlaišanas "veikt pienākumus, kas iepriekš ietilpa Valsts prezidenta vēstures un mazākumtautību padomnieka kompetencē" - formāli "attiecībā uz Valsts prezidenta sadarbību ar Vēsturnieku komisiju" - par 180 latiem mēnesī tika nozīmēta viņa padomniece Karīna Rāviņa-Vimba bez kādas vēsturnieka izglītības.
Nu izrādās, ka savs labums no šīs "funkciju pārdales" ticis arī pašai Krapānei - kā oficiāli apliecina Valsts prezidenta kanceleja, "no 2012.gada 1.augusta Valsts prezidenta preses padomniecei Līgai Krapānei papildus tiešajiem amata aprakstā noteiktajiem amata pienākumiem uzdots veikt pienākumus, kas iepriekš ietilpa Valsts prezidenta vēstures un mazākumtautību padomnieka kompetencē attiecībā uz Valsts prezidenta sadarbību ar Mazākumtautību konsultatīvo padomi".
Par šo papildu darbu Krapānei noteikta piemaksa 10 procentu apmērā no darbiniecei noteiktās mēnešalgas - 180 latu mēnesī, līdz ar to kopējais prezidenta preses sekretāres mēneša atalgojums nu, pateicoties papildu "barotavai", nu ir 1980 latu mēnesī.
Ministru prezidenta Valda Dombrovska atalgojums pērn saskaņā ar viņa amatpersonas deklarācijas datiem ir bijis vidēji 1901 lats mēnesī - tātad par 79 latiem mazāk nekā Valsts prezidenta preses sekretārei.. Pietiek pagaidām nav izdevies noskaidrot, vai Valsts prezidents šādu situāciju uzskata par normālu un vai gatavojas ko darīt šai sakarā.
Pietiek šodien arī publicē Krapānes līdzšinējās profesionālās pieredzes uzskaitījumu, kas varētu liecināt par viņas spējām un pieredzi mazākumtautību jautājumos:
08.07.2011
Valsts prezidenta preses padomniece, preses sekretāre
2009.gada marts - 2011.gada aprīlis
Ministru prezidenta Valda Dombrovska preses sekretāre
2008.gada septembris - 2009.gada marts
SIA „First Data Latvia” Mārketinga vadītāja Baltijas, Ziemeļvalstīs un Krievijā
2007.gada septembris - 2008.gada augusts
SIA „Domburs” redakcijas „Kas notiek Latvijā?” galvenā redaktore
2005.gada februāris - 2007.gada oktobris
SIA „Banku Servisa Centrs” (no 2005.g. jūlija SIA „First Data Latvia”) mārketinga vadītāja
2003.gada septembris - 2005.gada februāris
AS “Latvijas Krājbanka” Sabiedrisko attiecību un reklāmas pārvaldes vadītāja
2002.gada oktobris - 2003.gada septembris
Latvijas Pirmās partijas komunikācijas vadītāja
2002.gada oktobris - 2003.gada septembris
Saeimas priekšsēdētāja biedra Ērika Jēkabsona palīgs
2000.gada septembris - 2002.gada oktobris
AS “Latvijas Krājbanka” Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītāja
1999.gada jūlijs - 2000.gada augusts
Sabiedrisko attiecību firmas “P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības” izpilddirektore
1998.gada novembris - 1998.gada jūlijs
Ministru prezidenta Viļa Krištopana preses sekretāre
1998.gada marts - novembris
Latvijas televīzijas raidījuma “Panorāma” ziņu reportiere, raidījumu vadītāja, producente
1996.gada februāris - 1998.gada marts
Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa preses sekretāre
1994-1995
Korespondente un reportiere “Neatkarīgais informācijas un pētniecības birojs”, “Rīgas laiks” ārštata korespondente
1990-1994
Laikraksta “Diena” korespondente un reportiere
1986-1987
LPSR Kultūras ministrija Kultūras pieminekļu pētniecības padome, tehniskā sekretāre
1985-1986
Preses nams, arhivāre
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
